gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

‘Wikileaks’ par barikādēm: ASV vēstnieks Maskavā brīdinājis Balto namu par iespējamo vardarbību Latvijā

http://www.DELFI.lv, 13. janvāris 2012
Pirms traģiskajiem janvāra barikāžu notikumiem 1991.gadā ASV vēstnieks Padomju Savienībā Džeks Metloks ziņojis Baltajam namam par augošu saspīlējumu Latvijā un Lietuvā un brīdinājis par iespējamo vardarbību, lai gan arī amerikāņu diplomāti toreiz nav spējuši iegūt precīzu informāciju, kurš uzdevis padomju specvienībai ieņemt Preses namu Rīgā, liecina “WikiLeaks” publicētie Metloka ziņojumi.

1991.gada janvāra sākumā Metloks ziņojis, ka neatkarīgi no tā, vai notikumus Rīgā “diriģē Maskavā”, vai nē, pastāv liels vardarbības risks. Viņš arī pieļāvis, ka vardarbības izcelšanās gadījumā situāciju vairs nevarēs atrisināt mierīgā ceļā. Tāpēc vēstnieks ieteicis ASV Valsts departamentam nākt klajā ar aicinājumu risināt situāciju sarunu ceļā, izvairoties no vardarbības.

Vēstnieks arī ziņojis par Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova plāniem tikties ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu, un citu Latvijas pārstāvju tikšanos ar padomju iekšlietu ministru Borisu Pugo, lai pārrunātu padomju specvienības “OMON” iebrukumu un Preses nama ieņemšanu. Metloks atzīmējis, ka Preses nama sagrābšana Rīga noslēgusi mēnešiem ilgušo situācijas eskalāciju un Latvijas valdības bažas, ka Maskava izšķirsies izmantot militāro spēku un ieviest republikā tiešu PSRS prezidenta pārvaldi, atceļot ievēlētās amatpersonas un viņu vietā ieceļot Maskavai lojālus cilvēkus, lai apkarotu Latvijas neatkarības centienus.

Metloks atgādinājis, ka saspīlējumu vairoja padomju armijas Baltijas apgabala vadības lēmums rīkot 1917.gada revolūcijai veltītu parādi Rīgā, uz ko Latvijas Augstākā padome atbildējusi ar 14.novembra lēmumu vairs neatbalstīt un neapgādāt Latvijas teritorijā esošās padomju militārās daļas un ierobežos komunistiskās partijas darbību.
Metloks raksturojis Latvijas komunistisko partiju kā “mazu, bet ar skaļu balsi un padomju armijas un iekšlietu spēku atbalstu”.

Lai gan Gorbunovs lēmumu neparakstīja, un tas nestājās spēkā, tas izraisīja Maskavas nepatiku. Latvijas Augstākās padomes pārstāvji esot pieļāvuši iespēju, ka tieši tādēļ Gorbačovs ļāvis armijai Baltijas valstīs rīkoties brīvāk.

Metloks 1991.gada janvāra sākumā arī ziņojis, ka aizvien nav skaidrības, kurš “pasūtījis melodiju” Rīgas Preses nama ieņemšanai. Padomju iekšlietu spēku komandieris Latvijā apgalvojis Latvijas valdībai, ka tas noticis bez viņa ziņas, savukārt padomju Iekšlietu ministrija Maskavā nekādu informāciju par notikumiem Rīgā nesniedza, vēstīja Metloks.

Preses namu ar automātiem bruņotā padomju iekšlietu specvienība ieņēma janvāra pirmajās dienās. Darbinieki palika ēkā un viņu darbs netika traucēts, bet pie ēkas sāka pulcēties cilvēki. Tas bija barikāžu laika sākums, jo 1991.gada janvārī centrālā vara Maskavā pārgāja tiešā uzbrukumā Baltijas valstu neatkarības centieniem.

Militārās akcijas sākās Lietuvā 12.-13.janvāra naktī, kad padomju armijas daļas un speciālo uzdevumu vienības pie Viļņas TV torņa uzbruka neapbruņotiem civiliedzīvotājiem.
Par traģiskajiem notikumiem 13.janvāra agrā rītā uzzināja Latvijā. Tajā pašā dienā Rīgā vairāk nekā 500 000 cilvēku piedalījās manifestācijā, protestējot pret vardarbību Viļņā un atbalsot Latvijas neatkarību, likumīgi ievēlēto Augstāko Padomi un valdību.

Dienas laikā Rīga kļuva par barikāžu pilsētu. Ap nozīmīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām izveidoja barikādes: ieejas tajās bloķēja smagā tehnika, no visiem pieejamajiem materiāliem izveidoja aizsargjoslas. Tūkstošiem neapbruņotu cilvēku dienu un nakti stāvēja sardzē, gatavi ziedot dzīvību Latvijas neatkarībai.

20.janvārī īsi pēc deviņiem vakarā sākas Iekšlietu ministrijas (IeM) apšaude, kas turpinājās arī Raiņa bulvārī, Bastejkalnā, Vecrīgā un ilga aptuveni stundu. Apšaudes laikā tika nogalināti milicijas leitnanti Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, Bastejkalnā nošauts skolnieks Edijs Riekstiņš, kinooperators Andris Slapiņš, nāvējoši ievainots kinooperators Gvido Zvaigzne. IeM ēkā bija ap desmit ievainoto, viņu vidū Bauskas milicijas darbinieki, kuri apsargāja IeM, Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, Valērijs Markūns. Tāpēc Latvijā tieši 20.janvāris ir noteikts par 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu.

January 13, 2012 - Posted by | PSRS sabrukšana

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: