gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Grāmatu stāsti. “Meža meitas”

Grāmatu stāsti. “Meža meitas”.
Liega Piešiņa

Izdevniecība “Dienas grāmata” laidusi klajā Sanitas Reinsones dokumentālās prozas grāmatu “Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, meža, cietumā”.

Otrā pasaules kara beigas Latvijā mieru neatnesa – gluži pretēji, te sākās jauns karš, kas dramatiski pārmainīja dzīvi daudziem cilvēkiem un viņu ikdienā ienesa teroru un bailes. Meži un purvi kļuva par militāras pretošanās vietu un reizē pajumti tūkstošiem cilvēku. Mežs kļuva par politisku jēdzienu, nepakļaušanās un pretstāves apzīmējumu. Sieviešu piedzīvotais mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā līdz šim ir bijusi neizzināta Latvijas vēstures lappuse. Divpadsmit sieviešu – meža meitu – pieredzēto un pārdzīvoto uzklausījusi un grāmatā apkopojusi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone.

Pretošanās kustības kontekstā vairāk ierasts runāt par meža brāļiem. Vai, aprakstot skaudros sieviešu litkeņus, grāmatas autorei nav gribējies lietot jēdzienu “meža māsas”? Grāmatas autore neslēpj: “Man bija pārdomas par šo tēmu, jā. Tomēr sieviešu situācija bija krietni atšķirīgāka no vīriešu dzīves tolaik, un negribējās radīt gandrīz identisko jēdzienu. Tāpēc izvēlējos lietot apzīmējumu “meža meitas”. Esmu folkloriste, un latviešu tautas dziesmās ir skaisti motīvi par meža meitām – piemēram, mežsargu meitām, kuras vienas pašas dzīvo meža ielokā, un viņām izveidojusies liela tuvība ar mežu. Tas, kā šīs sievietes stāsta par meža ikdienu, dabu, manī raisīja lielas asociācijas tieši ar tautas dziesmās lasīto. Kad pati vaicāju, kā tad viņas dēvēt, neviena no viņām neminēja vārdu “māsa”.”

Jautāta, kā autorei izdevies grāmatas varones atvērt sarunai, Sanita stāsta: “Nācu pēc viņu dzīves stāstiem. Sākumā iedziļinājāmies bērnībā, bet, sarunām risinoties, pēc dažām stundām jau atklājās kas vairāk.

Mani satricināja viņu stāsti par pēckara laiku, bet mudināju viņas mežā ieraudzīt arī ko skaistu – lūdzu stāstīt par kokiem, dzīvniekiem, par to, kā mežs izskatās dažādos diennakts laikos.

Varbūt tāpēc stāsti neizdevās ārkārtīgi smagi, traģikas pilni, – tajos vienkāršiem, ikdienišķiem vārdiem, neko nepiepušķojot, izstāstīts par viņu dzīvi. Turklāt katrai no grāmatas varonēm ir skaista, bagāta valoda. Nodevību pieredzējušas daudzas no viņām. Bet viņas nedzīvo ar domu atriebties. Viņas neglabā sirdī rūgtumu. Piedevušas viņas nav, un mūsdienu kontekstā uzvarētājas ir tieši viņas. Taču nodevība – jā, tā ir šī laikmeta iezīme.”

Ļoti emocionālajai grāmatai ir arī vēsturiskais papildinājums, kuru uzrakstījusi vēsturniece Inese Dreimane. “Par meža meitām nevarējām runāt 50 gadus, kamēr viss bija noslēgts septiņiem zieģeļiem. Vai grāmata nāk mazliet par vēlu? Nedomāju. Joprojām taču vēl pētām arī antīko pasauli. Piecdesmit, sešdesmit gadu seni notikumi tikko top par vēsturi. Tāpēc nenodalu lielo un mazo vēsturi – lietas jau nevar atraut. Ja nebūtu lielo notikumu, nebūtu mazo.”

February 12, 2015 - Posted by | grāmatas, mežabrāļi, Patriotisms

1 Comment »

  1. Mežameitas – reāli labs!!!

    Comment by Compensa | February 12, 2015 | Reply


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: