gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Krievijas puse pagaidām kūtra sadarbībā ar Latvijas vēsturniekiem

Krievijas puse pagaidām kūtra sadarbībā ar Latvijas vēsturniekiem

Latvijas vēsturnieki ir atgriezušies no darba Krievijas arhīvos un grasās uz turieni atkal doties augustā. Pagaidām gan Krievijas puse sadarbībā esot diezgan kūtra,  raksta “Neatkarīgā”.

Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs Inesis Feldmanis “Neatkarīgajai” sacīja, ka mūsu valsts vēsturnieki iepazinās ar atsevišķiem arhīvu materiāliem un “acīmredzami šķēršļi mūsu pētniekiem nav likti”. Ir pasūtītas arī dokumentu kopijas, kas interesē Latvijas pusi, bet to, cik dokumenti būs vērtīgi, pagaidām grūti novērtēt, saka Feldmanis. “Neceru, ka atklāsim Ameriku, bet ceru, ka dokumenti izrādīsies pietiekami vērtīgi,” viņš piebilst.

Abu valstu vēsturnieku sadarbība ir uzsākta ar mazāk sāpīgām tēmām, piemēram, par Latvijas un PSRS attiecībām starpkaru periodā. Augustā uz Krievijas arhīviem dosies trīs Latvijas vēsturnieku komisijas dalībnieki, bet novembrī paredzēta komisijas otrā sēde un zinātniskais kolokvijs Rīgā, lai varētu izvērtēt padarīto. Divpusējās komisijas darba rezultātā taps pirmais dokumentu krājums par Latvijas un PSRS attiecībām no 1918. līdz 1939.gadam, pētot valstu politiskās un ekonomiskās attiecības un kultūras saiknes.

Feldmanis uzskata, ka ir priekšlaicīgi prognozēt, kā abu valstu sadarbība turpināsies, vien skaidrs, ka straujus tempus tā neuzņems Krievijas puses dēļ. Viņš atgādina, ka lietuvieši līdzīgā sadarbībā sešu gadu laikā spēja izdot vienu dokumentu krājumu. “Krievijas puse ir ieinteresēta faktā, ka komisija ir, un viss. Krievijas puse nesteidzas, bet domāju, ka mēs nedaudz pasteidzināsim,” saka Feldmanis, tomēr piebilst, ka pārlieku spiedienu uz sadarbības partneri neizdarīs.

Latvijas sabiedrībai sensitīvajiem okupācijas jautājumiem plānots ķerties klāt nākamgad. Feldmanis jau iepriekš sarunā ar “Neatkarīgo” ir norādījis, ka Latvijas vēlme ir Krievijas arhīvos pētīt mūsu valsts iedzīvotāju deportācijas 1941. un 1949. gadā. Tāpēc būtiski ir bijis panākt vienošanos, ka vēsturniekiem ir iespēja strādāt arhīvos bez ierobežojumiem, nevis izmantot Krievijas puses atlasītos arhīvu materiālus.

May 16, 2012 - Posted by | arhīvi, Vēsture |

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: