gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Multfilmu varoņi un zeme, kurā zied tikai kartupeļi

http://www.ir.lv/2012/2/22/multfilmu-varoni-un-zeme-kura-zied-tikai-kartupeli

Sallija Benfelde

Kad pirms 18.februāra referenduma Latvijā viesojās Krievijas režīma opozicionāri Valērija Novodvorska un Konstantīns Borovojs, Saskaņas centra līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs sacīja, ka Borovojs un Novodvorska viņam atgādinot multfilmu varoņus, tāpēc viņu izteikumi pat nav komentēšanas vērti, tie esot smieklīgi. Bet stāsts nav par multfilmām un to, kura nu katram tā mīļākā.

Džordža Orvela romānā „1984″ ir tāds Iekšējās partijas loceklis O’Braiens. Britānija romānā kļuvusi par pirmo Gaisa strīpu Okeānijas supervalstī, ko pārrauga Lielais Brālis un Partija. Un, lūk, grāmatas varonis Vinstons Smits ir sīks Partijas ierēdnis, kas pārraksta pagātni Patiesības Ministrijā. Vinstonam gan nav simpātiju pret Lielo Brāli un kādu dienu Vinstonu arestē, viņš tiek spīdzināts un pratināts. O’Braiens vada Vinstona spīdzināšanu.

Protams, gandrīz katrs, vismaz padomju laikos dzīvojušais, zina, ka disidentiem, kas nebija ar mieru sadarboties ar VDK un nelokāmi palika pie saviem uzskatiem, Padomju Savienībā parasti „piešķīra” diagnozi, kas ļāva viņus ievietot psihiatriskajās slimnīcās un tur „ārstēt”. Tāpat arī nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas varai un daudziem arī Latvijā joprojām patīk ik pa laikam atkārtot, ka “trakos cilvēkos” nav vērts klausīties, jo, viņuprāt, tas ir ātrs un efektīvs veids, kā neļaut sabiedrībai ieklausīties opozicionāru un disidentu sacītajā.

Piedāvāju fragmentu no grāmatas „Virs melu bezdibeņa” un atvainojos par neliterāro tulkojumu.

„Kādi līdzekļi ir pieejami mūsdienu o’braieniem? Vispār jau tie paši, kas Orvela personāžam, tikai papildus ir vēl ķīmiskie preparāti, kas iznīcina personību – piekrītiet, O’Braienam tādu nebija. Un tātad, Kazaņas [speciālās psihiatriskās slimnīcas] „iebiedēšanas līdzekļi”.

I Tie, kas bija O’Braienam

1. Sišana.

2. Stingrā piesiešana (līdz ekstremitāšu notirpumam, izgulējumiem; atsevišķos gadījumos piesien tā, lai virves iegraužas ādā līdz asinīm; tādā stāvoklī var turēt līdz pat nedēļai).

3. Sulfazīns jeb „sērs” (bija visur aizliegts, izņemot PSRS). Viena injekcija vai vairākas uzreiz dažādās vietās (rokā, kājā, zem lāpstiņas). Mežonīgas sāpes 2 – 3 dienas, roka un kāja kļūst kā atmirusi, temperatūra līdz 40 grādiem, slāpes (var nedot dzert). Izmanto kā alkoholisma un narkomānijas„ārstēšanu”.

4. Urbjmašīna. Piesien pie krēsla un urbj veselu zobu, līdz urbis ietriecas žoklī. Pēc tam aizplombē, lai nepaliek pēdas. Mēdz izņemt arī nenomērdētu zoba nervu. Visu to dara profesionāls dentists zobārstniecības kabinetā. Saucas „mutes dobuma sanācija”.

Speciālajām psihiatriskajām slimnīcām (SPS) nav uzraugošas instances – sūdzības nekur nesūta, bet, ja, to kaut kā slepus izdodas izdarīt, tās vienalga nepieņems ne prokuratūrā, ne Augstākajā tiesā. Ieslodzītajam SPS ir vēl mazāk tiesību, nekā kriminālnoziedzniekam. Cik izdevās uzzināt, urbjmašīna tiek pielietota reti un tikai Kazaņā (personīgi pārliecinājos).

5. Gāzveida skābeklis zem ādas. Ar resnu adatu ievada zem ādas kājā vai zem lāpstiņas. Sajūta tāda, it kā ādu dīrātu nost (gāze atdala ādu no muskuļaudiem). Izveidojas milzīgs pietūkums, sāpes mazinās 2 – 3 dienu laikā. Tad piepampums uzsūcas un viss tiek sākts no jauna. Pielieto kā „depresijas ārstēšanu”. Skābekli ievada 2-3 minūtes, jo abas puses to ilgāk nevar izturēt (bendes kļūst kurli no kliedzieniem, upuris zaudē samaņu).

Politieslodzītajiem skābekli ievada 10-15 minūtes (personīgi pieredzēts, 10 seansi).

I Tas, kā nebija O’Braienam

1. Aminazīns (ļoti sāpīgas injekcijas, izsauc aknu cirozi, nepārvarama vēlēšanās gulēt – bet to neļauj, iznīcina atmiņu līdz pat amnēzijai).

2. Haloperidols (analogi ir triftazīns un stelazīns, bet tie ir vājāki). Rada mežonīgu iekšējo sasprindzinājumu, depresiju, cilvēks nevar aizmigt, kaut arī nepārtraukti nāk miegs, nevar ne nosēdēt, ne nostāvēt, ne rakstīt (roku drebēšana izmaina rokrakstu līdz nepazīšanai, neļauj pat burtu uzrakstīt), ne lasīt, ne domāt. Nedēļa trieciendevas un iestājas neiroleptiskais šoks. Daži mēneši un saprāta zaudēšana garantēta.

3. Insulīna šoks ar samaņas zaudēšanu (iznīcina veselus smadzeņu rajonus, pazemina intelektu, zūd atmiņa).

4. Elektrošoks. Ar to „noķer divus zaķus” uzreiz – pirmkārt, tā ir spīdzināšana ar elektrisko strāvu; otrkārt, smadzenes tiek sagrautas neatgriezeniski.”

Grāmata „Virs melu bezdibeņa” ir Valērijas Novodvorskas sarakstīts pašas dzīvesstāsts. Pirmo reizi (bet ne tuvu pēdējo) Lefortovas cietumā Novodvorska nonāca 1969. gadā 19 gadu vecumā par skrejlapiņu izplatīšanu – tajās viņa vērsās pret padomju režīmu un notikumiem Čehoslovākijā, kad tajā iegāja armija. Viņai tika “uzrakstīta” diagnoze un viņa tika nosūtīta uz speciālo psihiatrisko slimnīcu Kazaņā piespiedu ārstēšanai.

Uz Novodvorskas jautājumu, kāpēc viņai nepiespriež nāvessodu, bet sūta ārstēties, izmeklētājs atbildēja, ka tas būtu pārāk vienkārši, tas nebūtu sods, jo nebūtu jācieš.

Aprakstītās metodes ir baisas, no speciālās slimnīcas gandrīz nekad neviens neiznāca, cilvēki tur tika novesti līdz “dārzeņu” līmenim un tur arī nomira. Reizēm dažus izlaida nomirt parastajās psihiatriskajās slimnīcās un tikai dažiem, pateicoties cilvēktiesību aizstāvjiem ārzemēs, izdevās izkļūt no specslimnīcām kā invalīdiem, bet ar saglabātu saprātu.

Novodvorska raksta, ka viņai laimējās divkārt – viņu spīdzināja tikai fiziski un viņu, pateicoties radio “Svoboda” un minētajiem cilvēktiesību aktīvistiem, pēc mazliet vairāk nekā gada izlaida nomirt mājās. Tad viņai palaimējās vēlreiz – tika sagādātas ārzemju zāles un divu gadu laikā viņai izdevās atveseļoties tik daudz, lai turpinātu dzīvot un domāt par turpmāko darbību. Visa rehabilitācija prasīja piecus gadus.

Tiesa gan, 1986. gadā Novodvorskas spītība VDK nokaitināja tik tālu, ka viņai nācās „ārstēties” ar aprakstīto neiroleptisko šoku, viņu izglāba psihiatriskās slimnīcas ārsti, kuri viņu pārvietoja no „spīdzināšanas” nodaļas uz „normālu” nodaļu.

Lai gan jau vairākus gadus vēlāk Novodvorska panāca, ka viņai “piespriesto diagnozi” izskata neatkarīgu ārstu konsīlijs, kurš atzina, ka viņa ir garīgi vesels cilvēks, kā jau rakstīju, reizēm dažam labam patīk ik pa laikam atkārtot, ka “trakos cilvēkos” nav vērts klausīties.

Kāpēc to rakstu un kāpēc tulkoju šo patiešām baiso tekstu?

Protams, Nils Ušakovs droši vien nav lasījis Novodvorskas grāmatu (un varbūt arī nevienu citu bijušā politieslodzītā grāmatu), bet neticu, ka viņš nezina par politieslodzīto „ārstēšanas” praksi PSRS. Attieksme pret cilvēku, kas spējis saglabāt savu nostāju un nemeklēt kompromisus, kā pret smieklīgu multfilmas varoni, manuprāt, liecina par morālu un garīgu kroplumu. Acīmredzot Rīgas mērs ir piedzimis daudz par vēlu un daudz labāk justos vismaz pirms gadiem piecdesmit, ar lepnumu aprakstot citādi domājošo „ārstēšanas” metodes un ar visžēlīgu nicinājumu salīdzinot „izārstētos” ar kādu visiem zināmu komisko personāžu.

Kādā Novodvorskas grāmatā izlasīju frāzi „zeme, kur zied tikai kartupeļi”, kuru joprojām nespēju aizmirst. Protams, iziet cauri tām šausmām, kuras citādi domājošajiem dāsni tika sagādātas PSRS, un nezaudēt ne saprātu, ne savu nostāju, katrs nespēj. Godīgi sakot, nedomāju, ka uzdrošinātos nostāties pret milzīgo represīvo totalitārās valsts aparātu. Un nepavisam neesmu pārliecināta, ka spētu izciest fizisko un arī morālo spīdzināšanu. Taču tas, ko es un, domāju, arī mēs pārējie varam, ir nekļūt par zemi, kurā zied tikai kartupeļi, bet visam pārējam vērtības nav.

February 22, 2012 - Posted by | nepakļaušanās, PSRS, represijas

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: