Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Krustpils novadā turpmāk dzimšanas dienās sveiks leģionārus

Informācijas avots: 

Līdz ar jauno Krustpils novada deputātu sasaukumu, tiek iedibināta jauna tradīcija – leģionāru sveikšana dzimšanas dienās.
Sadarbojoties ar organizācijas „Daugavas Vanagi” Jēkabpils nodaļu, ir apzināti latviešu karavīri Krustpils novadā. Kā pirmais gaviļnieks tika sveikts Edgars Sproģis no Kūku pagasta, kuram nupat apritējis 91. dzīves gads. Pie viņa devās Krustpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gundars Kalve ar patriotisko organizāciju pārstāvjiem.
Edgars Sproģis dienēja latviešu leģiona 19. divīzijā un karu neuzveikts noslēdza Kurzemes cietoksnī 1945. gada jūnijā. Turpmāk sekoja filtrācijas nometnes Krievijā, no kurām E. Sproģis atgriezās mājās 1946. gada rudenī. Izaudzinājis trīs meitas un vairāk nekā 40 gadus nostrādājis akciju sabiedrības „Latvenergo” uzņēmumos.
Sveicējus pārsteidza jubilāra dzirkstošais humors un dzīves prieks. Tomēr kā vislielāko dāvanu pats leģionārs uzskata savu muzikalitāti. Tā Edgaram Sproģim ļāvusi pārciest gan izsūtījuma grūtības, gan okupācijas laiku. No mūzikas instrumentiem tiek spēlēts gan akordeons, gan mutes ermoņikas. Jubilāram vistuvākās ir patriotiskās karavīru un Tēvijas mīlestības dziesmas.
Krustpils novads ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kur latviešu karavīrs tiek godāts un cienīts gan Lāčplēša, gan latviešu leģiona dienā. Krustpils novada iedzīvotāji ik gadu piedalās dievkalpojumā Doma baznīcā Rīgā un ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa. Pasākumi Krustpils novadā uzņem tuvākus un tālākus viesus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
Krustpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Gundars Kalve jubilāram vēlēja veselību, dzīvesprieku un nezūdošu enerģiju.
Liāna Pudule – Indāne,
Krustpils novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Attēlā: Edgars Sproģis un Krustpils novada domes priekšsēdētājs Gundars Kalve

July 19, 2013 Posted by | Leģions | Leave a comment

Izraēlas komisija neatrod pierādījumus nacistu talismana Ulda Kurzemnieka izdzīvošanas stāsta apšaubīšanai

Izraēlas komisija neatrod pierādījumus nacistu talismana Ulda Kurzemnieka izdzīvošanas stāsta apšaubīšanai
Izmeklēšanas komisija nav atradusi pārliecinošus pierādījumus, lai apšaubītu par “nacistu talismanu” dēvētā Ulda Kurzemnieka Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto neparasto izdzīvošanas stāstu, kurā izšķiroša loma bijusi latviešu leģionāriem.

Izraēlas komisija, kas organizē reparāciju izmaksu holokaustā izdzīvojušajiem ebrejiem, izskatīja iesniegumu, kurā apšaubīts Kurzemnieka stāsts.

Austrālijā dzīvojošā Ulda Kurzemnieka, kura vārds angliskots kā Alekss Kurzems, neparastais izdzīvošanas stāsts pasauli pāršalca 2002.gadā, kad iznāca viņa dēla Marka Kurzema uzņemtā dokumentālā filma “The Mascot” (“Laimes nesējs”). Pēc tēva atstāsta Marka sarakstītā grāmata ar tādu pašu nosaukumu tulkota vairākās valodās un pārdota lielos apjomos.

Pēc Kurzema stāstītā, viņš dzimis 1935. vai 1936.gadā ebreju ģimenē tagadējās Baltkrievijas teritorijā. Laimīgā kārtā viņam izdevies izvairīties no nacistu sarīkotā slaktiņa viņa dzimtajā ciematā, kurā viņa ģimene tika nogalināta. Novārgušo puiku mežā 1942.gada vasarā atraduši SS pakļautā latviešu policijas bataljona karavīri, ņemot viņu savā aprūpē. Pēc Kurzema stāstītā, puika saģērbts nacistu uniformā, viņam piešķirts ierocis un uzrādīts kā bataljona talismans.

Ulda Kurzemnieka neparastais stāsts izraisījis diskusijas vairāku valstu vēsturnieku vidū, turklāt Simona Vīzentāla centra direktors Eiframs Zurofs apšaubījis faktu, ka Kurzemnieks vispār ir ebrejs.

Izraēlas komisija veikusi izmeklēšanu pēc divu amerikāņu vēsturnieku prasības, kas norāda uz loģiskām un vēsturiskām pretrunām Kurzemnieka stāstā un apsūdz viņu reparāciju izkrāpšanā.

Tomēr Izraēlas komisija pēc izmeklēšanas secinājusi, ka nav atrasti nekādi pārliecinoši pierādījumi, kas ticami apgāztu Kurzemnieka stāstu. Izmeklētāji atzīst, ka Kurzemnieka stāsts ir neparasts, taču “holokausts kopumā ir neaptverams un pretrunā ar veselo saprātu, kas attiecas gan uz slepkavu nežēlību, gan arī uz neparastiem izdzīvošanas stāstiem neiespējamos apstākļos”. Izmeklētāji arī norāda, ka stāstu veido Kurzemnieka agras bērnības atmiņas, līdz ar to ir iespējams, ka tajā ieviesušās neprecizitātes, tomēr nav atrasti pierādījumi par apzinātiem meliem.

Izraēlas komisijas izmeklētāji arī noraida amerikāņu vēsturnieku apsūdzības, ka Kurzemnieks būtu uzskatāms par nacistu kolaboracionistu, nevis holokausta upuri. Līdz ar to komisija secina, ka nav pamata apturēt pensijas izmaksu Kurzemniekam.

Arī Latvijas okupācijas muzeja vēsturnieks vēstures doktors Uldis Neiburgs iepriekš norādījis uz vairākām nepilnībām un neatbilstībām Kurzemnieka stāstā, piezīmējot, ka grāmatas autors maz izmantojis latviešu izcelsmes vēstures avotus, kas vismaz daļēji varēja mainīt viņa priekšstatus par notikušo.

Saskaņā ar Latvijas arhīvos pieejamajām liecībām puika pie latviešu karavīriem nonācis 1942.gada vasarā. Tā kā zēns bija ģērbies vienās skrandās, viņa augumam pielāgots latviešu policijas bataljona formastērps. Par mazo zēnu parūpējies latviešu karavīrs Jēkabs Kūlis, kurš zēnam piekodinājis, lai nesaka nevienam, ka ir ebrejs, tā izglābdams viņa dzīvību, skaidro Neiburgs.

1943.gada nogalē puika nosūtīts no Rīgu, kur viņu savā ģimenē uzņēma “Laimas” fabrikas direktors Jēkabs Dzenis. 1944.gada oktobrī, kad sarkanā armija tuvojās Rīgai, Dzeņu ģimene ar Uldi devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara vairākus gadus viņi pavadīja pārvietoto personu nometnē Hamburgas apkārtnē, bet 1949.gadā izmantoja iespēju izceļot uz Austrāliju, liecina Neiburga pētījums.

July 19, 2013 Posted by | 2. pasaules karš, Leģions | Leave a comment

   

%d bloggers like this: