gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Kritušo Sarkanās armijas karavīru apbedījumu jautājums – joprojām politikas varā

Raksta avots: “Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds

Šonedēļ Dobelē tika atklāts rekonstruētais Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru memoriālais komplekss. Sižetu par šo notikumu parādīja Krievijas telekanāls „Rossija24”, sniedzot notikumam arī ideoloģisku vērtējumu. Kā liecina sižets, rekonstrukciju finansējusi Krievija – vairāk nekā 350 000 dolāru apjomā. Sarīkojumā tika atklāti runāts par „Padomju dzimtenes” atbrīvošanas faktu 1944. gadā un tika lietota PSRS simbolika. Piedāvājam divu Latvijas vēsturnieku – Ritvara Jansona un Aināra Lerha – viedokli par šo notikumu un tā atspoguļojumu Krievijas televīzijā.

Ritvara Jansona komentārs:

Slēdzot ar Krieviju līgumu par Latvijas–Krievijas apbedījumu kopšanu, bija jārēķinās, ka Krievija to izmantos savas ideoloģijas izplatīšanai. Varbūt pirms līguma slēgšanas Latvijas pusei ar Krieviju vajadzēja iestāties arī par mūsu kapavietu kopšanu Krievijā, lai saprastu reālo situāciju. Rodas iespaids, ka šobrīd līgumu pilda tikai Latvija, no tā sev gūstot maz labuma. Atliek tikai cerēt, ka līdzīgs liktenis nepiemeklēs Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisiju, ja Latvijas vēsturnieki vēlēsies pētīt kopējo vēsturi pēc 1939. gada 23. augusta.

Šādās un līdzīgās vēsturiskās apbedījuma vietās visā Latvijā būtu  jāizvieto informatīvās plāksnītes, kas vēstītu par pieminekļu celšanas apstākļiem un Sarkanās armijas veikto darbību statusu atbilstoši Deklarācijai par Latvijas okupāciju.

Cilvēciski ir saprotama kritušo sarkanarmiešu piemiņas iemūžināšana – īpaši ja radinieki var atbraukt uz kritušā  kapavietu. Taču nepieņemama ir paustā dubultmorāle, tajā pašā TV ziņu sižetā nolādot latviešu leģionāru  pieminekli – it kā viņi nebūtu karavīri un kritušie.

Aināra Lerha komentārs:

Eiropas demokrātisko valstu tradīcija ir kopt kritušo karavīru kapus. Latvijas gadījumā tas nozīmē kopt arī Otrā pasaules kara frontes pretējās pusēs karojušo karavīru kapus. Tas attiecināms arī uz rekonstruēto padomju armijas karavīru kapu kompleksu Dobelē. Krievijas TV sižeta autori tomēr nebija spējuši atturēties no Dobelē rekonstruētā padomju karavīru piemiņas memoriāla pieminekļa ideoloģiskas konfrontēšanas ar Krievijas oficiāli nosodīto šā gada septembrī notikušo pieminekļa atklāšanu Bauskas pilsētas aizstāvjiem 1944. gadā pret otrreizējo padomju okupāciju, visus aizstāvjus nosaucot par „Waffen SS” leģionāriem.

Divdesmit atjaunotās neatkarības gadu laikā latviešu sabiedrība, daļai no tās joprojām nereti maldoties divu totalitāru lielvaru atstātā ideoloģiskā mantojuma iespaidā, nav spējusi vienoties par vēstures mācībām un par vērtībām, kuras paņemt nākotnei no sarežģītās vēstures. Uz šo problēmu norāda, piemēram, nespēja vienoties par pieminekļa nepieciešamību Latvijas nacionālās un demokrātiskās pretestības kustībai Otrā pasaules kara gados (Latvijas Centrālajai padomei un tās vadītājam Konstantīnam Čakstem). Iespējams, šī iemesla dēļ Latvijas valstij divdesmit atjaunotās neatkarības gados joprojām nav savas nostājas (politikas) „pieminekļu celtniecības” jautājumā.

Pa to laiku Latvijā pat atjaunotās neatkarības gados ir tapuši jauni pieminekļi, kas slavina Latvijas iekarošanu un iekarotājus un Krievijas impērijas interešu pārstāvjus un ap kuriem tiek veidota propaganda, kas nav savienojama ar Latvijas valsts ideju. Ir daudzkārt uzsvērts, ka šādi pieminekļi Latvijā diemžēl nav vēsture. Šodien ap tiem tiek veidota politika, ap Latvijas valstij svešām idejām un simboliem tiek pulcināti Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi. Šādi gadījumi norāda uz to, ka „pieminekļu politika” Latvijas valstij tomēr ir nepieciešama.

Kas attiecas uz pieminekļiem, ne tikai kapu memoriālu pieminekļiem, bet īpaši – uz ārpus kapiem esošām piemiņas vietām, ir svarīgi apzināties, ka jebkuri pieminekļi izpauž un sargā vērtības, kas tiek atainotas simbolu veidā. TV sižetā tika uzsvērts, ka Dobeles konkrētā kapu pieminekļa tēlā atainots svarīgs padomju laikmeta simbols – zvaigzne, kādas agrāk piemineklim neesot bijis. Vērtību dažādība var šķelt sabiedrību. Šādi un līdzīgi pēdējo gadu notikumi rāda, ka, pirmkārt, Latvijas valstij ir pienācis pēdējais brīdis veidot savu nostāju pieminekļu jautājumā, arī monumentālās celtniecības jautājumā – par to, kādus pieminekļus Latvijā būvēs vai atjaunos. Otrkārt, Latvijas valdības uzdevums būtu informēt sabiedrību par vienošanām, kādas pastāv starp Latviju un Krieviju karavīru apbedījumu un piemiņas vietu kopšanas jautājumos un kāda konkrēti ir abu pašu darbība šo vienošanos izpildē, to skaitā latviešu apbedījumu vietu uzturēšanā Krievijā.

Raksta ievadā pieminēto televīzijas sižetu iespējams noskatīties šeit.

October 12, 2012 - Posted by | Krievija, piemiņa, piemiņas vietas, PSRS

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: