gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Cilvēku ķēde palīdzēja tikt vaļā no PSRS

Aprit ceturtdaļgadsimts, kopš latvieši, lietuvieši un igauņi sadevās rokās, lai parādītu visai pasaulei savu vēlmi pēc neatkarības. Tās atgūšanas procesā liela nozīme bija populārajam laikrakstam «Padomju Jaunatne», kuras galvenais redaktors Andrejs Cīrulis piekrita sarunā ar portālu TVNET dalīties savās atmiņās par Baltijas ceļu.

Jau pašā sākumā Cīrulis atgādināja Baltijas ceļa galvenos mērķus.

Pirmkārt, Baltijas ceļu organizēja, lai pavēstīt visai pasaulei par Molotova-Ribentropa paktu, kura slepenie papildprotokoli noteica arī Baltijas valstu likteni un sasaistīja tās ar PSRS.

Otrkārt, akcija notika, lai izdarītu spiedienu uz Maskavas politiķiem. Vajadzēja panākt, lai tiktu pasludināts, ka Molotova-Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli nav spēkā esoši.

LASI CITUR: Molotova-Ribentropa pakts

LASI TVNET: Aprit Baltijas ceļa 25.gadadiena

«Daudz latviešu atceras, cik labi tolaik viss bija un cik solidāri mēs izturējāmies, bet daļa ir aizmirsusi, kāpēc to visu darījām,” viņš saka un atgādina, ka gan Baltijas ceļš, gan citas Atmodas laika aktivitātes tika organizētas, lai cīnītos par Baltijas valstu neatkarību un tiktu vaļā no Maskavas vadības. Tieši šis tobrīd spēkā esošais pakts saistīja Latviju pie PSRS.

Baltijas ceļš palīdzēja mums tikt vaļā no PSRS.

Cīrulis, kurš bija arī PSRS tautas deputāts no Latvijas Tautas frontes (LTF) saraksta, sevi uzskata par vienu no tiem laimīgajiem un pagodinātajiem cilvēkiem, kuriem bija iespēja piedalīties Atmodas procesā no paša sākuma līdz beigām.

Baltieši vienojas unikālā akcijā

Lai gan ideju par Baltijas ceļa organizēšanu ierosināja viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem – Edgars Savisārs, akciju vienlaikus īstenoja visās trīs Baltijas valstīs.

Cīrulis atceras, ka 1989.gada 23.augustā brauca uz Grenctāli, kas atrodas pie Latvijas un Lietuvas robežas. Tur notika pamatīgs mītiņš, kurā uzstājās vairāki neatkarības idejas virzītāji. Cīrulis piedalījās gan mītiņā, gan stāvēja cilvēku ķēdē, kurā atradās arī viņa dēls.

Tieši pulksten 19 vairums ceļmalās stāvošo cilvēku nostājās ceļa vidū un sadevās rokās.

Tobrīd satiksme apstājās un klātesošo acīm pavērās neparasts skats – rokās sadevušos un patriotisma pilno cilvēku ķēde bija tālu redzama uz visām pusēm.

«Saviļņojums bija tāds, ka skudriņas skrēja pa muguru,» Cīrulis atminās un norāda, ka pozitīvais pacēlums nepārgāja ne vakarā, ne turpmākajās dienās.

Interesanti, ka pa dienu bija visai apmācies laiks, bet tajā brīdī, kad cilvēki sadevās rokās, mākoņi pavērās un uzspīdēja saule.

Ļaudis norādīja – saule noriet rietumu pusē, un arī Latvijai ir jātiecas uz rietumiem un prom no PSRS.

Mājupbraucot uz ceļa bija milzīga mašīnu jūra. Visi Baltijas ceļa dalībnieki un vērotāji bija ļoti, ļoti priecīgi. Viņu prieks nemazinājās arī turpmākās dienas.

Saņem aizrādījumus par savām aktivitātēm

Tāpēc liels bija viņu šoks, kad pēc trīs dienām PSRS oficiālajā TV pārraidē Laiks valdošā vara nolīdzināja baltiešu aktivitātes līdz ar zemi. Turklāt pats Cīrulis šo sestdienas vakarā izplatīto paziņojumu neredzēja. Tā kā tolaik nebija iespēja to noskatīties atkārtojumā, bet pa radio neko tādu neteica, atlika apzvanīt draugus un paziņas.

Daudzi sestdienas vakaru pavadīja atpūšoties brīvā dabā, nevis pie TV ekrāniem. Tā kā nebija mobilo tālruņu, arī sazvanīšanās nevedās tik raiti. Labi, ka Cīruļa kolēģis Imants Daudišs bija paziņojumu ne tikai dzirdējis, bet arī ierakstījis diktofonā.

LTF aktīvisti nolēma, ka jau pavisam drīz – svētdienas pusdienlaikā – neatkarības atbalstītājiem jāsapulcējas uz kopīgu sēdi.

Tolaik savākt kopā deputātus dažu stundu laikā bija liels izaicinājums.

Pēc lieliem pūliņiem un dažādiem sarežģījumiem viņiem izdevās panākt, ka aicinājumu pulcēties nolasīja pa radio un TV.

Organizatoriem par lielu prieku uz svētdienas sanāksmi ieradās 46 deputāti. PSRS laikā par augstākās vadības paziņojumiem nedrīkstēja diskutēt, tāpēc LTF pārstāvju apspriedi par šo regulu varēja uzskatīt par pašnāvību. Situācija bija ļoti nopietna.

Mārīte Rukmane ierosināja deputātus sagatavot divus dokumentus – vēstuli Maskavas politiķiem, kā arī aicinājumu Latvijas tautai.

Baltieši neklusē par savām vēlmēm

Cīrulis uzskata, ka Baltijas ceļam bija ļoti svarīga loma Latvijas neatkarības atjaunošanā. Pēc šīs akcijas visā pasaulē uzzināja par baltiešu okupācija, problēmām un tiekšanos pēc neatkarības. To nevarēja ignorēt arī PSRS vadība. Viņi saprata, ka visa tauta, nevis šaura cilvēku grupiņa vēlas neatkarību.

Tūkstošiem cilvēku devās uz pastu un sūtīja protesta telegrammas Maskavai.

Latvieši bija ar mieru stāvēt garās rindās pastā, lai tikai darītu zināmu PSRS vadībai savu viedokli.

Pagāja vairāki mēneši līdz Molotova—Ribentropa paktu un tā slepenos papildprotokolus pasludināja par spēkā neesošiem. 1989. gada 24. decembrī PSRS tautas deputātu II kongress pieņēma lēmumu, kas deva iespēju veidot neatkarīgu un brīvu Latviju. Lai gan līdz tam bija jāpiedzīvo dažādi sarežģījumi, latviešiem izdevās panākt savas valsts atjaunošanu.

August 23, 2014 - Posted by | PSRS sabrukšana

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: