gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Lekcija „Latviešu leģionārs: kolektīvā biogrāfija”

Pētnieki stāsta par latviešu leģionāriem un viņu likteņiem

Lekcijas pieteikums:
Latvijas Universitātes pētnieki aicina uz akadēmisku lekciju „Latviešu leģionārs: kolektīvā biogrāfija”. Tā iepazīstinās ar jaunu pētījumu, kurā tiek meklēta atbilde uz jautājumu: kas bija/ir latviešu leģionārs? Pasākums notiks trešdien, 13. martā, plkst. 15.00 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19.Lekcijas pamatā valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” dalībnieku veiktie pētījumi. LU profesore Vita Zelče iepazīstinās ar Latvijas 20. gadsimta paaudžu biogrāfiju kopainu. Vēstures doktors Uldis Neiburgs stāstīs par latviešu leģiona izveides mehānismu, savukārt vēstures doktors Kaspars Zellis aplūkos nacistiskās propagandas lomu leģiona dibināšanā un tā publiskā tēla veidošanā. LU doktoranti Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Kristiāna Kirša un Gita Siliņa iepazīstinās ar topošā pētījuma par latviešu leģionāru dzīvi Padomju Savienībā un okupētajā Latvijā pēc Otrā pasaules kara pirmajiem rezultātiem.

V. Zelče uzsver, ka ļoti bieži tiek aizmirsts, ka liela daļa latviešu leģionāru dzīves nenoslēdzās ar kara beigām, daudziem tā turpinājās vairākus gadu desmitus pēc kara, gados jaunākajiem – pat pusgadsimtu un vairāk. Šajā dzīvē svarīga loma bija gan karā pieredzētajam, gan padomju varai netīkamajam biogrāfijas faktam – „karojis vācu armijā”. Uzsāktā pētījuma mērķis ir izveidot latviešu leģionāru kolektīvo biogrāfiju, kas sākās līdz ar šīs militārās vienības izveidi un turpinās mūslaikos.

„Sākot ar pagājušo vasaru, esam anketējuši un intervējuši bijušos leģionārus, apkopojuši mutvārdu vēstures liecības un publicētās atmiņas, vairākus gadus veikuši novērojumus Rīgā un Lestenē 16. martā, kā arī strādājuši ar arhīva dokumentiem. 13.martā tiks prezentēti pētījuma starprezultāti, kas balstīti ne vien uz kvantitatīvajiem datiem raksturīgo precizitāti, bet, kas ir ne mazāk būtiski, arī emocionālo dimensiju, jo tie vēsta par bijušo leģionāru un viņu tuvinieku sarežģītajiem, nereti pavisam izpostītajiem likteņiem, par padomju režīma diskrimināciju pret šiem cilvēkiem izglītības, darba un morālā aspektā,” stāsta pētniece Laura Ardava. Plānots pētījuma rezultātus apkopot zinātniskā monogrāfijā, kas nāks klajā gada beigās.

Lekcijas beigu daļā – diskusija un pētnieku atbildes uz jautājumiem.

March 13, 2013 - Posted by | Leģions, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: