gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Lietuvas prese kara priekšvakarā

Molotova-Rībentropa paktā redzēja drošības garantiju – ieskats Lietuvas laikrakstos Eiropas pārdales priekšvakarā

www.DELFI.lv | 23. augusts 2014

Pirms 75 gadiem tika parakstīts Molotova-Rībentropa pakts, kas bija pamats Baltijas valstu okupācijai. Tolaik pēc dokumenta parakstīšanas Baltijas valstu iedzīvotājus mierināja, ka Lietuvai, Igaunijai un Latvijai nekas nedraud. Un pat vēl vairāk – tas nāks tikai par labu.

“Delfi” piedāvā ieskatīties skaļākajās un, kā izrādījās, pašās absurdākajās tā laika Lietuvas preses publikācijās. Par ziņām tā laika Latvijas laikrakstu slejās var izlasīt šeit.

Pakts “labvēlīgi ietekmēs drošību”

Saistītie raksti
Trauksme, naivums un neziņa – ieskats Latvijas laikrakstos ‘Eiropas pārdales’ priekšvakarā

Atskats pagātnē: Pasaules kartes izmaiņas pēdējo 25 gadu laikā

Kad lielvaras lemj pasaules likteni: zemju dalīšanas piemēri  (29)

Vēsturiski arhīvu foto: Molotova – Ribentropa paktam – 75  (6)

    Augusta beigās lielākais starpkaru ikdienas lietuviešu izdevums “Lietuvos žinios” pirmās slejas veltīja pakta apspriešanai starp nacistisko Vāciju un PSRS, pievienojoties lielākai daļai tā laika Eiropas presei. Neskatoties uz to, ka okupācija jau bija tuvu, laikraksts neko tādu neparedzēja.

Baltijas valstu un Polijas okupācijas pamatus ielikušais pakts parakstīts 1939. gada 23. augustā. Dienu pirms šī datuma laikraksts ziņo, ka Vācijas diplomātijas šefs izlidoja uz Maskavu caur Kauņu, bet PSRS “nevēlas ziedot savus mazos kaimiņus” un “PSRS nevajag jaunas teritorijas”.

Nākamās dienas “Lietuvos žinios” numurā par noslēgto paktu, kurā netika pieminēts slepenais protokols, publicēts plašs raksts. Tajā stāstīts, kā notika pārrunas, kad un kā Vācijas vēstnieki brauca uz Kremli, kā reaģē briti, poļi, turki, rumāņi. Un praktiski nekādas informācijas par Baltijas valstu perspektīvām. Tikai neliela ziņa otrajā lapā ar virsrakstu “Nekādas bīstamības Baltijas valstīm nav”.

Ziņu aģentūras LETA ziņojumā no Berlīnes teikts:

“Berlīnes politiskās aprindas ziņas par noslēgtā neuzbrukšanas paktu starp PSRS un Vāciju bīstamību Baltijas valstīm vērtē kā smieklīgas. Berlīnē ir pārliecināti, ka izmaiņas attiecībās starp Vāciju un PSRS pozitīvi ietekmēs minēto valstu drošību.

Pretrunas, kas parādās starp Baltijas un Skandināvijas valstīm saspīlētu attiecību starp Vāciju un PSRS laikā, var iesaistīt minētās valstis briesmās. Šobrīd tādu briesmu nav. Vēl tiek norādīts, ka Vācija un PSRS ar vairākām no minētajām valstīm parakstījusi līgumus, kas ne tikai apstiprina Skandināvijas un Baltijas valstu neitralitāti, bet arī garantē neatkarību un valstu ārējo neaizskaramību.”

Kļūdaināku prognozi par tuvāko nākotni, visticamāk, ir grūti izdarīt. Nākamajā dienā Baltijas valstu perspektīvas jau atradās laikraksta pirmajā lapā. Publikācijā slavēja Lietuvas izvēlēto neitralitātes pozīciju, un skanēja vairāki, kā mēs tagad redzam, pilnīgi melīgi skaidrojumi par to, ka nākotnes agresori cienījami izturēsies pret neatkarīgu un konfliktos neiejaukušos valsti:

“Lietuva ir neitrāla valsts, un tā stingri pieturēsies pie neitralitātes. Tā ir vienīgā pozīcija, un tikai to tā ir gatava ievērot. (…) Tā nespēj un negrib iejaukties kaimiņu savstarpējās attiecībās. Pirmkārt, tāpēc, ka visiem kaimiņiem jāuztur labvēlīgas kaimiņu attiecības, un, otrkārt, ieturot pilnīgu neitralitāti, tā nav ieinteresēta attiecībās starp citām valstīm.

(…) Nesenā starpvalstu attiecību prakse liecina, ka pa īstam neitrālas valstis ne tikai spēj noturēties neitralitātes augstienē, bet arī, pateicoties neitralitātei, sniegt lielu labumu kaimiņiem. Neitrālas valstis, pat esot pavisam pasīvas, ar savu objektīvo rīcību rada miera un atpūtas oāzi, kas nes labumu pat konfliktējošām valstīm.”

Tiesa, šajā rakstā vairākos teikumos tiek apspriests agresijas variants pret Lietuvu, taču tikai kā iespēja, nevis reāls drauds. “Mūsu situācija apstiprināta ar labu gribu, līgumiem un paziņojumiem starp kaimiņiem, tāpēc mūsu neitralitāte ir stingra,” pārliecinoši, un, kā vēlāk izrādījās, kļūdaini rakstīja “Lietuvos žinios”.

Par bēniņu nepieskatīšanu sods 5000 litu

Vērts pievērst uzmanību tā brīža Lietuvas valdības pozīcijai. 1939. gada 30. augustā “Lietuvos žinios” pirmajā lappusē publicēja premjerministra Jonasa Čerņusa aicinājumu Lietuvas iedzīvotājiem:

“Starptautiskā situācija ir ļoti saspringta. Pasaule Eiropā atrodas briesmās. Mūsu valsts, atrodoties starp lielajiem kaimiņiem, kas pieturas pie atšķirīgām pozīcijām, paziņoja par neitralitāti. Mūsu bruņotie spēki aizstāvēs Lietuvas teritoriju no katra, kas mēģinās uz tai uzbrukt

(…) Ņemot vērā saspringto starptautisko situāciju, arī citas neitralitāti ieturošas valstis izpildīja plašus drošības pasākumus. Tādēļ mūsu armiju papildināja vairāki jauniesauktie kareivji. Mēs ticam, ka šobrīd tiešu apdraudējumu mūsu valstij nav. Mūsu kaimiņi atkārtoti atzīmēja, ka ar cieņu attieksies pret Lietuvas neitralitāti. Taču neitralitātes saglabāšanai nepieciešami drošības pasākumi.

Es aicinu visus pilsoņus ievērot kārtību un mieru, nepakļauties kārdinājumiem un neticēt baumām, kuru, kā vienmēr, šādos laikos ir pietiekami daudz.”

Laikraksta 1. septembra numurā tiek ziņots, ka valdība “pieņēma dažus soļus, kas aizstāvēs mūsu valsti no iespējamiem pārsteigumiem”, bet iedzīvotājus aicināja gatavoties iespējamiem ienaidnieku uzbrukumiem no gaisa. Interesanta detaļa – “ja bēniņos būs nekārtība”, tad iedzīvotājiem draud sods līdz 5000 litiem vai arests līdz trim mēnešiem.

Kara priekšvakarā baidījās no poļiem

Starp citu, ikdienas laikraksta lappusēs ziņots arī par poļu noskaņojumu pēc Viļņas apkaimes okupācijas, rakstot, ka “Polija ar cieņu izturas pret Lietuvas neitralitāti”.

    Septembra numurā pie tautas vērsās Lietuvas prezidents Antanas Smetona. Viņš uzrunā atkārtoti apgalvoja, ka lielie kaimiņi Lietuvai neuzbruks. Ar “lielajiem kaimiņiem” bija domāta Vācija un Polija, bet ne PSRS.

“Tas, no kā mēs baidījāmies, ir sācies: mūsu lielie kaimiņi sākuši karu. Taču mēs nepaužam sarūgtinājumu, jo Vācija un Polija mūsu valdībai paziņoja, ka ar cieņu izturēsies pret mūsu neitralitāti. Mums ir pamats ticēt, ka viņi turēs savu vārdu. Taču mēs esam saistīti ar nopietnām saistībām: mums ir jāsaglabā neitralitāte, un mēs nevaram atbalstīt nevienu no karojošām pusēm,” sacīja Smetona.

Pēc prezidenta vārdiem, Otrā Pasaules kara sākumā Lietuva bijusi “salīdzinoši laimīga”. Vēl viens akcents bija vērsts uz ekonomiku.

“Karš ir lielākā nelaime. Tā sitiena spēks ne tikai nogalina karojošās valstis, bet sāpīgi skar arī tos, kas nekaro, īpaši tos, kas atrodas karadarbību tuvumā. (…). Lietuvu gaida sarežģītas dienas. Un tomēr, tā ir salīdzinoši laimīga, jo nav iesaistīta karā. Tas ir jānovērtē, un bez kautrēšanās jāpārvar visas grūtības, kas būs mūsu ceļā. Lai tās kļūtu vieglākas, vajag dzīvot prātīgi: jātaupa līdzekļi, vairāk jāstrādā, mazāk laika jātērē veltīgi, jāsaudzē veselība, jāstrādā draudzīgi. Pats galvenais – darba ražīgums,” sacīja Smetona.

Tajā pašā numurā ir oficiāls ziņojums par visu triju Baltijas valstu neitralitāti, uz ko PSRS Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas dienā jau atmeta ar roku.

Karš rit pilnā sparā; Baltijas valstu sagrābšana ir tikai “baumas”

    Septembra numurā ir ziņojums no pierobežas iedzīvotājiem, kas jau dzird kara atbalsi. “Redzot šīs ainas, iedzīvotāji izsaka arvien lielāku apmierinātību ar Lietuvas neitralitāti un sakarā ar to, ka pret Lietuvu ar cieņu attiecas abi karojošie kaimiņi,” raksta “Lietuvos žinios”.

Turklāt avīzē publicē spriedumus par to, ka, pateicoties Milotova-Rībentropa paktam, “Baltijas valstu pozīcijas ir uzlabojušās”. Šajā mirklī viena pēc otras sabruka pavisam kļūdainās prognozes, bet slepenos protokolus, saskaņā ar kuriem Baltijas valstis tiek atdotas PSRS, tiek sauktas par “baumām”.

“Baltic Times” raksta par Baltijas valstu neitrālo pozīciju, kas pieņemta pēc pakta parakstīšanas starp vāciešiem un PSRS. Svarīgākie raksta secinājumi: “Lielbritānija pelnījusi pateicības no neitrālo valstu puses par to, ka pārrunās aizstāvēja viņu intereses.

Pakts starp Vāciju un PSRS samazināja Baltijas valstu apdraudējumu, jo kara gadījumā dažu Baltijas valstu priekšā vairs nestāvēs jautājums par uzbrukumu vai aizstāvēšanos. Oficiālie avoti vēsta, ka baumas par to, ka pakta noslēgšanas cena ir Baltijas valstis, nav patiesas.

Nav šaubu, ka Baltijas valstis paliks neitrālas, un šī neitrālā pozīcija tiks cienīta.”

Sarkanā armija ir ceļā uz Viļņu. Nepieciešami “drošības pasākumi”

    17. septembrī Sarkanā armija iebruka Polijā. 19. septembrī tā jau atradās Viļņā. Viļņas reģiona “atgūšana” bija pirmais okupācijas solis. 18. septembra “Lietuvos žinios” numurā premjers Čerņus paziņoja, ka svešas armijas ienākšana Lietuvas teritorijā iespējama tikai kā karadarbības blakusparādība.

“Lai gan mēs stingri ieturam neitralitāti, lai gan karojošās kaimiņvalstis – Vācija, Polija un PSRS – paziņoja, ka cienīs mūsu neitralitāti, mums ir jāpieņem noteikti drošības pasākumi. Dažas karojošo armiju daļas ienaidnieka ietekmē var censties iebrukt mūsu teritorijā. (…) Un, ja sveši militārie spēki ienaidnieka ietekmē vai patvēruma meklējumos mūsu zemē, iebruks mūsu teritorijā, tad mēs, saskaņā ar starptautisko situāciju, būsim spiesti viņus atbruņot un internēt, vai pienācīgi atspēkot,” teikts Čerņusa paziņojumā.

Tālāk premjers nosauc jaunus mobilizācijas un sagatavošanās pasākumus. Tie, pēc viņa vārdiem, “nav gatavošanās agresijai”.

Vai mainījās retorika pēc tā, kad Sarkanā armija ieņēma Viļņu? Nemaz.

“Šobrīd ir jauni apstākļi. Jauns kaimiņš, un iepriekšējā kaimiņa (Polijas) pazaudēšana, ar ko robežojās trešdaļa mūsu valsts teritorijas. (…) Var teikt, ka Lietuvas uzstādījums ieņemt stingri neitrālu pozīciju ir pareizs. Šo pozīciju apsolījuši cienīt visi mūsu kaimiņi. Tagad tikai var atgādināt, ka PSRS ne reizi vien atzīmēja, ka ciena mūsu vienošanos un paziņojumus, kas vienmēr bijuši draudzīgi. (…). Tādā veidā mūsu lielais austrumu kaimiņš vienmēr ir draudzīgi noskaņots un nekad nesabojās labās attiecības,” rakstīts “Lietuvos žinios” 20. septembra numurā.

Vērts piebilst, ka Lietuvas neitralitātei ticēja ne tikai tā laika mediji un Kauņas varas iestādes. Laikrakstā detalizēti aprakstīts, kā no PSRS ieņemtās Viļņas pa Lietuvas teritoriju virzās poļu karaspēka un bēgļu kolonna.

    Tiek aprakstīta “korekta un nopietna” tikšanās starp Lietuvas virsniekiem un Sarkanās armijas pārstāvjiem. “Tālāk neiesim,” citēts krievu kareivja ziņojums lietuviešu virsniekiem. Par Viļņas pievienošanu Lietuvai, kuru jau gatavoja okupācijai, Lietuvas virsnieki, kā viņi apgalvoja, neko nav zinājuši.

“Viņi teica, ka neko nezina par Viļņas reģionu un par Lietuvas un PSRS nākotnes robežu, tā esot diplomātu lieta. (…) Pēc tā, kad viņus pacienāja ar lietueviešu papirosiem, viņi draudzīgi paspieda rokas, un, atgriezušies savā tankā, iesēdās un aizbrauca,” ar redzēto dalās “Lietuvos žinios” žurnālists Dundulis.

Padomju armija nostiprinās Igaunijā – Lietuvā viss mierīgi

Septembra beigās notika divpusējas sarunas starp Igauniju un Padomju Savienību. Sarunu rezultātu atspoguļo dokuments, kas “Lietuvos žinios” tiek aprakstīts kā “savstarpējās palīdzības pakts”. Ar šo dokumentu PSRS nodrošināja savu kara bāžu atrašanos Igaunijas teritorijā. Taču arī tas neizskatījās kā trauksmes zvans – lielākais lietuviešu laikraksts ziņoja, ka “Igaunijas valsts suverenitāte un struktūra ir neaizskarama”.

Igaunijas presē bija līdzīgs uzskats. 29. septembra numurā “Lietuvos žinios” citē igauņu avīzes “Uus Eesti” pozīciju:

“Šajā situācijā mēs joprojām saglabājam mieru. Vienmēr starp Padomju Savienību un Igauniju bija labas kaimiņu attiecības. (…). Pēdējā laikā Padomju Savienība atzina, ka viņu intereses liek risināt Baltijas jūras drošības jautājumu. Šī tēma saistīta ar jaunu flotes bāžu izveidošanu. Šā brīža kara laikā šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, un mūsu kaimiņš uzskata par nepieciešamu to atrisināt. Tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrisināt šo jautājumu, lai ātrāk beigtos sasprindzinājums,” apgalvots publikācijā.

Ar ko beigsies Maskavas vēlme atrisināt “Baltijas jūras drošības jautājumu”, ir labi zināms.

Aktīvāka apspriede un satraukums pakta sakarā Lietuvas presē manāms tikai 3. oktobrī, kad ziņots par ārlietu ministra Jozasa Urbšisa vizīti Maskavā.

 

 

August 24, 2014 - Posted by | 2. pasaules karš

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: