Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

 Rīgas domē atklāj izstādi „Sibīrijas bērni”

22.augustā, plkst.12.00 Rīgas domē atklāj tematisku izstādi „Sibīrijas bērni”.  Izstādē līdz 6.septembrim būs redzamas 16 planšetes ar informāciju par 1941.gada 14.jūnija izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotogrāfijām un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā.
Kinorežisore, nodibinājuma „Fonds Sibīrijas bērni” vadītāja Dzintra Geka uzsver: „Ar katru gadu pieaug interese par Sibīrijas bērnu likteņstāstiem, taču paliek arvien mazāk to cilvēku, kuri varētu pastāstīt savas atmiņas par šo traģisko Latvijas vēstures posmu. Svarīgi ir neļaut aizmirst faktus par 1941. izsūtīšanām. Tās vēl ir maz pētītas un grūti aptverams ir fakts, ka tās pastarpināti vai tieši ietekmējušas gandrīz katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Izsūtīšanas neattiecas tikai uz latviešiem un Latviju, tās skāra visas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautas – latviešus, ebrejus, poļus, krievus un daudzas citas tautas.”Fotogrāfijas ir lakoniskas un tiešas. Nevar nepamanīt uzkrītošo starpību starp bērnu sejām Latvijā un acu skatu Sibīrijā. Fotogrāfijas liek aizdomāties par cilvēka rīcību, cilvēcību, par neizdzēšamo Latvijas vēstures traģēdiju. Ar izstādē apskatāmajām fotogrāfijām un atmiņu fragmentiem izstādes veidotāji vēlas uzrunāt jaunāko paaudzi, kura mūsdienās visātrāk un precīzāk uztver tieši vizuālo informāciju.Šā gada 14.jūnijā apritēja 73 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi, u.c.), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Nodibinājums „Fonds Sibīrijas bērni” katru gadu 14.jūnijā organizē piemiņas pasākumus. Šogad Melngalvju namā notika grāmatas „Sibīrijas bērni” krievu valodas izdevuma atvēršana un ceļojošās izstādes atklāšana. Tagad šī ceļojošā izstāde, kas iekārtota Rīgas domes telpās, būs pieejama plašākai auditorijai.
Papildinformācija: Dzintra Geka, tālr.:.29273016; e-pasts: sibirijasberni@gmail.com; interneta vietne: www.sibirijasberni.lv

 

 

August 22, 2014 Posted by | represijas, Sibīrija, Vēsture | Leave a comment

“Baltijas ceļš” liek pārdomāt tagadni


Foto - Timurs Subhankulovs

Vēsturiskajā Stūra mājā Rīgā notiek par godu “Baltijas ceļa” 25. gadskārtai sarīkotā starptautiskā konference “Pēc gadsimta ceturkšņa. “Baltijas ceļš” un totalitārā komunisma sabrukums: Eiropas kopīgās atmiņas un politiskās iedvesmas avots”. Ņemot vērā personas, kas piedalījušās konferences darbā, kā arī starptautisko fonu, notikumam ir ne tik daudz vēstures, cik diplomātijas un politikas pieskaņa.Starp divu dienu konferences dalībniekiem ir tādas prominences kā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Eiropas tiesas tiesnesis Egils Levits, bijušais Bulgārijas iekšlietu ministrs Cvetans Cvetanovs, bijušais Polijas premjera vietnieks Lešeks Balcerovičs, bijušais Krimas tatāru medžlisa vadītājs Mustafa Džemiļevs, kā arī politologi, vēsturnieki, žurnālisti, politiķi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Spānijas, Polijas, Krievijas – kopumā 32 dalībnieki no vairāk nekā 10 valstīm.Konferences pirmajā, atklāšanas, dienā auditoriju LU Lielajā aulā uzrunāja premjere Laimdota Straujuma, Vācijas Bundestāga prezidents Norberts Lammers, Krimas tatāru medž­lisa priekšsēdētājs Rafats Čubarovs, bet rak­stiskus novēlējumus bija atsūtījuši agrākais Polijas arodkustības “Solidaritāte” līderis Lehs Valensa un ASV prezidenta Bila Klintona administrācijas valsts sekretāra vietnieks Strobs Talbots. Agrākais Zviedrijas konservatīvās partijas priekšsēdētājs, tagadējais šīs valsts ārlietu ministrs Karls Bilts vērsās pie klātesošiem ar videovēstījuma palīdzību.Gods atklāt konferenci tika bijušajam Latvijas Tautas frontes (LTF) vadītājam Dainim Īvānam. Atgādinot par politisko situāciju pirms 25 gadiem, kad simboliskais “Baltijas ceļš” tomēr notika par spīti VDK, Maskavas un vietējās interfrontes intrigām, Īvāns vilka paralēles starp Kremļa politiku toreiz Baltijā un tagad Ukrainā. Abos gadījumos to raksturojuši ciniski meli, propaganda, runas par “fašistiem” un “krievu apspiešanu”. Abos gadījumos nācies pielikt pūles, lai atvērtu acis Rietumiem uz patiesībā notiekošo. “Mums jāapzinās, ka viņi [ukraiņi] ar savām dzīvībām tagad aizšķērso ļaunuma impērijas atjaunotāju nokļūšanu uz “Baltijas ceļa”.

Notikumi Ukrainā, ukraiņu varonīgā cīņa norāda vien to, ka mums joprojām solidāri un stingri jāstāv uz “Baltijas ceļa” un jāpasniedz roka visiem, kas pa šo ceļu grib atgriezties civilizētā, demokrātiskā Rietumu pasaulē,” uzrunu pabeidz agrākais LTF vadītājs. Arī premjere Laimdota Straujuma pēc pakavēšanās atmiņās par dalību LTF nodaļā Pārdaugavā atgriezās mūsdienās, uzsverot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības svarīgumu gan “Rail Baltica”, gan citos projektos. “Ja mēs nebūtu ES un NATO biedri, man grūti pateikt, kas tad šeit [Baltijā] notiktu, ņemot vērā to, kas notiek Ukrainā. Un mūsu sabiedroto skaidrā attieksme, ka NATO līguma 5. pants tiks iedarbināts, ja mūsu austrumu kaimiņš… sajuks prātā un nāks te iekšā… Baltijas valstis tad vairs nebūs vienas. Tas dod mums spēku un uzliek par pienākumu atbalstīt Ukrainu tās ceļā uz Eiropu,” cīnoties ar emocijām, sacīja Straujumas kundze.

Vācijas Bundestāga prezidents Norberts Lammerts “Baltijas ceļu” raksturoja kā “cilvēku demonstrāciju par to, kādu tie vēlas savu nākotni”, kā vēlmi ņemt nākotni savās rokās. Tomēr Lammerta kunga runas lielākā daļa bija veltīta Eiropas spējai mācīties no vēstures notikumiem. Vācu viesis pauda stingru pārliecību, ka Vācija un Eiropa to spēj un dara. Tā labi atceras Pirmā un Otrā pasaules kara mācības un dzelzs priekškara saraušanu 1989. gadā, tāpēc mūsdienu demokrātiskā Eiropa atšķiras no 20. gadsimta sākuma Eiropas. “Tas, kas šodien notiek Krievijā, ir ļoti saistīts ar to, ko piedzīvojām pagājušā gadsimta Eiropā. Pat pats par sevi saprotamais princips, ka valstu teritoriālajām robežām jābūt neaizskaramām un tikai vienojoties iespējams ko iegūt, šobrīd netiek ievērots,” konstatēja runātājs. Pieminot Straujumas kundzes iepriekš sacīto, Vācijas politiķis tāpat uzsvēra, ka krīzes vai draudu gadījumā Eiropā “neviens netiks atstāts viens”. Tieši kā palīdzības lūgums Eiropai neatstāt vienus Krimas tatārus izskanēja Krimas tatāru tautas sapulces – medžlisa – priekšsēdētāja, Ukrainas pilsoņa Rafata Čubarova uzruna. Politiķa, kam Krievija aizliegusi ierasties Krimā, uzaicināšana šajā konferencē jau pati par sevi bija iecerēta kā solidaritātes izrādīšana. Publika viesi sveica ilgiem aplausiem. “Pirms 25 gadiem “Baltijas ceļa” dzīvā ķēde veicināja padomju impērijas sairšanu. 25 gadus vēlāk dzīve atkal prasa dzīvo ķēdi, lai apvienotu visu brīvību mīlošo tautu pūliņus, bet jau ar mērķi nepieļaut Krievijas impērijas atdzimšanu un neļaut atkal pakļaut brīvās tautas,” sacīja Krimas tatāru līderis. Čubarovs akcentēja, ka tieši tuvākās nedēļas var izrādīties izšķirošas ne tikai Ukrainai un Krimas tatāriem, bet arī “Eiropas un visas pasaules iekārtas nākotnei”, jo Krievijas impērijas atjaunotāju plāni ir daudz tālejošāki par Ukrainu: “Agresors ies tik tālu, cik tālu tam ļaus.” Čubarovs apelēja pie Eiropas vēsturiskās atmiņas un vienlaikus deva mājienu, ka būtu nekrietni, ja neizbēgamajās starptautiskajās sarunās par noregulējumu Ukrainā tiktu ignorētas vēsturiski daudzcietušo 300 tūkstošu Krimas tatāru intereses. Šos vārdus varēja nolasīt kā brīdinājumu nesamierināties ar Krimas aneksiju.

Konferenci rīko nodibinājums “Rīga 2014″, Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Konrāda Adenauera fondu.

http://www.la.lv/baltijas-cels-liek-pardomat-tagadni%E2%80%A9/

 

August 22, 2014 Posted by | konferences, PSRS sabrukšana | Leave a comment

Okupācijas muzejā atzīmēs Ukrainas neatkarības dienu

Latvijas Okupācijas muzejā atzīmēs Ukrainas neatkarības dienu

Atsaucoties Ukrainas prezidenta izteiktajam aicinājumam, Latvijas Okupācijas muzejs 24. augustā, Ukrainas Republikas Neatkarības proklamēšanas 23. gadadienā, pievienosies Ukrainas atbalstam un pie muzeja ēkas Latviešu strēlnieku laukumā 1 izkārs Ukrainas valsts karogu. Tāpat dienas garumā muzeja apmeklētājiem bez maksas dāvinās Ukrainas karodziņus.

Aicinājumu ukraiņus un Ukrainas atbalstītājus visā pasaulē, neatkarības gadadienas priekšvakarā rotāt savas mājas, birojus un automašīnas Ukrainas nacionālajās krāsās Ukrainas prezidents Petro Porošenko šonedēļ izteica sociālajā tīklā Facebook ievietotajā video.

Latvijas Okupācijas muzejs sveic Ukrainu neatkarības dienā un aicina Latvijas iedzīvotājus atbalstīt Ukrainas valsts cīņu par neatkarību.

Latvijas Okupācijas muzejs jau vairākus gadus sadarbojas ar Latvijas Ukraiņu kongresu kā arī Nacionālo muzeju ”Ukrainas Golodomora upuru piemiņas memoriāls” Kijevā. 2013. gadā Okupācijas muzejā bija apskatāma Ukrainas Golodomora 80. gadskārtai veltīta izstāde, savukārt šī gada februārī, dienās, kad risinājās traģiskie notikumi Maidanā, Kijevā atklāja Okupācijas muzeja izstādi «Latvijas traģēdija. 1941».

August 22, 2014 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: