gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Balvas filmām par deportācijām

Krievijas Kinoakadēmijas balvu saņem Ekskursante un Krimas tatāru deportācijai veltītā ukraiņu Haitarma

Balvu Nīke kategorijā Labākā NVS valstu un Baltijas filma šogad saņēmusi lietuviešu režisora Audrus Juzēna mākslas filma Ekskursante, kas vēsta par vienpadsmit gadus vecas meitenes bēgšanu no izsūtījuma vietas uz dzimteni, un Ukrainas režisora Ahtema Seitablajeva filma Haitarma, kas veltīta Krimas tatāru deportācijai.

Uz šo godalgu kā vienīgā dokumentālā lente bija nominēta arī Ivara Selecka dokumentālā filma Kapitālisms Šķērsielā, taču šoreiz tā balvu nav saņēmusi. Selecka filma Šķērsiela 1991.gadā ieguva šo godalgu kā labākā dokumentālā filma.

Filma Ekskursante šobrīd tiek izrādīta arī Latvijā. Tās galvenā varone – vienpadsmit gadus vecā Marija – izbēg no izsūtīto vilciena un dodas 6000 kilometru garā, bīstamā ceļā atpakaļ uz savu dzimteni Lietuvu, sastopoties ar nopietniem pārbaudījumiem un iepazīstot gan cilvēku izpalīdzību, gan nodevību.

Filmas pamatā ir kādas sievietes liecība par bērnībā pašas pieredzēto. Lietuvā filma jau saņēmusi vairākus apbalvojumus, un tās režisors godalgots ar Lietuvas Kinematogrāfistu savienības balvu par sasniegumiem radošajā darbībā, filma aizkustinājusi arī daudzus skatītājus Krievijā.

Līdzīgai tēmai veltīta arī 2012.gadā Krimā uzņemtā Ukrainas režisora Ahtema Seitablajeva filma Haitarma, kuras nosaukums tulkojumā no tatāru valodas nozīmē Atgriešanās un kas arī balstīta uz reāliem notikumiem – Krimas tatāru izvešana 1944.gadā.

Masu skatos šajā filmā piedalās aptuveni pusotra tūkstoša Krimas tatāru, tai skaitā daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, kas deportācijas pieredzējuši paši. Krimas tatāru traģēdija tajā rādīta ar reāla vēsturiska personāža, divreiz ar Padomju Savienības varoņa goda nosaukumu apbalvota kara lidotāja Ahmeta Hana Sultana acīm.

Kad Haitarma pagājušajā gadā pirmo reizi iznāca uz ekrāniem, Krievijas ģenerālkonsuls Krimā šokēja sabiedrību ar paziņojumu, ka šī filma izkropļojot vēsturi un tajā būtu vajadzējis atspoguļot arī “Krimas tatāru tautības personu sadarbību ar fašistiskajiem okupantiem”. Pēc šā paziņojuma pie Krievijas ģenerālkonsulāta tika sarīkoti vairāki piketi, un Krievijas Ārlietu ministrija atzina ģenerālkonsula izteikumus par nekorektiem, taču viņš palika pie sava un iesniedza atlūgumu.

1944.gadā Staļina deportācijās uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no pieciem miljoniem līdz 300 000. Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču savā vēsturiskajā dzimtenē viņi saskaras ar vairākām grūtībām un plašu diskrimināciju. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām. Pēc pussalas aneksijas un “referenduma”, ko Krimas tatāri boikotēja, viņi ir satraukti par savu turpmāko likteni.

Nominācijā Labākā NVS valstu un Baltijas filma Krievijas Kinoakadēmijas balva tiek pasniegta kopš 2002.gada, un jau pirmajā reizē to saņēma Latvijas kino klasiķa Herca Franka dokumentālā filma Flashback. Balvai tikušas nominētas arī vairākas citas Latvijas filmas.

 

April 3, 2014 - Posted by | deportācijas, Filmas, represijas

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: