gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Par Liteni Polijas avīzē


Viesturs Sprūde
, Latvijas Avīze

Konservatīvā Polijas laikraksta “Rzecpospolita” nedēļas nogales ilustrētais pielikums “Plus Minus” aizvadītajās brīvdienās publicējis apjomīgu rakstu “Łotewski Katyń” (“Latviešu Katiņa”), kas veltīts 1941. gada vasaras traģiskajiem notikumiem Litenē.

Raksta autors, vēstures žurnālists Piotrs Semka septembrī vairākas dienas pavadīja Latvijā, vākdams materiālu rakstam un apmeklēdams Litenes nometnes vietu. Kā norādīts publikācijā, 80. gadu beigās tieši “Lauku Avīze” bija tā, kas pirmā sāka rakstīt par padomju likvidētās Latvijas armijas virsnieku represēšanu un slepkavībām šajā bijušajā Latvijas armijas vasaras nometnes vietā netālu no Gulbenes.

Publikācija, izmantojot latviešu vēsturnieka Ērika Jēkabsona rakstīto, izglīto poļus arī Latvijas vēstures jautājumos, ciktāl tas skar 30. gadu beigu situāciju un padomju okupācijas sākumu. Kā uzsvēris Semka, Latvijā, līdzīgi kā Polijā, armijas virsniecība bija “tautas identitāti veidojoša elite”. Žurnālists savā rakstā lielākoties izmantojis Kara muzeja vēsturnieka Kārļa Dambīša, novadpētnieka Jāņa Zvaigznes un Okupācijas muzeja audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Andreja Feldmaņa stāstīto. Zīmīgas autoram šķitušas Zvaigznes kunga atmiņas par Latvijas armijas uniformas metāla pogām, kuras bērni pēc kara nesuši no meža – šīs epizodes simbolisms Polijā ir īpaši uzrunājošs, jo Katiņas apbedījumos atrastās virsnieku mundieru pogas ar Pjastu ērgli jau labu laiku kā kļuvušas par poļu tautas atmiņas simbolu un tiek nēsātas kā nozīmītes.

“Bet lielākā daļa no Litenes kapiem atrodas tūkstošus kilometru no šejienes – kaut kur Noriļskas sniegos. Krievi līdz šai dienai liedz pieeju ar šo lietu saistītiem dokumentiem. Latvieši nevar savējiem karavīriem ierīkot tādu nekropoli, kāda ir poļu virsniekiem Katiņā, Harkovā vai Bikovņā. Un arī [Krievijas] prezidentam Vladimiram Putinam kaut kā nav vēlēšanās aizbraukt uz Liteni, lai godinātu padomju terora upurus. Man ienāk prātā nomācoša doma – šai mazajai tautai tika atņemti pat savu varoņu kapi,” noslēgumā raksta autors.

November 2, 2012 - Posted by | noziegumi pret cilvēci, PSRS, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: