gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Padomju deportāciju attaisnošana – nesodāma

Foto - LETA

DP dod zaļo gaismu tam, lai politiski represētos turpmāk varētu apsaukāt par fašistu atbalstītājiem

Savdabīgu dāvanu Alfrēdam Rubikam jaunajā gadā sarūpējusi Drošības policija (DP) – pēc astoņu mēnešu izvērtēšanas drošībnieki izbeiguši pret Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) līderi ierosināto kriminālprocesu par padomju deportāciju attaisnošanu.

Jau rakstīju, ka pagājušā gada 1. maijā Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks tradicionālajā sociālistu mītiņā Grīziņkalnā paziņoja, ka 1949. gada deportācijās “daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem”. Tāpat viņš kārtējo reizi noliedza okupācijas faktu, apgalvojot, ka Latvijas pievienošana PSRS bijusi tikpat brīvprātīga kā iestāšanās Eiropas Savienībā.

Jau nākamajā dienā pēc šī paziņojuma komunikāciju zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt iespējamos kriminālpārkāpumus (nozieguma pret cilvēci attaisnošana) Rubika izteikumos. Ģenerālprokuratūra lietu pārsūtīja DP, kas gandrīz gadu vērtēja dažus Rubika izteiktos teikumus, piesaistot pat vēstures ekspertus. Pēc neoficiālas informācijas, eksperti secinājuši, ka Rubiks izplatījis vēstures faktiem neatbilstošu informāciju. Taču nozieguma sastāvu viņa izteikumos DP izmeklētāji tā arī nav saskatījuši. Tādēļ janvāra sākumā pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt.

Iesnieguma autors pašlaik konsultējas ar juristiem par iespēju pārsūdzēt kriminālprocesa izbeigšanu. “Ceru, ka DP apzinās, kāda atbildība uz viņiem gulstas. Norma par nozieguma pret cilvēci attaisnošanu Latvijas likumos ir samērā jauna, un katrs šāds lēmums nākotnē kalpos kā precedents. Jebkurā gadījumā nejūtos kā zaudētājs, jo tas izraisīja diskusiju sabiedrībā un Rubiks vismaz vairs nav “Saskaņas centrā”,” teica Kaprāns. Taču vienlaikus viņš kā sociālās atmiņas pētnieks pauda satraukumu, ka DP mūžīgās atkāpšanās stratēģija iedrošinās arī citus radikāļus trivializēt vai pat attaisnot citus noziegumus pret cilvēci, tostarp holokaustu.

DP izmeklētāji, iespējams, nav pamanījuši, ka Latvijā padomju represijas tiek traktētas kā noziegums pret cilvēci. 1992. gada 25. martā pieņemtais Augstākās Padomes lēmums “Par konvencionālo tiesību normu izpildi Latvijā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci” cita starpā nosaka “saskaņā ar konvencionālajām tiesību normām uzskatīt Padomju Savienības Komunistiskās partijas un Latvijas Komunistiskās partijas organizētās un vadītās politiskās represijas pret Latvijas pilsoņiem, kā arī Latvijas valsts un tās vērtību iznīcināšanu un deformēšanu pret tautas gribu par noziegumiem pret cilvēci, gluži tāpat kā nacionālsociālistu līdzīgu rīcību, un neattiecināt uz šiem noziegumiem noilgumu”. DP vakar nebija gatava sniegt skaidrojumu, kādi apstākļi un argumenti bijuši pamatā lēmumam izbeigt kriminālprocesu.


Drošības policija (DP) 3.janvārī nolēmusi izbeigt kriminālprocesu par Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) līdera eiroparlamentārieša Alfrēda Rubika publiskajiem izteikumiem par 1949.gada represijām, aģentūru LETA informēja DP.

Kā ziņots, kriminālprocess tika sākts pēc Krimināllikuma panta par nozieguma pret cilvēci attaisnošanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Pērn maijā DP par apvienību “Saskaņas centrs” veidojošās LSP līdera Rubika izteikumiem sāka pārbaudi pēc tam, kad no Ģenerālprokuratūras saņēma Latvijas Universitātes (LU) sociālās atmiņas pētnieka Mārtiņa Kaprāna iesniegumu.

Kriminālprocesā tika noteikta Rubika minēto vēsturisko faktu autentiskuma ekspertīze, ko veica LU vēstures eksperts. Šajā ekspertīzē tika secināts, ka Rubika izteikumi ir nepamatoti un tie neatbilst vēstures avotiem un faktiem.

Kā paskaidroja DP, neraugoties uz to, ka šie izteikumi ir vērtējami kā provokatīvi, spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka, lai nodarījumu varētu kvalificēt atbilstoši minētajam Krimināllikuma pantam, ir jākonstatē sekojošas pazīmes: objektīvā puse – šajā gadījumā vainīgās personas darbības – un subjektīvā puse – šajā gadījumā vainīgās personas motīvs un mērķis.

Tādējādi bija jāiegūst pierādījumi, kas apstiprinātu to, ka persona savā darbībā ir rīkojusies apzināti un tās mērķis bija attaisnot noziegumus pret cilvēci. Pērn 1.maijā LNT ziņu sižetā sniegtajā intervijā Rubiks pauda uzskatu, ka 1949.gada deportācijas “nevar vērtēt viennozīmīgi”, taču neapgalvoja, ka tās bija leģitīmas. Līdz ar to, lai gan Rubika izteikumi neatbilst vēsturiskajiem faktiem, tie nepārkāpj vārda brīvības robežu, kā to vairākkārtīgi ir norādījusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, norāda DP.

DP arī atzīmē, ka vārda brīvība ietver arī tiesības individuāli traktēt vēstures notikumus, pat gadījumā, ja secinājumi var izrādīties kļūdaini vai vēstures faktiem neatbilstoši, ja vien tas nav pretrunā ar spēkā esošajām tiesību normām.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, DP konstatēja, ka Rubika izteikumos nav noziedzīga nodarījuma sastāva, un 3.janvārī pieņēma lēmumu par minētā kriminālprocesa izbeigšanu.

Jau ziņots, ka laikraksts “Latvijas Avīze” iepriekš rakstīja, ka pērn 1.maijā LSP Grīziņkalnā rīkoja mītiņu, kas ieguva plašu publicitāti Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Līdzās vairākiem mītiņa dalībniekiem LNT ziņu sižetā tika intervēts Rubiks. “Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem,” ziņu sižetā klāstījis Rubiks.

Sociālās atmiņas pētnieks komunikācijas zinātņu doktors Kaprāns laikrakstam atgādinājis, ka Latvijā padomju represijas tiek traktētas kā noziegums pret cilvēci.

Pats Rubiks no saviem vārdiem neatkāpjas un uzskata, ka neko nav pārkāpis. “Deportācijas neveica kāds no meža iznākušais, bet gan tā laika oficiālās iestādes, balstoties uz likumiem,” telefonsarunā laikrakstam teica eirodeputāts. Viņaprāt, uz tā laika notikumiem esot jāskatās tā laika acīm, nevis no šodienas skatpunkta.

1941.gada 14.jūnijs un 1949.gada 25.marts Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir divas melnās dienas. 25.martā padomju varas sarīkoto deportāciju rezultātā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 43 000 cilvēku, tai skaitā 10 000 bērnu.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/rubika-izteikumus-par-1949gada-represijam-kriminalprocesa-nevertes.d?id=44021502#ixzz2ptY7z91H

January 8, 2014 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: