gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Bijušais Alfa komandieris: 1991. gadā Viļņā mēs darbojāmies ar Gorbačova ziņu

LETA. 2012. gada 14. janvāris
Bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības Alfa komandieris Mihails Golovatovs paziņojis, ka viņa vienība 1991.gada 13. janvārī Viļņā darbojusies ar PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova ziņu un tai bijis uzdevums “atbrīvot” Viļņas televīzijas centru, lai vēlāk būtu iespējams pasludināt, ka Lietuvā ieviesta prezidenta pārvalde.

“Man bija uzdots doties uz Viļņu un atbrīvot no [toreizējā atjaunotās Lietuvas valsts parlamenta priekšsēdētāja] Vītauta Landsberģa piekritējiem televīzijas centru un televīzijas torni, lai būtu iespēja organizēt translācijas,” intervijā Maskavas laikrakstam “Komsomoļskaja pravda” paziņojis Golovatovs, ko Lietuva vēlas saukt pie atbildības saistībā ar toreizējiem notikumiem.

“Mēs atlidojām ar divām lidmašīnām, iekārtojāmies divīzijas štābā un pieņēmām lēmumu par [uzbrukuma] laiku – [nakti] no 12. uz 13. janvāri. Par to tika ziņots personiski Gorbačovam,” viņš klāstījis. “Mums palīgā tika atsūtītas citas vienības – desantnieki no Pleskavas divīzijas un konvoja karavīri, kuriem bija paredzēts nodot objektu apsardzību.”

“Lietuvā bija paredzēts ieviest prezidenta pārvaldi. Tieši šai nolūkā viss arī tika darīts – lai radītu iespējas translēt Gorbačova uzrunu. Bet vēlāk Mihails Sergejevičs [Gorbačovs] paziņoja: “Pirmo reizi par to dzirdu.” Bet štābs ar viņu naktī uz 13. janvāri sarunājās,” piebildis Golovatovs.

Pēc viņa teiktā, “nedz speciālo dienestu, nedz bruņoto spēku vadība nevarēja patvaļīgi, bez Gorbačova atļaujas pieņemt lēmumu lietot spēku savienības teritorijā”. “Bet vēlāk viņš uztaisīja nevainīgas acis un pavēstīja, ka neko nav zinājis par notikumiem Baltijā, Tbilisi un citos “karstajos punktos”,” piebildis toreizējais Alfa komandieris.

Viņš gan apgalvojis, ka specvienības kaujinieki neesot lietojuši ieroču spēku pret neapbruņotajiem Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem, bet lietuvieši paši raidījuši šāvienus no jumtiem.

“Manifestanti bija aplenkuši torni ciešā lokā – ne tanku vienības, ne desantnieki nevarēja izkļūt cauri. Apejot pūli, pietuvojāmies no aizmugures, kur cilvēku bija mazāk,” turpinājis Golovatovs. “Izsitot stiklus un ieskrienot iekšā, saskārāmies ar fizisku pretestību. Esam karojuši Afganistānā, un mūs uzskatīja par sagatavotiem cilvēkiem, bet šeit mēs atradāmies savā valstī un pat nedomājām lietot ieročus. Ar tuvcīņas metodēm atspiedām no pirmā stāva cilvēkus, kas bija ieņēmuši torni. Viņi laida darbā ugunsdzēsības sistēmu un inertās gāzes. Mēs uzvilkām gāzmaskas, bet viņi paši tur uzturēties vairs nevarēja.”

Kā apgalvojis Golovatovs, pēc tam no aplenkuma vadītāja pa rāciju saņemtas ziņas, ka no tuvējo māju jumtiem tiek raidīti šāvieni uz bruņutehniku un ir cietušie civiliedzīvotāju vidū. “Ja es būtu informēts, ka [Lietuvas atmodas kustības] Sajūža cilvēki varētu laist darbā ieročus – vai tad es nebūtu pretojies? Vai tad mēs, kuriem bija snaiperu šautenes ar nakts tēmēšanas ierīcēm, nebūtu “notīrījuši” viņu snaiperus?” viņš spriedis.

Jau ziņots, ka Lietuva saistībā ar 1991.gada janvāra notikumiem vēlas saukt pie atbildības Golovatovu un nopratināt arī Gorbačovu, bet šādas iespējas tai nav bijis.

Vēl augustā kādā intervijā Gorbačovs apgalvoja, ka vienību Alfa komandējusi armija un VDK, savukārt viņš kā prezidents bijis atbildīgs tikai par politiskajiem lēmumiem.

Lūgts atsaukt atmiņā toreizējos notikumus, viņš stāstījis, ka tobrīd, kad “atmosfēra Viļņā bīstami nokaitusi”, Maskavā sarīkota PSRS Federācijas padomes sēde un nolemts sūtīt uz Lietuvu triju republiku pārstāvjus, lai mēģinātu panākt politisko kompromisu. “Taču viss notika naktī pirms viņu ierašanās. Mani tas apstulbināja. Ir skaidrs – kāds pārņēma iniciatīvu un ievirzīja visus notikumus tieši tādā gultnē,” izteicās Gorbačovs.

Jautāts, kāpēc viņš nevēlas atsaukties Lietuvas uzaicinājumam un tikt nopratināts kā liecinieks 1991.gada 13.janvāra asiņaino notikumu lietā, bijušais prezidents atbildējis, ka viņš neesot atstājis “nevienu jautājumu neatbildētu”.

Arī Krievijas Ģenerālprokuratūra atteikusies izpildīt Lietuvas tiesiskās palīdzības lūgumu un nopratināt Gorbačovu.

Savukārt Krievijas pilsonis Golovatovs pērnvasar uz īsu brīdi tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet drīz vien atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī. Šī Vīnes rīcība izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu sašutumu. Politisku atbalstu Lietuvai izteica arī ES prezidētājvalsts Polija, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.

Piektdien, pieminot 1991.gada 13.janvāra notikumus Viļņā, kur no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti, viena kritušā Lietuvas brīvības aizstāvja dēls vērsās pie Nobela Miera prēmijas komitejas, aicinot anulēt Gorbačovam šo augsto godalgu, kas viņam tika piešķirta 1990.gadā.

January 14, 2012 - Posted by | PSRS sabrukšana

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: