Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Derīgi padomi brīvprātīgajiem

Derīgi padomi brīvprātīgajiem. Palikt dzīvam un uzvarēt. FB Харьков-Украинский

(Ne tieši tādam varbūt jābūt brīvprātīga valsts aizstāvja komplektam Latvijā, ieroči varbūt būs citi, tomēr pieredzējuša ukraiņu karavīra ieteikumi ļauj, mazākais, iztēloties kaujas apstākļus un kopt attieksmi. I.L.)

2014.gada 30.augusts

Mums ir karš. Tā gaitā pieaugs nepieredzējušu cilvēku skaits, kuri raujas karot. Un tas ir normāli (pareizāk, ne normāli, bet norma). Bet, kā rāda prakse, profesionālisms ne vienmēr ir tikpat liels pat kā patriotisms. Profesionālus karavīrus gatavo un trenē gadiem ilgi. Mums laika vairs nav, tāpēc esmu mēģinājis savākt vienkop dažus desmitus vienkāršu noteikumu un praktisku padomu, kas palīdz karā palikt dzīviem. Bet PALIKT DZĪVIEM NOZĪMĒ UZVARĒT.

Galvenais ir saprast, ka, esat kaut Rembo, viens neko nepaveiksit. Karš ir komandas sporta veids. Atkārtoju: vienam karot nav iespējams! Pat Vasju Zaicevu (leģendārs 2.Pasaules kara snaiperis) kāds ēdināja, apgādāja ar munīciju un piesedza. Piekrītiet – par brīvprātīgo, jebkurā visnetīrākajā darbā, bet apakšvienības sastāvā. Pat ja jūs padara par “racēju” vai putras vārītāju – arī tas ir izšķirošs darbs.

Vispārīgi padomi:

– Karaspēkā vienmēr neviens neko skaidri nesaprot. Vairums virsnieku var būt cietpauri, kas nav karojuši. Tie rīkojas pēc standartiem, atbilstoši reglamentam un pavēlēm. Tas, kurš sāk “prātuļot”, lai cik loģiski un saprātīgi tas neliktos, vienmēr nokļūs nelabvēlībā.

– Tiesa, arī pie pretinieka ir tāds pat stāvoklis.

– Jums ļoti paveiksies, ja blakām gadīsies kāds, kas jau karojis (piem., Afganistānā). Klausiet un turieties pie šā cilvēka. Atcerieties, lai kāds gudrinieks jūs nebūtu, nobāziet savu izrādīšanos iespējami dziļāk un dariet precīzi tā, kā viņš saka.

– Noderīgi apakšvienībā it arī nopietni straikbolisti un mednieki. Viņiem “karš” ir bijis iemīļots hobijs, tāpēc šie puiši daudz zin un prot.

– Bet pavēles ir jāizpilda. Pat ja tās izskatās stulbas. Visu jūs nezināt, bet armijā nav pieņemts visiem izziņot darbības detaļas, sākt apspriešanas un katram izskaidrot, kāpēc tas vajadzīgs un kādam nolūkam.

– Saprotiet – ja uz jums rēc savējie, tas nav slikti. Nevajag cirst pretī. Slikti ir, ja viņi uz jums šauj. Bet gadās arī tā, jo atpazīt, kur savējie kur svešie, ir visai grūti. Kaujas notiek ar pārvietošanos, un pozīcijas mainās nemitīgi. Ir iespējams vairākas stundas pārliecināti cīnīties, kamēr štābā no radiosarunām neapjēdz, ka jūs šaujat viens uz otru. Mēdz būt arī tā.

Ierocis:

– Atcerieties, ierocim vienmēr jābūt uz drošinātāja. To jūs noņemat vien tad, ja sākat šaut vai dodaties “priekšpatruļā”. Ja jums blakām pārgājienā iet stulbenis ar noņemtu drošinātāju – palabojiet viņu. NESTIEPIET ROKU PIE VIŅA IEROČA. Palabojiet ar vārdiem, pasakiet viņam par drošinātāju. Ja atsakās, paši pieņemiet lēmumu: varat pateikt seržantam vai virsniekam, varat iekaustīt, kā vēlaties. Bet atcerieties, ka ļoti daudz puišu ir iepakoti zārkos pamuļķu dēļ, kuri nevērīgi apietas ar ieroci. No otras puses, karavīrs, kuru jūs nododat komandierim, var pēc tam uz jums arī šaut. Lemiet paši. Labāk pastāviet uz savu un piespiediet viņu paši, ja raksturs atļauj.

– Kalašņikova automāta drošinātājs visai nejauki klab. Ja jums tas jānoņem klusi, tad to atvelciet un laideni pārbīdiet vajadzīgajā šaušanas režīmā (tas gandrīz vienmēr ir vienkārtējie šāvieni).

– Kalašņikova automāta drošinātājam ir trīs stāvokļi. Tie ir: bloķēts, automātiskā un vienkārtējā šaušana. Ja jūs panikā asi noņemsit no drošinātāja, tad visdrīzāk to atlaidīsit līdz galam un tā iestatīsit vienkārtējās šaušanas režīmu. Tā ir izveidots, lai šausmās apstulbis karavīrs sekundē neiztukšo magazīnu un nepaliek bez patronām. To atcerieties.

– Ieroci NEKAD nepavērst uz savējiem. Pat “pa jokam”, pat nodrošinātu, pat ar noņemtu magazīnu. Par tādu fokusu jūs “dabūsit pa mizu”.

– Neskraidīt biedra stobra priekšā. Jūs aizsedzat viņam šaušanas iespēju.

– Izpētiet šaušanas tabulas uz sava ieroča. Lode NELIDO TAISNI. Tai ir ballistiska trajektorija ar pacēlumiem un kritumiem. Tāpēc saprātīga attāluma noteikšana līdz mērķim un šaušanas tabulas pārzināšana – tā ir laba iespēja trāpīt ātri, tas ir, saīsināt laiku, kurā šauj uz jums.

– Lodes lidojuma trajektoriju ietekmē vējš. Izpētiet vēja ietekmi uz savu ieroci LAIKUS, nevis kaujas laikā un uz aci. – Ja jums ir iespēja ieroci izvēlēties, ņemiet tādu pašu (tāda kalibra) kā vairumam jūsu biedru. Daudz patronu uz savas muguras neiznēsāsi, bet tās iztērējas ātri, īpaši pilsētā, tā ka ja ar jums varēs padalīties – tā ir liela priekšrocība. Ja jūsu biedrs ir nogalināts, nesmādējiet papildināt savu kaujas komplektu (iepriekš dabūjot komandiera atļauju).

– Ja izejat “autonomai” darbībai, ņemiet sev 360 patronas (tas ir, 12 magazīnas) un vēl tikpat daudz, bet paciņās vienkārši metiet mugursomā. Ļoti ietaupīsit svaru.

– Pārgājienos automātu lieciet uz rokām un tās saliekiet uz krūtīm krustiski. Tā ir vieglāk nest. Pie tam labās rokas īkšķis ir vienmēr gatavs noņemt drošinātāju, bet piesviest ieroci var pietiekami ātri.

– Automāta siksna vienmēr uz kakla. Citādi, ja kritīsit lamatās, uzsprāgs mīna un aizlidosit uz vienu, bet ierocis uz otru pusi, jūs pārvērtīsities par zārka saturu..

– Magazīnas pēdējās trīs patronas labāk aizpildīt ar trasējošajām patronām (noderīgi aizstāvoties). Lai tukša magazīna jums nav pārsteigums. Bez tam, ja atstāsit stobrā vienu patronu, jums vajadzēs vien piekabināt jaunu magazīnu, tas ir, pārlādēšana būs ātrāka.

– Par traseriem vēl atcerieties – bez tā, ka tie ļoti piesārņo stobru, tie vēl arī nodod jūsu pozīciju. Tā ka tos nelietojiet vairāk kā nepieciešams. Un arī tēmēta šaušana ar tiem ir sarežģīta.

– Atcerieties, ka nosūtot patronu patrontelpā, aizslēgs jāatlaiž asi, lai noklaudz. Citādi “ieēdīsies”.

– Pie АК–74 (versija ar labu šaušanas blīvumu) var pieskrūvēt mērķekli ПСО no СВД. Attālumos 500–600 metru АК–74 un СВД ir ļoti tuvu salāgotas trajektorijas, mērķeklis nostāsies ideāli. Varēsit šaut un pārcelt uguni daudz ātrāk kā ar СВД. Un vēl – tiem, kas gribēs sameklēt snaiperi, jūs nebūsit interesanti.

– Ierocis jātīra ik dienas. Īpaši maigi stobra bremzes apvidū. Ja tur izveidosies grāvītis vai bedrīte, šaušanas blīvums stipri kritīsies.

– Jaunākās granātas РГО un РГН uzsprāgst PIRMKĀRT no trieciena. Tām trieciena detonators ir, bet sprādziens ir pēc brītiņa (3,2-4,2 sek.) – nostrādā pašlikvidators (ja granāta nokritusi irdenā vietā).

– Ar zobiem aizsargtapu izraut nevar. Tikai ar pirkstiem.

– No zemstobra granātmetēja telpās šaut NEDRĪKST. ВОГ-ām ir uzvilkšanās laiks. Tām ir jānolido 15–25 metri, pirms granāta uzvilksies. Tātad telpā tā vienkārši nenostrādā.

– Granātu ВОГ efektivitāte ir novērtēta par augstu. Ir bijuši gadījumi, kad granāta ir sprāgusi mazā istabā, bet iekšā tikai vieglas kontūzijas.

– Neķerieties pie granātmetējiem. Kvalitatīvai šaušanai ir jāiegūst praktiska pieredze. To atstājiet pieredzējušākajiem biedriem.

– Šaut uz pretinieka dzīvo spēku no РПГ ir tukša lieta. Efektivitāte ārkārtīgi zema. Tagad gan priekš РПГ-7 ir sākuši ražot fugasa-šķembu granātas, bet to ir maz.

– Pirms izgājiena palēkājiet uz vietas. Pārbaudiet, vai jums kaut kas neklab un nešķind. Siksnas stiprinājumus uz ieroča labāk iepriekš pārtīt ar izolācijas lentu vai pārsēja materiālu. Patronu patrontelpā un uz drošinātāja.

Aizsardzība:

– Atcerieties, ka magazīnas, kas izvietotas uz krūtīm un vēdera, ir papildus bruņas.

– Vairums nāvju un ievainojumu ir no šķembām. Parasts vatenis pilnībā spēj jūs pasargāt no sīkajām šķembām. Uzkarot pa virsu vēl arī pretsomu ar magazīnām, jūs varat sevi uzskatīt par samērā aizsargātu. Neaizmirstiet pacelt apkakli.

– Bruņuveste ir ļoti laba lieta. Jebkāda. Pat 2.klases.

– Jebkuru kasku, pat 2.Pasaules kara laiku СШ-40 – vienmēr galvā. Lakatiņš pēc specnaza modes neglābs no šķembām, ātrumu zaudējošas lodes un sprādziena izmestiem akmeņiem.

– Aizsargbrilles nav nodeva modei. Acis ir ļoti vārīga vieta. Jebkurā celtniecības veikalā nopirktas polikarbonāta brilles jūsu acis pasargās no putekļiem, smiltīm.

– Ja biedram bruņās trāpījusi lode, tas nenozīmē, ka ar viņu ir kārtībā. Jo lodes enerģija, ko apstādinājis bruņu elements, spēj izdarīt velnišķīgu aizbruņu traumu. Ribas lauž gandrīz vienmēr. Bet iespējami arī orgānu plīsumi. Tā ka cauruma neesamība vēl nav iemesls priecāties. Cik iespējams, novērtējiet biedra stāvokli un palīdziet.

Sakari:

– Smartfonus ATSTĀJIET MĀJĀS. Ieslēgti GPS, GEO-lokācija un citi uzlabojumi nodos jūsu atrašanās vietu pretiniekam un līdz jums agrāk vai vēlāk atlidos šāviņš.

– Ja kāds tomēr atvilksies ar smartfonu, atņemt, izslēgt un nodot glabāšanā aizmugures dienestam. Līdzi ņemiet vecu trulu Nokiju ar pogām ar neiespraustu SIM karti un iegravētiem 2-3 numuriem saziņai ar radiniekiem un biedriem.

– “Izejot” kaujā, telefonu izslēdziet, bateriju izņemiet. Visu iepakojiet ūdensizturīgā paketē un ielieciet somas patronsomā. Savējiem zvaniet tikai no aizmugures.

– Rācija nav mobilais telefons, te ir lietošanas nianses. Izpētiet radiosarunu noteikumus.

– Visu apakšvienības rāciju darbaspēju pārbaudiet pirms “iziešanas”. Palikt bez sakariem ar savējiem – dumjāk nemēdz būt.

– Nododot ziņojumu, pēc pogas nospiešanas nogaidiet sekundi, tad runājiet.

– Visiem apakšvienībā bez galvenās ir jāzina vēl 2-3 rezerves frekvences (vēlams periodiski mainīt).

– Noteikti apgādājieties ar vadu garnitūru (austiņas-mikrofons). Un dzirdēsit komandas kaujas trokšņa fonā, bet pēkšņi atdzīvojusies rācija “nenodedzinās” jūs slēpnī.

– Uz komerciālajām rācijām ir LED indikatori, kas pieņemšanas un raidīšanas laikā spoži spīd. Aizlīmējiet tās ar izolācijas lenti. Tāpat izslēdziet displeja piegaismošanas režīmu.

Maskēšanās:

– Izvairieties no spožām un pulētām detaļām ekipējumā. Visu spīdīgo slēpiet somas patronsomās.

– Rokās taktiskos cimdus.

– Nelietojiet brilles ar spoguļstikliem.

– Uz kaskas jābūt kamuflāžas apvalkam (noderēs maisa audums vai veca formas tērpa gabali).

– Seja un neaizsegts kakls uz zaļuma fona atmasko. Vienkāršākais paņēmiens kā aizsegt seju ir uzsiet lakatiņu, kufiju (arafatka) vai slēpošanas masku (tikai ne melnu). Var arī sajaukt grimu un uzziest uz atklātajām ādas daļām (piemēram, ugunskura pelni).

Taktikas padomi:

– ROCIET IERAKUMUS! Ja esat izgājuši jaunā pozīcijā vai postenī, rociet ierakumus. Pārvarot “vairs nevaru” un “negribu”. Jo vairāk un dziļāki ir ierakumi, jo lielākas jūsu izredzes palikt dzīviem artilērijas vai Grad raķešu apšaudes laikā.

– Ja kaut ko sadzirdat, apstādiniet grupu un esiet klusi. Klausieties uzmanīgi. Pat ja bremzēsit grupu katras piecas minūtes, jūs lamās tikai īpaši idioti.

– Apstājušies nekad nepalieciet stāvus. Vai nu uz ceļiem vai guļus. Tas ļoti nogurdina, bet tā ir visas grupas izdzīvošanas lieta. Ja kādam slinkums piesēsties, piespiediet.

– Postenī negulēt. Ja iemigsit, nošaut jūs gribēs ne tikai pretinieks. 2.Pasaules kara laikā par to tāpat kā par ieroča nozaudēšanu nošāva oficiāli.

– Pirkstam uz gaiļa nav jāstāv, pat ja ierocis ir uz drošinātāja.

– Pačurāt var stāvot uz ceļiem, nekļūstot par stāvošu mērķi.

– Smagāk atviegloties doties TIKAI divatā. Viens dara savas darīšanas, otrs piesedz. Ja nav kam iet ar jums, pacietiet.

– Šķaudīt sevī.

– Vairākas dienas svaigā gaisā pavadījušu smēķētāju var pamanīt 70–100 metru attālumā. Smēķēšanu atmetiet.

– Kas lēni skrien, ātri mirst.

– Ja tīriet ēku, istabā ejiet divatā, pirmā granāta, otrais jūs.

– Stāvot durvju priekšā un gaidot biedrus, kas gatavojas uzbrukumam, durvis pieturiet, lai tās nevar atvērt. Citādi koridorā ieraudzīsit granātu vai stobru.

– Granātu ieripināt pa grīdu. Nemest.

– Ja esat ieripinājuši granātu, pēc sprādziena ieripiniet vēl vienu, bet neuzvilktu. Lai lien slēpties vēlreiz.

– Sienās var būt caurumi, aizklāti ar lupatām vai paklājiem. Tā pretinieks var ātri pārbēgt no vienas kāpņu telpas uz citu. To atcerieties. Tas, ka esat gala dzīvoklī, nenozīmē, ka no blakus dzīvokļa nevar ieiet pie jums caur sienu.

– Pie logiem var piekārt vecu padomju laika metāla gultu sietus vai žogu drāšu sietu. Tie labi aptur ВОГ-us.

– Ja vajag šaut no telpas uz ielu, netupiet pie palodzes un nestāviet loga malā. Aizejiet istabas dziļumā, pakāpieties uz taburetes, piesedzieties ar starpsienu utt. Un neieslēdziet gaismu, to nedrīkst, neizgaismojiet sevi.

– Ķieģeļa vai betona šķembas mēdz lidot uz jums. Trāpot pa acīm… sapratāt.

– Slikta doma ir ilgi šaut, nemainot pozīciju. Izšāvis kārtu, pārvelieties sānis.

– Pārvietojieties pieliecoties.

– Zem apšaudes pārvietojieties ne vairāk kā 4-5 soļus un gulties. Ir izredzes, ka pretinieks nepaspēs nomērķēt un izšaut.

– Pārvietojieties secīgi pāriem vai trijatā, cits citu piesedzot ar uguni.

– Necentieties “izskaitļot snaiperus”. Tas nav jūsu darbs, un pietrūks zināšanu. Karojiet tālāk, “nepievēršot” uzmanību.

– Esiet morāli gatavi “apstrādāt” civilos, kuri jūs pamanījuši. Ja tādas izredzes neiepriecina, kustieties uzmanīgāk, nekrītot viņiem acīs.

– Ir jēdziens “nospiešana ar uguni”. Aktīvi nolaistot ar uguni pretinieku, var sastindzināt pretinieku, pat netrāpot un nezaudējot dzīvo spēku. Īpaši palīdzēs trasējošās lodes.

– Kopiet kājas, neslinkojiet tās mazgāt. Uzberzēsit – un vairs neesat karotājs.

– Ja redzat, ka uz kādu ir iespējams šaut, tāpēc uzreiz nav jāšauj. Ja neesat pamanīts, uzziniet no komandiera vai var iesaistīties kaujā.

– Ja esat kādu pamanījis, bet pats ieraudzīts neesat, nevajag strauji lēkt sāņus. Perifēriskā redze jūs uzrādīs acumirklī. Mīksti un laideni bez steigas piesēdiet un mierīgi ieņemiet pozīciju. Tas būs daudz nemanāmāk.

Mīnas:

– Neviens, pat sapieri, nenodarbojas ar mīnu un fugasu noņemšanu. Viņi tās truli uzspridzina ar trotila tableti. Nav ko gudrot un sākt noņemt; iezīmējiet vietu un ejiet tālāk.

– Granātu Ф-1 un РГД-5 “lamatas” ir visai skaļas. Kad nolido tapa, palēninātajs raksturīgi šņāc. Kliedziet “lamatas” un jums ir 3 sekundes (skaitiet: 531, 532, 533) mesties sāņus un gulties.

– Uz lamatām normāli karavīri liek slepenus nodrošinājumus, lai vienkārši noņemt nevar. Tā ka vienkārši “pārgriezt auklu” ir slikta doma. Vienkārši paejiet garām. Tā nav jūsu darīšana, tam ir vecākie biedri. Taisīt ВУ un lamatas nemācīšu. Pieredzējušie biedri prot un iemācīs.

– Jebkuras aizvērtas durvis ir NEAIZSKARAMAS, jo var būt mīnētas.

– Kastes neatvērt, elektroniku neieslēgt. Neko neaiztikt. Viss var būt mīnēts. Tas ir svarīgi. Tiktāl, ka nedrīkst atvērt ledusskapi, pat ja ļoti gribas ēst; tāpat celt klozeta vāku.

– Jūs varat dzirdēt ņaudēšanu, piemēram, aiz sienas skapja durvīm. Man ir ļoti žēl, bet dzīvnieks ir nolemts. Visdrīzāk viņš tur ir ieslēgts kopā ar granātu. Atvērt nedrīkst. Tas ir ļoti sarežģīts brīdis, tādās situācijās vienmēr gribas palikt cilvēcīgam, bet …

– Tāpat nedrīkst apgrozīt līķus, Zem tiem var būt granāta – “dāvana”. Lietojiet virvi ar āķi.

Medicīniskā palīdzība:

– Ievainojumu gadījumos mēdz būt venozas un arteriālas asiņošanas. Tās “ārstē” atšķirīgi. Bet svarīga ir cita lieta. Kaujas karstumā laika nav. Ar venozu asiņošanu biedrs mirs pēc vairākām stundām, bet pēc arteriālas burtiski 10-20 sekundes, un tad samaņas zudums un sākas hipoksija. Tā ka, lai neceptos, ātri uzlieciet žņaugu virs ievainojuma (te interni sašutīs, bet tāda ir dzīve, tā nav civilā, nākas pārkāpt noteikumus) un atgriezieties kaujā. Jūsu biedrs dabūs pusstundu laika, lai tiktu galā pats, vai to izdarīsit jūs, kad atbrīvosities.

– Žņaugam pa rokai jābūt vienmēr! Ne somā, ne mugursomā – vai nu uztītam uz laides, vai pretsomā pa rokai.

– Līdzi vienmēr divus žņaugus! Vienīgo varat atdot ievainotam biedram un pēc minūtes dabūt lodi gūžas artērijā.

Individuālā aptieciņa:

Paņemiet to, kas vajadzīgs tieši jums, jūsu īpašajām kaitēm.

Piedevām: 3 artēriju žņaugi, 2–3 individuālās pārsiešanas paketes, daudz pārsienamā materiāla, šķēres, šuvju materiāls, pretsāpju tabletes (piemēram, ja iesāpas zobi), dezinficējošs līdzeklis. Tāpat vajadzīgs promidols un kaut kādas SPĒCĪGAS antibiotikas (bet tās bez receptes aptiekā diez vai nopirksit). Lieka nebūs aktivētā ogle, vēders slodzē mēdz jokot. Vēl iesaku sadabūt ampulu komplektiņu ar ketanovu, deksametazonu un kordiamīnu. Un protams šļirci pie tā. Tas ir pretšoka komplekts. Neļaus jūsu sirdij apstāties tādēļ, ka sāpju vai asins zuduma dēļ (bet tas viss parasti turpat vien netālu staigā) smadzenes ir nogrāvušas asinsspiedienu.

Aprīkojuma saraksts.

TAS IR KARAM! Sarakstā ar zvaigznīti iezīmētas lietas, kuras NAV jāiegādājas pirmām kārtām. Sarakstā ir lietas dažādiem gada laikiem (tas nenozīmē, ka tas viss jāsabāž vienā mugursomā), protams, tas viss līdzi nav jāstiepj. Bet mājās jums ir jābūt visam. Lai jūs varētu dažādiem uzdevumiem paši mainīt aprīkojumu.

Apģērbs:

1. Puszābaki. Izvēles nosacījumi ir divi: lai nelaiž cauri ūdeni un ir visvieglākie.

2. MAZĀKAIS pieci zeķu pāri (tostarp ziemas).

3. Blīvas bikses.

4. Termoveļa.

5. Vairāki sporta krekli, tikai kokvilnas.

6. Blīva pārgājienu jaka.

7. Siksna.

8. Maskēšanās apmetnis (ziemas un vasaras).

9. Poliestera jaka (svītera vietā, vieglāka).

10. Ziemas jaka un ziemas bikses.

11. Ziemas zābaki.

12. Ziemas cepure (adīta, nav jāstiepj smaga ausaine).

13. Vasarai naga cepure vai panama.

14. Ziemas šalle.

15. Kufija (arafatka) vai lakatiņš vai slēpošanas maska (balaklava) (ne melna)

16. Cimdi vai dūraiņi ziemai.

Aprīkojums un ekipējums:

1. Reidu mugursoma 60 litru.

2. Uzbrukumu mugursoma 25 litru *

3. 2 tērauda karabīni *

4. Guļammaiss.

5. Ceļu sargi.

6. Brezenta teltene.

7. Tūristu paklājiņš.

8. Pretsoma vai siksnu-plecu sistēma (ar patronsomām).

9. Bruņu veste.

10. Nakts redzamības optika *

11. Aktīvie aussegi *

12. Ballistiskās brilles.

13. Bruņu ķivere vai sliktākajā gadījumā kaska.

14. Blašķe vai dzēšanas aparāts.

15. Mazā kājnieku lāpstiņa.

16. Desanta virve 50m *

17. Katliņš ar vāku-bļodiņu.

18. Gāzes deglis.

19. Karabīns.

20. Kompass.

21. Parašuta aukla 20 m (virve ar serdeni).

22. Dakšiņa un karote.

23. Grims *

24. Spogulītis.

25. Diegu un adatu komplekts.

26. Sērkociņi (vienreizējas šķiltavas).

27. Komplekts apģērba tīrīšanai.

28. Ieroču eļļa.

29. Talks.

30. Strēlnieku cimdi.

31. Izolācijas lente un līmlente

32. Siltuma avoti.

33. Lukturītis.

34. Taktiskā ieroča siksna *

35. Nazis.

36. Pulkstenis ar rādītājiem un kompass.

37. Zīmulis.

38. Papīrs.

39. Rācija ar vadu garnitūru *

40. Pončo.

41. Pretinsektu līdzeklis (nesmirdīgs).

42. Binoklis *

43. Tālmērs *

44. Multiinstruments (Multitool) *

Un visbeidzot – TIEM, KAS AIZSTĀV SAVU DZIMTENI, IR MORĀLS PĀRSVARS PĀR IENAIDNIEKU. Bet tas karā nozīmē ļoti daudz.

Slava Ukrainai! Slava varoņiem!

https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1461971740754789&set=a.1381137785504852.1073741827.100008259307337&type=1&permPage=1

http://pressa.today/events/poleznye-sovety-dobrovoltsam-vyzhit-i-pobedit/

September 1, 2014 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Ļaunuma impērijas izgaismošana: patiesības digitalizācija

Čekistu veidotās izsūtīto un represēto personu kartotēkas veselu ceturtdaļu gadsimtu kopš valsts neatkarības atgūšanas nav digitalizētas
 
Didzis Šēnbergs 1.septembris 2014

Ilgais mūžs sairst etapā. Deviņdesmit četri dzimtajā pagastā nodzīvoti un godam nostrādāti gadi, pēdējās trīs dienas čekistu ķetnās, kurās izdziest moku ceļā uz Sibīriju.

Muižas kalējs Andrejs piedzima 1855.gada 14.februārī Turaidas „Kalna Bisenieku” saimnieka tiesneša Jāņa Šēnberga jaunākā dēla Andreja un viņa sievas Annas ģimenē. Kā krietns darba cilvēks – puika, jauneklis un vīrs – piedzīvoja gan ķeizaru Aleksandru II, ko Turaidā sveica ar latviešu tautasdziesmām un rudzu puķu kronīšiem, gan Kārli Ulmani ziedu viju vārtos, gan Krimas, Turku, Pirmo un Otro pasaules karu, Latvijas Republikas izcīnīšanu un sagrāvi, apgādāja un izskoloja divpadsmit bērnus, lai kā pusakls večukiņš, izsūtīts kopā ar dēlu un vedeklu, 1949.gada 28.martā mirtu svešumā.

Tādu likteni viņam bija vēlējis Maskavas režīms Ministru padomes priekšsēdētāja Viļa Lāča, drošības ministra Alfona Novika, viņa vietnieka Jāņa Vēvera, 2.daļas priekšnieka apakšpulkveža Āboliņa, „A” daļas priekšnieka Bokovikova, ministrijas Rīgas apriņķa priekšnieka, pulkveža Jastrebova un pilnvarotā Savčenko personās ar LPSR Ministru padomes tā gada 17.marta lēmumu Nr.282-cc. Tā ir viena no simt tūkstošiem dvēseļu, kuras stāstu glabā čekas arhīva fondi.

Šogad pieņemtā Satversmes preambula nosoda padomju totalitāro okupācijas režīmu. Nosodījums konstitucionālā līmenī nozīmē valsts institūciju pienākumu izvērtēt, analizēt un iekļaut valsts ideoloģijā nostāju pret totalitārisma sekām. Līdz ar to rodas jauns konstitucionāls pienākums – šovasar dzejnieces Liānas Langas organizētajā diskusijā „Virtuves sarunas” akcentēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.

Saeimas apstiprinātais Nacionālais attīstības plāns (NAP) paredz cilvēka drošumspējas jeb cilvēkdrošības jēdzienu. Šis jēdziens ir plašāks nekā to pierasts saprast. Cilvēkdrošības jēdziens ietver Latvijas iedzīvotāju vienotu attieksmi pret vēsturi, kas novērstu satricinājumus un ārēja ienaidnieka izmantotu Latvijas iedzīvotāju informētības par vēsturi dažādību.

Cilvēkiem jābūt izglītotiem par padomju totalitārā režīma noziegumiem, tas izriet no Satversmes un NAP cilvēkdrošības jēdziena.

Sociālās atmiņas politikas veidošanu paredz valdībā jau vairākus gadus apstiprinātās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes periodam līdz 2018.gadam.

Saeimas lēmums grozīt likumu par okupācijas varas Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas (VDK) dokumentiem, nododot tos zinātniskai izpētei ir likumsakarīgs posms, lai īstenotu Satversmes preambulu, NAP un integrācijas pamatnostādnēs paredzēto vienoto valsts ideoloģiju. Ministru kabinets šogad 5.augustā izveidoja valdības zinātnisko komisiju autoritatīvā vēstures doktora, Latvijas Vēstures institūta pētnieka Kārļa Kangera vadībā. Tajā strādā kā vēsturnieki, tā arī juristi, sociologi, filozofi, arhīva eksperti. Tās uzdevums ir līdz 2018.gadam vadīt plašu pētniecību par VDK tumsas impērijas Latvijai un tās tautai pāri nodarīto.

Patiesība un patiesa informācija ir tā, kura veidos nākotnes Latvijas publisko ētiku. Šajā patiesībā ir svarīga precizitāte un detaļas, ne vien par VDK kā abstraktu ļaunumu, ne vien par staļiniskā totalitārisma īstenotām izsūtīšanām, bet arī par konkrētiem padomju totalitārās varas īstenošanas instrumentiem ar Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (PSKP CK), tās Latvijas nodaļas Centrālās komitejas (LKP CK), Galvenās pārvaldes valsts noslēpuma aizsardzībai presē („Glavļits”) vai Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs („Kultkoms”) palīdzību, kuru uzdevums bija apspiest īstenības izpratni, kavēt patiesību, morāli kavēt Latvijas sabiedrības intelektuālo attīstību, liegt akadēmisko un zinātniskās darbības brīvību, apspiest vārda un apziņas brīvību.

Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā ir PSKP LKP CK augstākās nomenklatūras lietas, VDK nomenklatūras lietas, kā arī politiski represēto lietas. Tas ir liels, daudz neaprakstīts pret latviešu tautu vērsto totalitāro noziegumu apliecinošo dokumentu skaits. Piemēram, lai arī eksistē VDK kartotēka par aptuveni simt tūkstošiem filtrētu, tajā skaitā vergu nometnēs aiz polārā loka ieslodzītu Latvijas iedzīvotāju, tomēr čekisti iznīcināja personas lietas pēc cilvēka operatīvā nozīmīguma izbeigšanās – priekšrakstā vīriešiem tie bija astoņdesmit gadu -, tāpēc saglabājušās tikai lietas par 1910.gadā dzimušajiem un jaunākajiem šādi represētajiem jeb apmēram piecdesmit divi tūkstoši lietu.

Jāpiebilst, ka, neraugoties uz arhīva ekspertu praktiski neapmaksāto, bet fanātisko darbu, aptuveni puse no šīm lietām nav aprakstītas. Daļa no četrdesmit astoņiem tūkstošiem krimināllietu nav klasificētas. Šīs vēstures liecības ir jāieskanē, jāpārvērš ciparu formātā un šādi jānodod nācijas publiskā rīcībā, lai gan akadēmiķi, bakalauri, maģistranti, gan visi Latvijas ļaudis gūtu dokumentālu pierādījumu savā sociālajā atmiņā par ļaunuma mašinērijas struktūru un tās darbības principiem. Tas ļautu izdarīt pareizas personiskas izvēles par savu rīcību nākotnē.

Sešus mēnešus ilgstošā Krievijas-Ukrainas kara ēnā bailes un posts, cilvēka izvēles nozīme šādos apstākļos nav akadēmiski sausi, bet latviešu valstsnācijas nākotnei vitāli nepieciešami pētījumu un publiskās diskusijas temati.

Noziegumi pret latviešu tautu arī ir jāliek nācijas publiskās ētikas pamatā – personas, kuras ir atbalstījušas Latvijas okupāciju un anektēšanu 1940.gadā, kuras nodevušas Latvijas Republiku, kuras ir atbalstījušas staļiniskās represijas un rusifikāciju, nedrīkst būt nācijas kultūras koda sastāvdaļa. Tās ir traģiskas, lai arī bieži talantīgas personības, bet izsaku cerību, ka VDK zinātniskās komisijas pētījums ļaus formulēt savu attieksmi ne tikai pret pamanāmākajiem kolaborantiem kā rakstnieks un politiķis Vilis Lācis, zinātnieks Augusts Kirhenšteins, Paulis Lejiņš vai dzejnieks Arvīds Grigulis, bet vēl pret daudzām konkrētām vēsturiskām personībām un to patieso lomu latviešu nācijas izaugsmē vai šīs izaugsmes apspiešanā.

Saeima ļāva Ministru kabinetam veidot VDK zinātniskās izpētes komisiju līdz šā gada beigām, taču, pateicoties izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes iniciatīvai, valdība ir savu darbu veikusi savlaicīgi, apstiprinot komisiju jau piecus mēnešus pirms tam un dodot mandātu sākt darbu. Kangera komisija darbu sākusi, uzskatu, ka priekšizpēte ir jāfinansē jau ar šo septembri.

2014.gadā komisijai ir jāizveido zinātnisko pētījumu programma, jāapkopo VDK noziegumu un lustrācijas bibliogrāfija, jāizveido jau esošo publikāciju vietne un jāaprēķina vajadzīgais Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošo okupācijas laika VDK kartotēku, nomenklatūras lietu un represēto lietu digitalizācijai. Valdības nekad nav arhīvam piešķīrušas līdzekļus pat šo fondu skanēšanas sākšanai, lai gan ir zināms, ka summas nemaz nav astronomiskas – piemēram, piecpadsmit tūkstošu nomenklatūras lietu digitalizācijas izmaksas ekspertu ieskatā ir aptuveni divsimt tūkstoši eiro. Šiem minimāliem izdevumiem jārod līdzekļi, jo komisijas locekļi par darbu komisijas sēdēs atalgojumu nesaņems.

Vēl pirms trīsdesmit gadiem, 80.gados, cilvēku varēja ierobežot un arī sodīt par to, ka viņš, piemēram, ir izplatījis cilvēktiesību pamatdokumenta kopiju, rakstījis dzejoļus, devis draugam franču literatūru, nosūtījis māksliniecisku sievietes akta fotogrāfiju uz fotoizstādi sociālistiskajā Bulgārijā vai pat izpaudis laikrakstā Bauskas iedzīvotāju skaitu (par pēdējo sodīja pat „Glavļita” cenzoru). VDK zinātniskās komisijas uzdevums ir veikt rūpīgu darbu, atklājot ne vien staļinisma zvērību, bet arī brežņeviskās stagnācijas padomju iekārtas konkrētus notikumus, publiskojot piemērus sabiedrībai, lai šāds antiintelektuāls ļaunums Latvijas vēsturē nekad vairs neatkārtotos.

Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai un plašākam pētītāju lokam nepastarpināti iepazīties ar patiesību, uzsvēršu – patiesībai ir jābūt konkrētai. Jānodrošina pieeja arhīvu dokumentiem par čekistu, kompartijas vadoņu, iznīcinātāju-teroristu, ietekmes aģentu, cenzoru, citu represīvo iestāžu kopdarbību, publiskojot varas mehānismu un pavēļu sistēmu okupētajā Latvijas Republikas teritorijā.

Tagad, piemēram, nodrošina tiešsaistes pieejamību laikrakstiem, kas iznāca Latvijas teritorijā līdz 1940.gadam, šādi ļaujot ne vien arhivāriem, bibliotekāriem, bet arī plašam zinātnieku lokam, ikvienam interesentam iepazīties ar laikrakstiem tiešsaistē. Šādai pašai iespējai ar laiku jābūt arī par čekistu dokumentiem.

Kremļa tumsas kalpu krātie papīri, kuros ieaudies latviešu tautas liktenis, dzimtu traģēdijas un cilvēku rīcības sociāli psiholoģiskās saknes, daudzos gadījumos, kas attiecināmi uz filtrāciju, izsūtīšanu vai VDK politisko krimināllietu rezultātā radīto ieslodzījumu moku nometnēs, ir uz nekvalitatīva papīra, rakstīti ar zīmuli, laika zoba ēsti un draud aiziet iznīcībā, ja netiks skanēti un darīti pieejami pētniekiem ciparu formātā. Vēl pēc gadu desmitiem šie dokumenti būs nesalasāmi, un vēsture būs zudusi.

Pat čekistu veidotās izsūtīto, filtrēto un krimināllietās represēto personu kartotēkas ceturtdaļu gadsimta kopš valsts atgūtās neatkarības nav digitalizētas.

Ir izveidojusies pat paradoksāla situācija, ka cietēju vārdi, uzvārdi un viņu personīgā informācija pilnos sarakstos ir publicēta grāmatās (piemēram, „Aizvestie”), taču PSKP nomenklatūras un Valsts Drošības komitejas štata darbinieku, kā arī iznīcinātāju bataljonu kaujinieku, kuri slepkavoja Latvijas aizstāvjus – nacionālos partizānus un civiliedzīvotājus, lietas ne tikai nav pieejamas sabiedrībai, bet pat pētniekiem nav pieejamas digitālā veidā. Tas ir nepieciešams jēgpilnu skaitlisko secinājumu izdarīšanai, turklāt pašu PSKP nomenklatūras lietu un VDK represēto lietu sakārtošana ciparu formātā nepieciešama arī to saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Latvijas sabiedrība vēlas drošību, labklājības apspīdētu rītdienu. Vienlaikus izpratne par mūsu sabiedrības funkcionēšanu nav iespējama bez tās atmiņas portreta, kam neatņemams ir padomju laika apspiešanas nospiedums. Mūsu kopīgs pienākums ir likt nacionālās ētikas pamatā patiesību par vēstures tumšajām lappusēm un nest digitālā gaismā konkrētas, pieejamas liecības par ļaunuma impēriju.

http://www.ir.lv/2014/9/1/launuma-imperijas-izgaismosana-patiesibas-digitalizacija

September 1, 2014 Posted by | arhīvi, gulags, KGB, PSRS, REPRESĒTIE, Vēsture, čeka, čekisti | 1 Comment

   

%d bloggers like this: