Valstiska provokācija
Necieņa, ienaids pret tiem, kas uzdrošinājās pretoties. Pretoties un mirt, nevis padoties krievu gūstā. Jo „antifašisti” nav dauņi un labi zina, ka latvieši ir latvieši un nav ne nacisti ne komunisti. Latvieši. Un tajos kara beigu gados izmantoja to vienīgo iespēju lai cīnitos pret krievu okupantiem. Sabiedroto nodoti, pamesti, cīnījās un nebēga no pretinieka pārspēka. Nezinu, kā es tajos apstākļos rīkotos, bet akmeni leģionāru virzienā nu nemetīšu. Atšķirībā no vikmaņiem, nullēm, un citiem Iršiem. Kritis karavīrs ir svēts. Vai tai tautai, kas to neievēro!
Un tur šīs provokācijas sāls un pretīgums. Situācija analoga tādai, ka, piemēram, bēru laikā blakus kapam darbotos būvnieki ar pneimatiskiem āmuriem un neko tur nevarētu padarīt, jo tiem būtu likumīga darba atļauja. Cik nožēlojamiem savā naidā pret latviešiem jābūt tiem ,kas to pieļāva. Un kas šo provokāciju iecerēja un īstenoja.
Te nenoliedzami ir valsts „labvēlīga” attieksme. Jo šo provokāciju varēja īstenot tikai ar pašvaldības un valsts policijas palīdzību. Un ar īpašu nodomu. Ja policija nebūtu iepriekš zinājusi par gaidāmo, tad momemtā būtu noslēgusi skaļruņus, tīri veselā saprāta dēļ, jo provokācija kā uz delnas.
Tātad, provokācijas anatomija diezgan skaidra, to kopīgi izstradāja „antifašisti” Rīgas Dome un Valsts policija. Un šis „triumvirāts” tad izstrādāja detaļas tā lai viss būtu likumīgi – papīros.
Bet dvēselē. Provokācija izdevās. Krievu interneta mediji līksmo un slavē policiju, ka tā ir beidzot viņu pusē un parādīja tiem „naciķiem” kur pīlēm kājas…, pat tikai kādi 10 aicināja, kā parasti, nošaut Dzintaru un &. Bet dvēselē spļāva savējiem – latviešiem. Spļāva pašu valsts. Pirmo reizi pēc 22 gadiem. Nu tad saliedējāmies gan. Braši. Potjomkina sādžai nobruka stūris.
Nevainosim Latviju – tā ir tikai Potjomkina sādža, kas dzied krievu meldiņus un nicina savu tautu. Kā pravietisks ir Ievas Dāboliņa blogs „16.marts” , tepat , nedaudz zemāk. Par naidu un sāli rētās. Nu dabūjām rētu un sāli. Dabūjām, bet tā ir sūra skola, kas dara mūs stiprākus. Un jāievēro, ka atkal, kā padomju laikos, valdība nav ar mums, bet pret mums. Ko lai dara? Nu tāpēc jau plinti neviens krūmos nemetīs.
1 Comment »
Leave a comment
Komentāri
Atbalsta ALA
Noziegumi pret cilvēci 
Raksta autora komentārs no ir.lv
Jānis Mednis Mana raksta mērķis bija parādīt,kā valsts piedalās savas tautas provocēšanā. Pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē. Plānotā provokacijā, provokācijā ar iepriekšēju nodomu. Tas nu ir nacionāla mēroga skandāls.
Diemžēl, spriežot pēc tekstiem medijos, vainīgie izspruks sveikā un skandāls tiks noklusēts, tā teikt nepilnības likumos. Uz to vienmēr ir droši atsaukties. Jo tāds laiks, kad likumi regulēs kad un kā iet uz mazmājiņu nekad nepienāks. Vienmēr būs vajagzīgs arī saprāts. Jo, ja policija sirēnām atskanot tās nevis atslēdza, vai arī lūdza izbeigt traucēt citu pasākumu; tas nozīmē,ka policija bija instruēta neiejaukties un apsargāt atskaņotājus. Un tas nozīmē, ka bija noruna starp ārvalsts atbalstītiem provokatoriem “antifašistiem”, Rīgas Domi un Valsts Policiju.
Un tas jau ir ļoti nopietni. Nopietnāk kā mums šķiet. Skaidrs, ka iekšlietu ministram jāiet slaucīt ielas, pat ja viņs neko nav zinājis. Skaidrs, ka vajadzīgs DP ziņojums kā un kāpēc varēja notikt tas kas notika. Bet, nekā tāda jau nebūs, visu paslaucīs pagaldē un nostrostēs tos pašus NA.
Un tā tas būs, līdz sabiedrība neatteiksies no dažiem stereotipiem un sāks domāt par lietu būtību. Un tas nav grūti.
Par leģionariem – joprojām baidamies no patiesības runāšanas. Mēs nevaram pieradīt, ka leģionari cīnījās ar pilnu pārliecību ka tie vācu uzdevumā cīnījas par 1918.g. LR atjaunošanu. Toties zinam, ka latviešu legionarus Nirnberga attaisnoja, kaut neapšaubāmi SS tika atzīta par noziedzīgu organizāciju. Tāpat gan angļu, gan krievu izlūkdienesta dati par noskaņojumu latviešu leģionā sakrita – tie neesot nacistiski noskaņoti, bet 90% pret krieviem un 100% latviešu nacionalisti. Un tieši tas ir pamats krievu naidam pret latviešiem. Tā kā to nevareja teikt un nevar arī tagad, tad latviešu nīdeji slēpjas zem kuriozās “antifašistu” maskas. Pieminot leģionārus, kā nu katrs grib, nav ne no viena jākaunas vai jābaidās. Pie “dziesmas” jāņem “antifašisti” par apmelošanu. Klaji, publiski meli nav viedokļu paušana.
Latviešiem beidzot jāatsakās no Gorbačova iemīļotās tēzes par abu pušu radikāļu kaitnieciskās, musinošās darbības, kas ir tikai provokatīva un tajā abas puses sadarbojas. Ja runājam, par nacionalām lietām, tad jāsaprot, ka nacionāli orientētu partiju rašanās cēlonis ir nevis personāliju ambīcijas, bet nacionālais diskomforts.Ir jau cilveki kam šāda diskomforta nav un padomju laikā arī nav bijis. Piem. “Dzeris”, tie jau arī neko nepārdomās.Bet valsts ar mums spēlesies pēc savas patikas, ja mēs visas nebūsanas uzvelsim latviešu vai krievu ekstrēmistiem. Jā, arī krieviem (mūsuprāt nepamatoti)ir nacionalais diskomforts un ne jau lindermans to rada, tāpat, ja diskomforta nebūtu latviešiem, tāds Dzintars būtu tikpat jokaina parādība kā Šiškins. Domāsim ar galvu ne pēc svešiem šabloniem.
___________________________