gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Noklusētā vēsture. Ko Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks darīja Abvērā?

http://akirstei.livejournal.com/1249.html

Vesels Freitāgs fon Loringhofens dzimis Lielbornes muižā 1899.gada 22.novembrī, savu bērnību un jaunību pavadīja Skultes muižā.

Latvijas brīvības cīņu laikā kopā ar citiem Pagaidu valdībai lojālajiem vācbaltiem iestājās Aleksandra Kalēja (vēlāk ģenerālis Latvijas armijā) komandētajā 13.Tukuma kājnieku pulkā, un kā virsnieks karoja pret boļševikiem Latgales frontē. Pēc agrārreformas atstāja Latviju 1922.gadā un Vācijā uzsāka militāro karjeru Reihsvērā.

Neskatoties uz viņa kā karjeras virsnieka neapmierinātību ar nacionālsociālismu, Otrā Pasaules kara laikā tika pārcelts uz vācu armijas Dienvidu grupējuma ģenerālštābu. Karoja Ukrainā, no kurienes viņu admirālis Vilhelms Kanariss izsauca uz Vāciju un 1943.gadā iecēla par Abvēra diversiju plānošanas daļas priekšnieku.

Kad Itālijas karalis atbrīvoja Musolīni no valdības vadītāja amata, Hitlers SS vadībai lika izstrādāt sīku plānu kā sagūstīt Romas pāvestu Piju XII un Itālijas karali Viktoru Emmanuēlu III, lai no jauna iesaistītu Itāliju karā pret sabiedrotajiem. No minētā plāna nekas daudz nesanāca, jo Kanariss un Loringhofens brīdināja itāļu slepenā dienesta vadītāju Čezāri Amē konfidenciālas tikšanās laikā Venēcijā.

Loringhofens parstāvēja to Vērmahta virsnieku un Vācijas elites – aristokrātu un rūpnieku daļu, kuri bija opozīcijā nacionālsociālismam un uzskatīja to par tik pat bīstamu Vācijai kā dažādas marksistiskās kustības Veimāras republikas laikā. Elitārā Pretošanās kustība par galveno mēŗķi uzskatīja nepieciešamību atbrīvoties no Hitlera, noslēgt mieru ar Rietumvalstīm un, turpinot cīņu Austrumu frontē, atbrīvot no boļševisma Krievijas tautas. Gan pulkvedis Loringhofens, gan admirālis Kanariss piedalījās atentāta gatavošanā pret Hitleru 1944.gada 20.jūlijā. Tieši Loringhofens bija atbildīgs par britu sprāgstvielas sagādāšanu un nodošanu atentāta tiešajam izpildītājam Klausam fon Štaufenbergam.

Diemžēl, pēc atentāta izgāšanās, Kaltenbrunners ātri izskaitļoja dalībniekus, un, lai nekristu Gestapo nagos 26.jūlijā Vesels Freitāgs fon Loringhofens nošāvās Mauervaldē, Austrumprūsijā (tagadējā Polijā). Admirālis Kanariss tika nogalināts Flosenburgas koncentrācijas nometnē mēnesi pirms kara beigām.

Atsauce:
http://www.zenit.org/article-26194?l=english

January 15, 2012 - Posted by | 2. pasaules karš, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: