gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Traģiskie zaudējumi 20. gadsimtā

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=352135:traiskie-zaudjumi-20-gadsimt&catid=154:latvij&Itemid=179

Šonedēļ pieminēsim tautas deportācijas dienu, kad 1941. gada 14. jūnijā daudzviet rītausmas klusumu pārtrauca bruņotu sarkanarmiešu ierašanās. Pusstundā bija jāsasaiņo kaut kas līdzņemšanai un jābrauc uz… Sibīriju. Latviešu tautai bijuši dažādi sāpju ceļi. Kāda ir to baisā bilance kopš 20. gs. sākuma – hronoloģiskā secībā.

1905. gada revolūcijā Krievijas karaspēka un varasiestāžu represijās Latvijā cieta vairāk nekā 10 000 cilvēku, no tiem aptuveni 3000 nogalināja.

Pirmajā pasaules karā iedzīvotāju skaits samazinājās no 2,55 milj. 1914. gadā līdz 1,3 milj. 1918. gadā, t. i., gandrīz puse iedzīvotāju bija zudusi. Pēc dažu autoru vērtējuma, latviešu skaits kara gados bija samazinājies par aptuveni 250 000 – 300 000 cilvēku (t. sk. vīriešu par ~180 000). 1916. gada Ziemassvētku un 1917. gada janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda apmēram 9000 latviešu strēlnieku.

Apmēram 760 000 cilvēku, galvenokārt kurzemnieki, bija spiesti atstāt savas mājas un doties bēgļu gaitās.

1919. gadā sarkanā terora laikā Latvijā pēc tribunāla sprieduma nošāva ap 5000 cilvēku, 18 000 – 20 000 ieslodzīja cietumos, koncentrācijas nometnēs. 1919. gada pavasarī landesvēra “Baltā terora” laikā nogalināja līdz pat 6000 cilvēku.

1936. un 1937. gadā ar PSRS iekšlietu tautas komisāra VK(b)P CK sekretāra N. Ježova 1936. gada 25. septembra rīkojumu “atbrīvoties no apšaubāmiem latviešiem” nogalināja 16 573 cilvēkus (pēc vēsturnieka Jāņa Riekstiņa pētījumiem).

1941. gada 14. jūnijā masveidā civiliedzīvotājus deportēja no Latvijas uz Sibīriju. Pēc jaunākajiem datiem, izveda 15 443 cilvēkus, to vidū mazgadīgus bērnus un zīdaiņus, no kuriem lielākā daļa gāja bojā jau ceļā, daudzi citi mira no bada un aukstuma Sibīrijā. 1940. – 1941. gada padomju terorā iznīcināja vai izsūtīja ap 26 000 cilvēku (pēc Latvijas Okupācijas muzeja aplēsēm).

Latv10-155

Otrajā pasaules karā abās frontēs karoja vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju, no viņiem dzīvību zaudēja gandrīz puse. Galvenokārt gāja bojā jauni cilvēki, kuri vēl nebija nodzīvojuši pusi cilvēkmūžam atvēlētā laika. Leģionā dienēja apmēram 150 000 latviešu, bojā gāja aptuveni trešdaļa. Karam beidzoties, 24 000 nonāca rietumvalstīs, 36 000 – Padomju Savienībā.

Pēc vēsturnieka Ritvara Jansona pētījumiem, 1944. un 1945. gadā no padomju represijām cieta 78 268 cilvēki jeb aptuveni 5,7% no iedzīvotāju kopskaita.

1949. gada 25. – 30. marta deportācijās uz Sibīriju izsūtīja 43 133 cilvēkus (pēc Latvijas Valsts arhīva lietām).

Padomju invāzijā Afganistānā (1979. – 1989. g.) piedalījās 3640 karavīri no Latvijas. 64 gāja bojā.

1986. gadā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā no Latvijas iesauca 5178 karaklausībai pakļautos, kopumā līdz 1989. gadam – 6500, no tiem 3000 kļuvuši par invalīdiem, 500 miruši.

June 12, 2012 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: