gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Saruna ar vēsturnieku Kārli Kangeri

Foto - Timurs Subhankulovs

VDK darbības izvērtēšana būs dāvana Latvijas simtgadei

Jau pagājuši trīs mēneši, kopš šovasar ar Ministru kabineta rīkojumu tika nodibinātā LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija. Četrpadsmit vēsturnieku un juristu komandu vada vēstures doktors Kārlis Kangeris, pats būdams piecpadsmitais. “Mūsu uzdevums ir parādīt VDK darbību un lomu, un ne tikai to. Gribam parādīt arī VDK sasaisti ar kompartijas centrālkomiteju, partijas nomenklatūru,” viņš skaidro komisijas mērķus. Komisija gan patlaban dzīvo bez finansējuma un pastāvīgas mītnes, tomēr tās tiek uzskatītas par pagaidu grūtībām. Paredzams, ka īstais darbs sāksies nākamgad. Pagaidām notiek materiālu un jomas apzināšana. Kā sokas, Kārlim Kangerim “LA” redakcijā taujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Viesturs Sprūde.

– Jūsu vadītās komisijas rīcībā droši vien būs visplašākais čekas lietu arhīvs, bibliotēka un avoti.

– Tagad apzinām visus arhīvus un materiālus. Kad VDK likvidēja, viņu lielo bibliotēku atdeva Policijas akadēmijai, bet, kad likvidēja akadēmiju, visas grāmatas vajadzēja nodot atklātībā un glabāt LU bibliotēkas fondos. Taču tagad bijusī čekas bibliotēka ir aizvesta uz Policijas koledžu. Valda uzskats, ka tās grāmatas ir slepenas un visus nevajag tām laist klāt. Vēl nesen diskutējām par to ar Drošības policijas pārstāvjiem. Vēl īsti nezinu, vai mums vajadzēs kādas pielaides, lai ar tām strādātu, vai tiksim tāpat. Savā laikā Ivars Ķezbers doktora disertācijā bija atsaucies uz šo bibliotēku, ka tur esot rokasgrāmatas, kā jāorganizē okupēšana un tamlīdzīgi. Tā ka tāda veida grāmatas un instrukcijas tur varētu būt. Daļa ir nokopētas un atrodas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC). Iespējams, Policijas akadēmijā tās grāmatas, kā vervēt aģentūru, izmantoja par mācību līdzekļiem.

– Var jau būt, ka tur bija arī specifiska amerikāņu literatūra…

– Nez vai. 90. gadu sākumā visas tāda veida mācību grāmatas un instrukcijas vēl bija krieviski. Mēs gribam tikt arī SAB bibliotēkā. Tajā ir angļu un amerikāņu materiāli, bet tur gan vajag pielaidi, jo Latvija ir NATO valsts un tāda informācija ir klasificēta.

– Nav šaubu, ka sabiedrība interesēsies par komisijas darbību. Bet vai nebūtu lietderīgi paskatīties arī, kas bijis gestapo aģentūrā?

– Par vācu laikiem… Pie VDK dokumentiem ir krājums par vācu okupācijas laika aģentiem. Ar kādiem 2000 vārdiem. Biezs žurnāls. Sastādīts pēc kara. Tur ir par Arāja komandas dalībniekiem un tamlīdzīgi. Kad Rietumos bija prāvas, kurās apsūdzēja par kara noziegumiem, tad no PSRS sūtīja materiālus par to.

– Ja to pēc kara sastādīja VDK, tad kāda ir sarakstu ticamība?

– Ticamība ir liela, jo to sarakstu var salīdzināt ar 1943. gada vācu sarakstiem, kur uzskaitīta pārtikas devu, cigarešu izsniegšana. Vēsturnieks An­drievs Ezergailis jau to ir publicējis. Tomēr interesantāki tādi saraksti būtu no 1941. gada. Diemžēl arhīvā tādu nav. Vācieši tos iznīcināja. Ir vienīgi vadošā personāla, 20 galveno cilvēku uzskaitījums. Kad Hamburgā 70. gadu vidū tiesāja Viktoru Arāju, tad tiesa arī vadījās pēc tiem vārdu sarakstiem, kas bija iegūti, iztaujājot cilvēkus. Daļa gestapo arhīva ir Maskavā. Esmu to skatījis, taču tur nekā par viņu iekšējo struktūru nav.

– Vai ir kādas ziņas, ka uz čeku 1940./1941. gadā būtu pārgājis strādāt kāds no Latvijas dienestiem?

– To es nevaru pateikt. Politpārvaldi čekisti jau toreiz ļoti stingri skatīja, jo pārvaldes priekšnieks Fridrihsons taču visu kartotēku atstāja. Cerēja, ka viņu paņems dienestā. Nezinu, varbūt bija kādi čakli cilvēki, kas pārgāja; un pēc tam vācu dienestā, un pēc tam atkal pie krieviem…

– Vai ir skaidrs, kāds būs jūsu komisijas veikums? Kādi rakstu krājumi?

– Tagad ir jautājums, vai mēs vispār dabūsim finanšu līdzekļus, lai sāktu darbību. Juridiski komisija ir izveidota un Ministru kabinets to ir apstiprinājis. Bet Latvijā tā jocīgi sanāk: vispirms pieņem likumu, kurā nosaka, ka jāizveido starpdisciplināra zinātniska komisija, bet naudu nepiešķir.

Komisiju izveidojām jau 15. jūlijā, tā ka trīs mēnešus eksistējam, bet naudas vēl nav. Nav arī administratīvā vadītāja, kam vajadzētu nākt no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Nav ierādītu telpu. Esam bijuši par to runāt trīs Saeimas komisijās. Bijām koalīcijas padomes sēdē; likām savus jautājums Straujumas kundzei priekšā.

– Gājāt paši vai viņi jūs aicināja?

– Aicināja. Bet mēs jau paši pirms tam bijām izdarījuši sava veida lobija darbu. Bija paredzēts, ka naudu priekšizpētes darbu veikšanai šajā gadā dos IZM, kuras paspārnē esam, bet, tā kā viņiem naudas nav, tad domāja, ka to piešķirs no valdības līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Gan koalīcijas padomē, gan komisijās visi izteicās ļoti pozitīvi. Ja Saeima ir pieņēmusi tādu likumu, tad būtu smieklīgi, ja citas institūcijas to bloķētu. Valdības uzdevums ir gādāt mums līdzekļus.

– Kurš iniciēja komisijas izveidošanu?

– Jau kopš 1994. gada ir likums par VDK dokumentu glabāšanu un sadarbības fakta konstatēšanu. Šogad maijā likumā izdarīja grozījumus. Tie stājās spēkā 23. maijā. Likuma 18. paragrāfs paredz komisijas izveidošanu ar uzdevumu veikt zinātnisku, vēsturisku un juridisku pētījumu par VDK darbību un konstatēt morālo un materiālo kaitējumu, kas nodarīts Latvijas tautai un valstij. Tāpat tur noteikts, ka komisijas darbības beigās mums jāsniedz ziņojums par VDK dokumentiem un to pieejamību plašai publikai. Tātad mums jāizstrādā ekspertīze, kas jāapstiprina Ministru kabinetam. Tur arī parādās jautājums, ko darīsim ar “čekas maisiem”, aģentu kartotēku, ko man vienmēr intervijās prasa. Bet to 1994. gada likumu jau revidēja tāpēc, ka sākotnējā redakcijā tur parādījās zināmi ierobežojumi cilvēkiem, kas bijuši VDK darbinieki vai informatori. Visi ierobežojumi viņiem skaitījās uz 20 gadiem. Tagad tie gadi pagājuši un visi var kandidēt Saeimā vai ieņemt valsts amatus.

– Bet sabiedrībā valda viedoklis, ka esat izveidoti tieši “čekas maisu” dēļ…

– Tas ir tā populāri, taču jāskatās juridiskā kopsakarībā, 20 gadi pagājuši un rodas jautājums: ko darīt tālāk? Saeimas Juridiskajā komisijā ir uzskats – pirms visus šos dokumentus nodot atklātībai, tie zinātniski jāizpēta un mums jādod sava atsauksme. Ja paraugās uz čekas dokumentu klāstu, tad principā visi tie, kuros nav minēti personu vārdi, oficiāli ir publikai pieejami. Arī tiem dokumentiem, kas atrodas TSDC, nav nekāda valsts noslēpuma statusa, un tie ir pieejami pētniecībai, tikai tautā iegājies, ka viss ir slepens. Vienīgais kritērijs, kas varētu kavēt dokumentu publicēšanu, ir personas datu aizsardzība. Bet tas neattiecas tikai uz Latviju vien, tas attiecas uz visu Eiropu. Vienīgi citās valstīs ir norādīts, ka publisko personu – politiķu un tamlīdzīgi – dati nav slēpjami. Latvijas likumdošanā šis jautājums vispār nav skarts. Būtu jāpadomā, kā vai nu arhīvu direkcijas direktīvās, vai ar Ministru kabineta rīkojumu noteikt, ka publisko aktīvo personu dati nav slēpjami.

– Tad var rasties jautājums, vai čekas ziņotājs ir “publiska persona”…

– TSDS glabātajā kartotēkā ir apmēram 6000 kartīšu, no tiem kādi 4800 ir čekas aģenti. Un tad vēl ir segvārdu žurnāli, kuros ir kāds 21 tūkstotis vārdu. Vai tos publicēt? Mans personiskais viedoklis – jā, publicēt. Ja paskatās, tad VDK fondos taču ir arī visu deportēto dokumenti, un būtībā uz tiem attiecas tas pats likums, kas uz VDK aģentu dokumentāciju, bet visu deportēto vārdi jau ir nopublicēti. 1941. gada 14. jūnijā – 16 tūkstoši, 1949. gadā – 44 tūkstoši. Tā ka tur viss ir publicēts, neprasot skartajām personām. Iebildumi nav bijuši, lai arī padomju laikā daudzi no saviem bērniem slēpa, ka tikuši represēti.

October 22, 2014 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: