gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Aiznests Baigā gada atgādinājums


http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=353148:aiznests-baig-gada-atgdinjums&catid=170:aktuli&Itemid=438

Nozagta nerūsējošā tērauda plāksne no 1. Meža kapu Baltajiem krustiem, kas līdz šim informēja par Baigā gada traģēdiju. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieks Jānis Upītis apgalvo, ka vainojami metālu zagļi un nekādi politiski iemesli nav jāmeklē.

Kad tiks ziņots policijai, J. Upītis vēl nemācēja teikt, jo par zādzību esot ticis informēts tikai pagājušās nedēļas beigās. “Izredzes plāksni atrast ir minimālas. Parasti metāli tiek nodoti kaut kur uzpirkšanas punktos,” skaidroja Kapsētu pārvaldes priekšnieks J. Upītis un piebilda, ka arī pie Kapsētu pārvaldes durvīm pērnruden tika nozagts nerūsējošā tērauda atbalsts, kas joprojām neesot atjaunots.

Pēc sarunas ar mani J. Upītis drīz vien bija sazinājies ar arhitektu Laimoni Šmitu, kas bija strādājis pie Balto krustu projekta, un vienojušies, ka sazināsies ar tēlnieku Jāni Karlovu par akmenī kaltas norādes zīmes atjaunošanas iespējamību. L. Šmits lēsa, ka akmens un burtu iekalšana varētu maksāt vairākus simtu latus.

Tomēr paliks atklāts jautājums, kad Kapsētu pārvaldes darbinieki un priekšniecība pamanīja piemiņas plāksnes nozušanu ­– jau maija sākumā kāda Kapsētu pārvaldes darbiniece mūsu fotogrāfei centās iestāstīt, ka plāksne ir nevis nozagta, bet gan pašu darbinieku novākta, lai piemiņas vietu uzlabotu.

Kā noskaidroju, jau pirms trim nedēļām tapusi Okupācijas muzeja biedrības vēstule Kapsētu pārvaldei, prasot atjaunot piemiņas plāksni, kuras nozušanu bija pamanījis Rīgas Politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš.

“Šī plāksne ir ļoti būtiska, un tā ir jāatjauno, jo tur bija nepieciešamā informācija par kapulauku gan latviešu, gan angļu valodā, un ar to varēja iepazīties arī tūristi. No pieminekļa un Baltajiem krustiem vien nojausma par Baigā gada notikumiem nerodas. Baltie krusti ir valsts aizsargājama vēsturiska notikumu vieta,”  sacīja Okupācijas muzeja piemiņas vietu programmas vadītājs R. Pētersons.

Viena no labāk zināmajām komunistiskā terora epizodēm okupētajā Latvijā ir Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina 1941. gada rezolūcija uz apcietināto saraksta: “Sociālās bīstamības dēļ – nošaut”. Šo nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada apraktas Centrālcietuma pagalmā pēc vācu okupācijas varas ienākšanas. 1941. gada 6. jūlijā viņus guldīja Rīgas Meža kapos, aizsākot Balto krustu kapulauku. Tur guldīts ap 120 nomocīto, un tas ir lielākais Baigā gada upuru kapulauks Latvijā. Pēc kara kapulauku nolīdzināja un sāka virsapbedījumus, lai slēptu nozieguma pēdas.

2006. gadā Rīgas dome par saviem līdzekļiem īstenoja un atklāja Balto krustu memoriālu, ko veidojusi arhitekte Marta Daugaviete un tēlnieks Jānis Karlovs.

Piemiņas plāksnes teksts

Kapulauks “Baltie krusti”

No 1941. līdz 1944. gadam šeit pārapbedīti vairāk nekā 120 komunistiskā terora upuri. Padomju okupācijas pirmajā – Baigajā gadā (1940–1941) – viņus spīdzināja un noslepkavoja Padomju Savienības sastāvā jaunizveidotās Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta (jeb čekas) darbinieki un apraka Rīgas Centrālcietumā, Babītes un Ulbrokas masu kapos. Padomju okupācijas varas laikā tika nopostīti upuru piemiņai liktie baltie krusti, nolīdzinātas viņu kapuvietas, mēģinot tās noslēpt zem virsapbedījumiem un nododot aizmirstībai.

Tauta atceras mūžīgi. Un piemin.

June 20, 2012 - Posted by | piemiņas vietas

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: