gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Cilvēktiesības politisko manipulāciju svaru kausos

Mums vēlreiz visiem ziņotājiem jāatgādina: valodas un pilsonības jautājumi ir katras valsts iekšēja lieta
Krievi_okup_cija_ieva_luka-media_large
Ināra Mūrniece 29.maijs 2013

Cilvēktiesību organizācijas „Amnesty International” pēdējā ziņojumā Latvija atainota kā salīdzinoši jauna valsts, kas neatkarību ieguvusi vien 1991. gadā. Tas paver iespēju manipulēt ar nepilsoņu tiesībām un pieprasīt nulles pilsonības variantu.

Vai vēsture ir svarīga?

Lai arī dažkārt starptautiskās cilvēktiesību organizācijas Latvijas virzienā izsaka noteiktas rekomendācijas, ir atzīts, ka cilvēktiesību situācija Latvijā ir laba, un būtu dīvaini Latvijai pārmest pamata cilvēktiesību neievērošanu. Pērn „Amnesty International” (AI) Baltijas valstis minēja kā pozitīvu piemēru cilvēktiesību ievērošanas jomā, un kopš tā laika cilvēktiesību situācija mūsu valstī tiek vienīgi uzlabota.

Tāpēc šā gada AI ziņojums par Latviju nepatīkami pārsteidz. AI paudusi viedokli par Latviju, kas, pirmkārt, balstās uz neprecīziem datiem, otrkārt, rada iespaidu, ka Latvijā – kādā salīdzinoši jaunā valstī – it kā tiktu diskriminēta liela iedzīvotāju daļa. Latvijā pēc PMLP datiem pērn bija 280 584 nepilsoņi, nevis „vairāk nekā 300 000″, kā kļūdaini norādīts AI ziņojumā.

Vienlaikus tajā netiek pateikts, kādā veidā nepilsoņi Latvijā radušies, ka tās ir padomju okupācijas sekas. Tieši pretēji – AI pēdējā ziņojumā vārdi virknēti tā, lai izskanētu, ka Latvija par neatkarīgu valsti kļuvusi it kā 1991.gadā…

Neatzīstot 1918. gada 18. novembra Latviju un Latvijas valsts nepārtrauktības principu, tiek noliegta arī Latvijas valsts okupācija.

Un tad jau lielo nepilsoņu skaitu Latvijā vieglāk pasniegt kā situāciju, par ko atbildīga mūsu valsts, nevis PSRS kā okupētājvalsts. Vai tikai nejaušība, ka šajā gadījumā tas sakrīt ar Krievijas varas aprindu daudzinātajām tēzēm un viedokli par Latvijas vēsturi un valstiskumu? Ne velti šo ziņojumu daudzina un par to priecājas t. s. Nepilsoņu kongress.

Tas raisa pārdomas par to, cik profesionāli šie ziņojumi tiek veidoti, vai pašiem ziņotājiem ir skaidrs, par ko un ko viņi ziņo, vai viņiem vispār ir zināma attiecīgo valstu vēsture un vai nenotiek tīšas vai netīšas manipulācijas ar faktiem. Un – kam tas izdevīgi? Tāpēc Ārlietu ministriju esmu aicinājusi skaidrot organizācijai Latvijas valsts vēstures faktus un cilvēktiesību situāciju Latvijā. Ministrija paudusi apņēmību tā rīkoties. Arī pati to centīšos darīt. Tīša vai netīša, bet Latvijas vēstures faktu viltošana, tādējādi nomelnojot mūsu valsti, ir nepieļaujama.

Diskriminācija – pret latviešiem

Otrkārt, ziņojumā nav pieminēts, ka Latvijas Pilsonības likums ir viens no liberālākajiem un nepilsoņiem ir iespēja iegūt Latvijas valsts pilsonību naturalizācijas kārtībā, ja vien viņi to vēlas un grib iemācīties latviešu valodu pamata saziņas līmenī.

Treškārt, ziņojumā par Igauniju izskanējis, ka pilsonības trūkums it kā veicinot nepilsoņu „nabadzību un izolētību”. Tajā pašā laikā nav saprotami, kādā veidā nepilsonis, kurš būtu ieguvis pilsonību bez valsts valodas zināšanām, spētu aktīvāk iekļauties sabiedrībā un darba tirgū. Jāuzsver, ka starptautiskās tiesības un rekomendācijas nemaz nepieļauj masveida automātisku pilsonības piešķiršanu.

Uzskatu, ka mums vēlreiz visiem ziņotājiem jāatgādina: valodas un pilsonības jautājumi ir katras valsts iekšēja lieta un, lūdzu, tajos nejaukties!

Tajā pašā laikā ziņojumā noklusēts kliedzošs fakts: Latvija ir kļuvusi par valsti, kurā uz valsts valodas pamata tiek diskriminēta valstsnācija – latvieši. Stikla siena, kas liedz latviešu jauniešiem iekļauties darba tirgū, tāpēc ka darba devēji nepamatoti pieprasa krievu valodas zināšanas (amatos, kuros tas nav nepieciešams), īpaši jūtama lielākajās Latvijas pilsētās, kurās ir krieviska vide. Ne tikai starptautiskajiem ziņotājiem, bet pašiem latviešiem vēl jāiemācās pazīt, ka tā ir viņu diskriminācija, par ko jāziņo Tiesībsarga birojam.

Var uzteikt cilvēktiesību aizstāvības organizāciju darbu, jo sevišķi tādās valstīs, kurās ir autoritārs režīms, un, iespējams, tāpēc AI ziņojums par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā veidots daudz rūpīgāk, cilvēktiesību pārkāpumus atklājot pēc būtības.

Tomēr AI šāgada ziņojumu par Latviju vērtēju kā tendenciozu, – noklusējumi un manipulācijas ar faktiem rada izkropļotu ainu.

Un ne velti SAB pārskatā par 2012. gadu brīdina: pret Latviju īstenota kampaņa, mūsu valsti vainojot cilvēktiesību neievērošanā. Jāsecina, ka šādus un līdzīgus ziņojumus starptautiskajā politikā mēģinās izmantot kā spiediena instrumentu pret Latviju. Tāpēc uz šādiem ziņojumiem valsts varai ir nekavējoties jāreaģē, Latvijas politiķiem jāstiprina mugurkauls un vēlētājiem – rūpīgi jāapsver, par ko vēlēt.

Autore ir 11. Saeimas deputāte no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“TB/LNNK, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja

May 29, 2013 - Posted by | Okupācijas sekas

1 Comment »

  1. jau piegriezušies šitie okupanti

    Comment by aivars | May 29, 2013 | Reply


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: