gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Eksperti izvērtēs paveikto padomju deportāciju pieminēšanā

Lekcija „Pieminēt nedrīkst aizmirst: padomju represiju atcere Latvijas publiskajā telpā”. Video ieraksts.
Andris Saulītis, LU SPPI pētnieks
Latvijas Universitātes Mazajā aulā  12. jūnijā, plkst. 14.00, notika atklātā lekcija „Pieminēt nedrīkst aizmirst: padomju represiju atcere Latvijas publiskajā telpā”, kurā pētnieki iepazīstinās ar pētījumu par komunisma upuru pieminēšanas tradīciju Latvijā.

Pētnieki lekcijā stāstīs par padomju represiju atceri Latvijas atmiņu politikā un sabiedriskajā domā, deportāciju vēstures mācīšanu un piemiņas dienu atainojumu masu medijos, kā arī nevalstisko organizāciju un piemiņas vietu lomu deportācijas atcerē. Vienlaikus pētnieki ieskicēs nākotnes izaicinājumus, kas varētu apdraudēt komunisma upuru piemiņas tradīcijas noturīgumu, kā arī iepazīstinās ar rekomendācijām, kā sekmēt šīs tradīcijas ilgtspēju.

Kopš Atmodas komunisma upuru atcere Latvijā ir kļuvusi par būtisku nacionālās identitātes sastāvdaļu – 25. marta un 14. jūnija piemiņas pasākumi ieguvuši noteiktas tradīcijas un norises formas gan publisku rituālu, pieminekļu un kultūras notikumu veidā, gan arī medijos un valsts īstenotajā rīcībpolitikā. „Analītiski izvērtējot vairāk nekā 20 gadu laikā paveikto, redzams, ka padomju represiju upuru pieminēšanā ir gan veiksmes stāsti, gan arī kļūdas, no kurām atmiņu politikas īstenotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai būtu jāmācās, lai nākotnē Latvijas sabiedrība neaizmirstu komunisma noziegumus un tos attiecīgi novērtētu,” skaidro viens no pētījuma autoriem Mārtiņš Kaprāns.

Atklāto lekciju organizē valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” pētnieciskā projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” dalībnieki sadarbībā ar LU Sociālās atmiņas pētniecības centra atbalsta biedrību. Lekcijā prezentētie rezultāti tiks apkopoti monogrāfijā „Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā: atmiņu politika un publiskā telpa”, kas nāks klajā jūlijā. Grāmata tiks izdota ar Fridriha Eberta Fonda finansiālu atbalstu. Tā būs noderīga rokasgrāmata gan pedagogiem, gan medijos strādājošajiem, gan arī valsts pārvaldes speciālistiem.

Projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros šogad jau notikušas divas lekcijas par 16. marta un 9. maija lomu Latvijas atmiņu kultūrā.

June 12, 2012 - Posted by | deportācijas, represijas, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: