gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Grāmatas apskats: “Latvieši PSRS varas virsotnēs”

http://didzis.weebly.com/22/post/2013/11/grmatas-apskats-sastdtjs-un-redaktors-juris-goldmanis-latviei-psrs-varas-virsotns.html

  Picture

Pateicoties apgāda “Zvaigzne ABC” laipnajai pretimnākšanai, esmu ticis pie šīs vēsturiskās reālijas izgaismojošās grāmatas “Latvieši PSRS varas virsotnēs”, kuras sastādītājs un redaktors ir Juris Goldmanis. Šad un tad es labprāt palasu kādu grāmatu, kuras tēma ir tuvāka vai senāka vēsture. Tīri viena iemesla dēļ – aizņemtajā pasaulē izbrīvējot laiku vēstures notikumu izzināšanai, pasaules notikumu un kārtības izprašanai un sevis izglītošanai vēsturiskajos notikumos, kā arī – lai neveidotos vienpusējs viedoklis, kuram pietrūkst reālu faktu zināšanas. Latvijas un latviešu vēsture ir pilna dažādu, reizēm ārkārtīgi kontraversālu epizožu un notikumu, kurus izprast var vienīgi, iedziļinoties vēsturiskajos darbos, kuru autori ir pacentušies to atspoguļot gana objektīvi. Par grāmatu “Latvieši PSRS varas virsotnēs” man tāds iespaids palika. Un grāmata kopumā bija gana interesanta, it īpaši, vērojot to no mūsdienu, 21. gadsimta politikas notikumu skatupunkta. Zināmas līdzības arīdzan saskatīju… Vai tas liecina, ka metodes citas, bet taktika tā pati? Vai varbūt – nav nekā jauna zem saules? Lai nu kā, bet domāšanu šī grāmata noteikti veicina un faktus arīdzan bagātīgi piedāvā. Divos vārdos sakot – ja ir interese par 20. gs. vēsturi – iesaku izlasīt!

Ja nedaudz pārlūkojam savu atmiņu kambarus, tad pat no skolā mācītā vēstures kursa atceramies, ka pēcrevolūcijas posmā latviešiem bija liela ietekme Krievzemē. Latvieši bija cienīti un daudzi no tiem uzdienējās līdz pat vērā ņemamiem amatiem. Vēlāk, kad mainījās vara un politika, mainījās arī attieksme pret latviešiem. Un šeit iederas viens citāts no grāmatas priekšvārda, kurā lasām: “Ne vairs kādu latviešu grāmatu kur redz, nedz kādu latvieti jūt. It kā tie nekad šeit savu kāju nebūtu spēruši, nekad nebūtu bramanīgi soļojuši pa sarkanās Maskavas ielām.” Un turpat tālāk seko skumja, bet savā ziņā taisnīga piezīme: “Tā iet, kad cilvēks atraujas no savas dzimtās zemes, no savas tautas un svešā malā svešiem elkiem kalpo…” Šis, varētu teikt, zināmā mērā kā motīvs caurauž visu šo grāmatu – sākotnēji latvieši tiek celti un bīdīti aizvien jaunos un jaunos amatos, bet, nomainoties varai un politikai, tiek iznīcināti, tā apstiprinot augstākminētos vārdus: “Tā iet, kad cilvēks atraujas no savas dzimtās zemes, no savas tautas un svešā malā svešiem elkiem kalpo…”

Un tā – šī ir grāmata par vairākām pretrunīgām latviešu personībām, kuras nokļuvušas PSRS varas virsotnēs un ar kurām režīms nežēlīgi izrēķinājās pēc tam, kad tās nebija vairs tam [režīmam] nepieciešamas. Jānis Rudzutaks, Jukums Vācietis, brāļi Mežlauki un Roberts Eihe – šie ir tie cilvēki, kuru portretējumi un par kuriem šajā grāmatā ir pieejamas uz bagātīgu faktu materiālu balstītas apceres. Mūsdienu cilvēkam maz ko noteikti izsaka šo kontraversālo personību vārdi, tomēr tiem, kuriem interesē vēsturiskie notikumi, šī grāmata varētu būt diezgan laba “medusmaize” savas izpratnes un viedokļa veidošanai. Lai vai kā, tomēr gribas vērst lasītāju uzmanību uz to, ka šī nav grāmata tikai par šiem pāris cilvēkiem. Šī ir grāmata, kurā minēts ļoti daudz cilvēku, aplūkotas dažādas viņu dzīves epizodes, tādēļ grāmatā apkopotais materiāls ir uzskatāms par ļoti būtisku 20. gs. 20. – 30. gadu paaudzes biogrāfijas daļu. Kā vēsta grāmatas autori, tad “tā bija paaudze, kas dzimusi 19. gs. pēdējās dekādēs un 20. gs. sākumā, paaudze, kas jau bija nesusi lielus upurus Pirmā Pasaules kara un Krievijas Pilsoņu kara frontēs, kā arī cīņās par Latvijas brīvību un kam vēl bija lemts piedzīvot smagus zaudējumus Staļina režīma represiju dzirnās.”

Šo grāmatu nemaz tik viegli nevar aprakstīt, tomēr jāsaka gan, ka tas, ko es sasatapu šīs grāmatas lappusēs, vēsta vienu – lai gan šie cilvēki darbojās režīmam pakļāvīgi un izpildīgi, tostarp, tik izpildīgi, ka uz viņu rokām ir daudzu, ne vien tautiešu, bet arī Sibīrijas zemnieku un dažādu “režīma pretinieku” asinis. Jo viņi rīkojās, svēti ticot vadoņiem un “partijas politikas pareizībai”, šie ļaudis rīkojās, daudz neatpaliekot represiju organizēšanā, taču vēlāk pret viņiem vērsās pats režīms un viņus represēja. Skumjš fakts, bet patiess!

Grāmatā detalizēti, manuprāt, balstoties uz materiālu visprecīzāko atainošanu, ir izklāstītas visas taktikas un soļi gan represiju veicējiem, gan to rezultātiem. Un ne jau tikai represijas, bet vispār šo ļaužu nozīme un ietekme gan politiskajā dzīvē, gan pamatojums viņu vēlākajai iznīcināšanai. Jāsaka viens – grāmata ir pilna ar liecībām, avotiem un faktiem, ka daudz kur latvieši ir iznīcinājuši latviešus, un tomēr jāpiebilst, ka nekas nepaliek nesodīts – represētāji kļuva par represētajiem. Grāmata ir nežēlīga vēstures posma atspoguļotāja, tas tiesa un man personīgi daudzas vietas bija zināmā mērā “pretīgi” lasīt, jo tādas zvērības nav ar veselo saprātu saprotamas… Kā jau rakstīju – grāmata liek domāt, aicina pārskatīt attieksmi pret vēstures interpretāciju un vilkt zināmas paralēles ar mūsdienu “nodevējiem”… Jā, tādi ir arī mūslaikos, lai kā negribētos… Visumā var vēl un vēlreiz gūt apstiprinājumu pieņēmumam, ka politika un ar to saistītie “nodevēji” – tā ir ļoti netīra padarīšana un kad režīmam vairs neesi vajadzīgs un noderīgs, tu tiec iznīcināts. Viela pārdomām mūsdienu politiskās dzīves kontekstā.

November 3, 2013 - Posted by | boļševiki, grāmatas, PSRS, Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: