gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

PussyRiot Okupācijas muzejā?

Gaivoronskis provocē, Kažoka uzķeras uz āķa

Franks Gordons, Okupācijas muzeja fonda padomes loceklis.

Foto – LETA

Tajā dramatiskajā pērnā jūnija dienā tika ziņots: “Par atjaunotās Latvijas ceturto Valsts prezidentu ar 53 balsīm, pret 44 ievēlēts Andris Bērziņš. Vēlēšanu rezultāti parāda, ka “Saskaņas centram” ir kāds darījums ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kura nosacījumi nav zināmi, aģentūrai LETA teikusi politoloģe Iveta Kažoka.”

Viņas vārds man iespiedās atmiņā, jo sapratu, ka citādā veidā aizdomas par aizkulisēm nebija iespējams atreferēt…

Bet nu šī šķietami gudrā politoloģe iekritusi lamatās, ko viņai bija sagatavojis avīzes “Vesti segodņa” žurnālists Konstantīns Gaivoronskis. Pie reizes jāpiebilst, ka šis laikraksts viltīgi piesavinājies lieliskās pirmskara avīzes “Segodņa” nosaukumu, ko ietvēris savējā.

Ieganstu savai provokācijai Gaivoronskis atrada Ivetas Kažokas rakstā, kurā viņa spriež, ka nebūtu slikti, ja arī Latvijā būtu sava “Pussy Riot”, lai “sapurinātu” sabiedrību, pārvarētu kādus liekulīgus “tabu”. Gaivoron
skis ielūdza Kažoku uz interviju, un viņa ņēmās prātot par to, vai Latvijā būtu ieteicams sarīkot šādus nerātnus uzvedumus kādā baznīcā.

Un tad nu Gaivoronskis iemeta šajā draudzīgajā sarunā savu sprāgstbumbu: “Es te domāju, domāju un nācu pie secinājuma, ka “Pussy Riot” analogs Latvijā būtu akcija nevis baznīcā, bet Okupācijas muzejā.”

Un kā nu reaģēja Iveta Kažoka? Kaut kādi šļupsti: “Okupācijas muzejā ļaudis nāktu klajā ar saukļiem, kuriem latviešu tautas vairākums nepiekristu pēc būtības. Man šķiet, ka sabiedrības reakcija Latvijā būtu vēl skarbāka.”

Bet vispār, piemetina Kažoka, šādā veidā “paplašinās brīvības telpa, samazinās tabuizētu tematu skaits. Tas sabiedrībai kopumā ir lietderīgi”. Kažoka iekritusi Gaivoronska slazdā, uzķērusies uz āķa.

Ievērības cienīgs ir veids, kādā “Vesti” to visu pasniedz. Milzu virsraksts pāri visai lappusei: “Un ja nu Okupācijas muzejā?” Un apakšā liela bilde: priekšlasījums Okupācijas muzejā. Un līdzās tekstiņš: “… un pēkšņi parādās cilvēki balaklavās! Forši?”*

“Vesti” sākusi, piedodiet, brēkt – tā arvien spalgāk musina un kūda, noniecinot visu, kas dārgs pamattautai, – tās tradīcijas, garamantas, savu likteņgaitu izpratni. Es varētu šo avīzi salīdzināt ar kādu citu, kas iznāca citā zemē un citos laikos, bet šoreiz atturēšos.

August 31, 2012 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: