gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Pretlatviskā riebuma kurināšana

Pretlatviskā riebuma kurināšana. Ilmārs Latkovskis.

Pretlatviskā riebuma kurināšana krievu valodā rakstošajos medijos ar jaunām žults devām nu jau tiek papildināta vairākas reizes dienā. Nebija vēl pagājusi diena pēc Kabanova riebumpilnās ironijas par Latviešu Dziesmu svētkiem, kā tā paša „Vesti Segodņa” interneta versija izsmējīgi lika vienlīdzības zīmi starp latvisko un „pidralala” jeb homoseksuāli praidisko.

Kabanova raksta gadījumā varētu tikai pasmaidīt par autora ekvilibristiku Dziesmu svētkus samest vienā katlā ar nacionālistisku manifestāciju un Waffen SS. Jau rafinētāks gājiens ir rēķināšana, cik desu varētu nopirkt par Dziesmu svētkiem iztērēto naudu. Tie pilsoņi, kuriem Dziesmu svētki un latviskais riebjas, tiek provocēti paģērēt savas tiesības kultūras vietā izvēlēties desas. Un, protams, ja desas būs līdz kaklam, tad viņi paģērēs kaviāru, nevis kaut kādu kultūru, kur nu vēl latvisku. Un te skaidri iezīmējas „kultūru” konflikts, ar kura saasinājumiem Latvijas sabiedrībai neizbēgami būs jārēķinās aizvien vairāk. Nožēlojamākais šajā gadījumā ir tas, ka Kabanova raksts ir apjomīgākā publikācija, ko Latvijas krievu mediji veltījuši Dziesmu svētkiem.

Latvijas krievu medijos aizvien biežāk sastopams pret latviešiem nepatiku uzbudinošs tonis. Paņēmieni kļūst aizvien aizskarošāki un prastāki. Nepagāja ne diena pēc Kabanova publikācijas, kā ves.lv sāka ņirgāšanos ar latviskā pielīdzināšanu „pidralala” jeb homoseksuālā praida kultūrai.* Anonīmais autors norāda, ka 1991. gadā latvieši sarīkojuši kaut kādu butaforisku barikāžu pasākumu, kas patiesībā bijis „zviedru galds” ar ļergas dzeršanu. Tas ir tikai ievads, lai latviskās Latvijas ideju izsmietu homeseksuāļu praida kontekstā vīpsnājot par „tautiešiem” un „dainām”.

Ak, vai, kāds atkal bildīs, ka drosmīgi ir pateikuši tikai to, ko visa tauta virtuvēs runājot. Var jau būt, ka daudzos šīs riebuma pilnās publikācijas raisa zemisku prieku. Patiesībā tas nav nekas cits, kā rafinēta prasta nacionālā nepatikas provocēšana. Un redzams, ka ar demokrātiskiem un tiesiskiem līdzekļiem neko tādiem provokatoriem šobrīd neizdodas padarīt. Publiska kaunināšana viņus tikai padara par vēl lielākiem varoņiem, iedvesmo uz aizvien jaunu nekaunību. Tomēr atļaušos izteikt nezudušo cerību, ka šī klajā bezkaunība pret latvisko neatbilst Latvijas krievu vairuma izjūtām.

Provokatoriem paliek cerības, ka kāds neizturēs un Latvijas karogā šņaucējiem vienkārši sados pa galvu, ja jau ar likumīgiem līdzekļiem neko nevar darīt. Un tas jau atraisīs rokas jauna līmeņa provokācijām.

Šķiet, ka pienācis laiks meklēt iespējas naida runu un starpnacionālā naida kurināšanu novērtēt un sodīt pēc būtības, nevis tikai vadoties pēc burta.

* skat. http://www.ves.lv/article/246797


Kabanovs spļauj virsū Dziesmu svētkiem

Franks Gordons

Tā ir absolūta cūcība, ko atļāvies “Saskaņas centra” pārstāvis Saeimā, publicists Nikolajs Kabanovs, kas 9. jūlijā avīzē “Vesti segodņa” nācis klajā ar rakstu “Maksla vmesto masla” (Māksla sviesta vietā – latviski krieviska ironiska vārdu spēle).

Un apakšvirsraksts: “Krievi (?– F. G.) uz nacionālistiskas manifestācijas fona”. Vispārējos latviešu dziesmu svētkus, kurus UNESCO iekļāvusi pasaules kultūras kanonā, Kabanovs sauc par “nacionālistisku manifestāciju”, ilustrējot savu neganto paskvilu ar zīmējumu, kurš savā antilatviskumā neatpaliek no antisemītisma nacistiskās Vācijas laikraksta “Der Stuermer” karikatūras: bāleliņš ar zeltenīti tautas tērpos auro, milzu mutes atpletuši, un danco, šūpojoties uz baļķa, zem kura nespēkā sagumis vīrelis – acīmredzot “krievs”. Bāleliņš piedevām izslējis labo roku, paši zināt, kādā sveicienā.

Koļa Kabanovs savā tekstā sarkastiski un ņirdzīgi apraksta Dziesmu svētku gājiena dalībniekus. Nacionālo karavīru apvienības koristus viņš dēvē par Waffen SS 19. grenadieru divīzijas “muzikālo vadu”, un Latvijas Bankas kori dēvē par dāsni finansētu “ofisa planktonu” (krieviski angliska kantora darbinieku iesauka).

Nacionālās apvienības dziedātāju un dejotāju grupas priekšgalā pland “pazīstamais karogs ar stilizēto ugunskrustu”, ko nes Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš – rezerves brigādes ģenerālis.

Stāstot par Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunu tautai Mežaparka Lielajā estrādē, Kabanovs atgādina, ka runātājs “asiņainās LPSR” laikā vadījis rajona padomi un rajona izpildkomiteju, un piemetina, ka goda viesis – Vācijas prezidents Joahims Gauks bijis “mācītājs un VDR nopelniem bagātais disidents”. Arī te Kabanovs bez ņirgām neiztiek.

Ar 48. autobusu atgriezdamies no Mežaparka, Kabanovs pieturā ieraudzīja krievus – māti ar dēlu, “pēc visa spriežot, bez mājvietas palikušus”. Sieviete ar divām somām un plastikas kārbu, un ap astoņus gadus vecajam knēvelim “absolūti melnas rokas, kādu mēnesi nemazgātas”. Tūkstošās daļas naudas, kas iztērēta XXV Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, pietiktu, lai palīdzētu šiem cilvēkiem, demagoģiski raksta Kabanovs – un rezumē: “Bet tas nevienam nav vajadzīgi. Toties mēs labi protam dziedāt un dancot.”

Cūcība! Citādi to nosaukt nevar.

July 12, 2013 - Posted by | Apmelojumi, krievu impērisms, Okupācijas sekas

1 Comment »

  1. tadi nu tie krieveļi ir un tur neko nepadarisi

    Comment by anna | July 12, 2013 | Reply


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: