gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

“Balto krustu” kapulaukā notiks svētbrīdis Baigā gada upuru piemiņai

6. jūlijā Latvijas Okupācijas muzejs aicina plkst.17 pulcēties uz svētbrīdi Rīgas 1.Meža kapu “Balto krustu” kapulaukā, lai pieminētu Baigajā gadā un Gulaga nometnēs nogalinātos Latvijas iedzīvotājus, aģentūru LETA informēja muzeja sabiedrisko lietu vadītāja Inese Krieviņa.

Svētbrīdi pie Baltajiem krustiem vadīs Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme, bet ar dziesmām pasākumu kuplinās vīru koris “Tēvija” un diriģents Jānis Sējāns.

Pirmajā padomju varas okupācijas gadā (1940-1941) Latvijas iedzīvotāji bija baiļu pārņemti. Viena no labi zināmām komunistiskā terora epizodēm līdzās 14.jūnija deportācijai ir Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstītā rezolūcija uz 78 apcietināto saraksta “Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut”.

Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas apraktas Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas, 6.jūlijā, 1941.gadā, guldīja Meža kapos, aizsākot “Balto krustu” kapulauka vēsturi.

“Balto krustu” kapulaukā guldīti vēl līdz pat 1944.gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 120.

Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs vēstīja, ka tā saucamā “Šustina saraksta” oriģināls glabājas Okupācijas muzeja krājumā. Šo sarakstu atrada Centrālcietumā tūlīt pēc sarkanās armijas padzīšanas. Tas ļauj precizēt ne tikai bojāgājušo personības, bet ir arī spilgta liecība par šiem cilvēkiem izvirzīto apsūdzību absurdumu. Vairākus no viņiem apcietināja 1941.gada naktī uz 24.jūniju – viņu vienīgais “noziegums” bija Līgo svētku svinēšana.

“Padomju drošības iestādes gan uzskatīja, ka 56 gadus vecais atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis Nikolajs Fogelmanis “savā pagalmā aizkūris ugunskuru un līdz ar to veicinājis vācu aviācijas bumbu trāpījumus un objektu sagraušanu”, bet Viktors Somovičs “uz ielas dziedājis fašistiskas dziesmas un izsmējis padomju iekārtu”. Pazīstamais Latvijas skolu departamenta vicedirektors Arnolds Čuibe un viņa dēls arhitekts Arnolds Nikolajs Čuibe “vācu aviācijas uzlidojumu laikā tiem signalizējuši spiegošanas nolūkos”, lai gan īstenībā savā aresta dienā, 27.jūnijā, viņi tikai stāvēja pie atvērta loga un smēķēja,” klāstīja Neiburgs.

2006.gada novembrī “Balto krustu” kapulaukā par Rīgas domes līdzekļiem īstenoja un atklāja memoriālu “Ēna”, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā pārvērta tēlnieks Jānis Karlovs. Kapulaukā pie lielā krusta pamatnes ir ierakta urna ar Gulaga nometņu vietās paņemto zemi. 90.gadu vidū zemi savāca un atveda uz Latviju represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri. Daudzi tūkstoši deportēto un politiski vajāto tika ieslodzīti un nobendēti šajās nometnēs, bet to mirstīgās atliekas turpina gulēt neatpazītos kapulaukos svešumā. Arī šo ļaužu piemiņu tagad rāda “Balto krustu” kapulauks.

Okupācijas muzejs ik gadu 6.jūlijā “Balto krustu” kapulaukā organizē piemiņas brīdi.

July 6, 2013 - Posted by | piemiņa, piemiņas vietas, represijas, Vēsture, čeka

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: