gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Pieminēs Baigā gada upurus; antinacisti protestēs

LETA. 2012. gada 1. jūlijs

Pieminot nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu Rīgā 1941.gadā,  galvaspilsētā notiks divi gājieni Baigā gada upuru piemiņai, savukārt antinacisti protestēs “pret nacisma atdzimšanu” Latvijā, informē Rīgas pašvaldība.

Biedrība Šamir no plkst.10 līdz 13 rīkos gājienu no Vecās ebreju kapsētas pa Ludzas, Sadovņikova un Gogoļa ielu līdz sinagogas memoriālam. Tā mērķis ir godināt ebreju-nacisma upuru Latvijā piemiņu. Pasākumā varētu piedalīties ap 500 cilvēku, pieļauj organizatori.

Savukārt Gustava Celmiņa centrs no plkst.12 līdz 14 rīkos Baigā gada atceres pasākumu. Tā laikā plānots gājiens no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli. Pieteikti 50 cilvēki.

Apvienības pret nacismu pārstāvis Jānis Kuzins uzskata, ka radikāli noskaņotās biedrības Gustava Celmiņa centrs jeb tā dēvēto pērkoņkrustiešu gājiens par godu nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanai Rīgā 1941.gadā nav pieļaujams, jo šādi “nacionālradikāļu marši” Rīgas centrā grauj Latvijas prestižu starptautiskās sabiedrības acīs. Tāpēc Kuzins ar domubiedriem svētdien no plkst.12 līdz 14 pie Laimas pulksteņa protestēs “pret nacisma atdzimšanu Latvijā”.

Iepriekšējos divus gadus lielu policijas ievērību izpelnījās 1.jūlijā plānotie gājieni no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, kurus rīkoja aktīvists Uldis Freimanis, lai pieminētu Baigā gada beigas. Pret tiem lielus iebildumus pauda antifašistu pārstāvji, nodēvējot gājienus par “neonacistu pasākumu”. 2010.gadā pašvaldība šāda gājiena rīkošanu aizliedza.

Freimanis lēmumu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, norādot, ka pasākuma mērķis ir godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret PSRS okupāciju un pirms vācu karaspēka ienākšanas atsevišķās Latvijas vietās atjaunoja Latvijas Republiku. Administratīvā tiesa gājienu atļāva, taču tas tomēr nenotika, jo tā organizatoru Freimani aizturēja Drošības policija un viņš pats uz pasākumu nevarēja ierasties.

2011.gadā kā gājiena mērķis norādīta vēlme pieminēt 70.gadadienu kopš Baigā gada beigām. Tā kā pašvaldības rīcībā nebija informācijas, kas liktu veikt ierobežojošas darbības, akcija tika atļauta. Pasākumā piedalījās aptuveni 40 cilvēku, no kuriem divus policija aizturēja.


“Baigā gada” atceres gājiens un “Antinacistu” pasākums beidzas bez incidentiem

Organizācijas “Gustava Celmiņa centrs” jeb tā dēvēto pērkoņkrustiešu rīkotais “Baigā gada” atceres gājiens no Okupācijas muzeja un piemiņas brīdis Brīvības pieminekļa pakājē, kur līdzās noritēja “Apvienības pret nacismu” protesta pasākums, šodien noslēdzās bez asiem incidentiem.

Kā novēroja aģentūra LETA, jau stundas ceturksni pirms pusdienas laikā paredzētā gājiena pie Okupācijas muzeja sāka pulcēties pārsvarā vecākās paaudzes cilvēki, kuri līdzi bija paņēmuši ziedu pušķus, karogus un transparentus, uz kuriem bija rakstīts “Nost cionistu sulaiņu valdību – Latviju latviešiem” un “Rokas nost no Latvijas”.

Cilvēki satiekoties pārrunāja gan vēsturiskos notikumus, gan asi kritizēja esošo situāciju valstī. Kāds gājiena dalībnieks vēl pēdējā brīdī uz sava transparenta steidza rakstīt saukli: “Cik ilgi vēl auklēsim tanku bučotājus”. Paceļot šo transparentu, uz tā otras puses atklājās jau iepriekš sagatavots aicinājums Saeimas deputātiem, kurā tika prasīta 1996.gada 22.augusta deklarācijas nekavējoša izpilde.

Gājienu atspoguļot bija ieradušies dažādu mediju žurnālisti, taču vienam gājiena dalībniekam pret to bija radušies iebildumi un viņš emocionāli veltīja asus vārdus klātesošajiem. Pēc policijas darbinieku iesaistīšanās satrauktais kungs nedaudz norima un kopā ar vairākiem desmitiem sanākušo domubiedru devās atceres gājienā uz Brīvības pieminekli.

Atceres gājiena galvgalī tika nests Latvijas karogs, kā arī cilvēki rokās turēja lentu, ko rotāja uzraksts “Čekista Solomona Šustina teroru upuru piemiņai”. No Okupācijas muzeja cauri Vecrīgai gājienu pavadīja vairāki policisti, savukārt, Brīvības pieminekļa apkaimē bija izvietoti vairāki policijas autobusiņi, kuros sēdošie likumsargi sagaidīja gājiena dalībniekus.

Kad gājiens pietuvojās Brīvības pieminekļa pakājei, akordeonists, kurš ar savu spēli ik dienas izklaidē rīdziniekus un pilsētas viesus, sāka spēlēt 2.Pasaules kara padomju armijas dziesmu “Katjuša”, tomēr gājiena dalībnieki to atstāja bez īpašas ievērības un, nonākuši pie pieminekļa, nolika ziedus, kā arī izveidoja goda sardzi. Pie pieminekļa apmēram 30 minūtes ilgā mītiņā vairāki pasākuma līderi uzstājās ar runām, kurās tika kritizēti gan ebreji, gan Latvijas valdība un politiskā elite, kā arī politiskie procesi.

Paralēli mītiņam pie pieminekļa, dažus desmitus metrus tālāk no tā norises vietas, bija izvietojusies neliela, piecu organizācijas “Apvienība pret nacismu” cilvēku grupiņa ar Latvijas karogu un diviem transparentiem, uz kuriem latviski un vāciski bija rakstīti pret nacismu un kapitālismu vērsti saukļi. Grupa stāvēja mierīgi un klusējot, taču vienā mirklī, kad uzrunas vārdus sāka teikt “Baigā gada” notikumu pieminētāji, viņi no kabatām izvilka svilpes un sāka svilpt. Izpelnoties policijas darbinieku aizrādījumu, turpmāk svilpes vairs neizmantoja.

Kā pirmie Brīvības pieminekļa pakāji pameta tieši tā dēvētie “antinacistu” organizācijas pārstāvji, kuri savus transparentus rūpīgi ietina lielos plastmasas maisos un karogu sarullēja, savukārt “Baigā gada” notikumu atceres brīža dalībnieki pēc Latvijas himnas kopīgas nodziedāšanas lēnām sāka izklīst un doties savās gaitās.

LETA jau ziņoja, ka iepriekšējos divus gadus lielu policijas ievērību izpelnījās 1.jūlijā plānotie gājieni no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, kurus rīkoja aktīvists Uldis Freimanis, lai pieminētu “Baigā gada beigas”. Pret tiem lielus iebildumus pauda “antinacistu” pārstāvji, nodēvējot gājienus par “neonacistu pasākumu”.

2010.gadā pašvaldība šāda gājiena rīkošanu aizliedza.

Freimanis lēmumu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, norādot, ka pasākuma mērķis ir godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret PSRS okupāciju un pirms vācu karaspēka ienākšanas atsevišķās Latvijas vietās atjaunoja Latvijas Republiku. Administratīvā tiesa gājienu atļāva, taču tas tomēr nenotika, jo tā organizatoru Freimani aizturēja Drošības policija un viņš pats uz pasākumu nevarēja ierasties.

2011.gadā kā gājiena mērķis norādīta vēlme pieminēt “70.gadadienu kopš Baigā gada beigām”. Tā kā pašvaldības rīcībā nebija informācijas, kas liktu veikt ierobežojošas darbības, akcija tika atļauta. Pasākumā piedalījās aptuveni 40 cilvēku, no kuriem divus policija aizturēja.

July 1, 2012 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: