gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Ģeniāls naids

Ģeniāls naids. Kara šausmas krievpadomju armijas izpildījumā

LA.lv Māris Zariņš.  http://m.la.lv/genials-naids-kara-sausmas-krievpadomju-armijas-izpildijuma/

1944. gada oktobrī padomju armija iebruka Austrumprūsijā, tādējādi pirmo reizi kara laikā padomju kareivis spēra kāju uz vācu zemes. Uz robežas to jau sagaidīja uzmundrinošs plakāts, kura tekstu, iespējams, sacerējis Staļina galma publicists Iļja Ērenburgs: “Lūk, tā, nolādētā Vācija!” Efekta pastiprināšanas nolūkā plakāts bija izdaiļots ar milzīgu saplākšņa norādošu pirkstu, kas pavērsts nīstamās zemes virzienā…

Sarkanarmieši jau ļoti labi bija ielāgojuši biedra Ērenburga liesmaino tekstu, ko izplatīja miljonos mērāmā tirāžā. Proti: “…Mēs esam sapratuši: vācieši nav cilvēki. Kopš šā brīža vārds “vācietis” mums ir vislielākais lāsts. Kopš šā brīža vārds “vācietis” pielādē ieroci. Nerunāsim. Nepaudīsim sašutumu. Vienkārši nogalināsim. Ja tu dienas laikā neesi nogalinājis kaut vai vienu vācieti, šo dienu esi pavadījis veltīgi. Ja tu domā, ka tavā vietā vācieti nogalinās tavs kaimiņš, tad tu neesi sapratis apdraudējumu. Ja tu nenogalināsi vācieti, tad vācietis nogalinās tevi. Viņš paņems tavējos un sāks viņus mocīt savā nolādētajā Vācijā. Ja tu nevari nogalināt vācieti ar lodi, tad nogalini vācieti ar durkli. Ja tavā iecirknī iestājies klusums, ja tu gaidi kauju, nogalini vācieti jau pirms kaujas. Ja tu atstāsi vācieti dzīvu, tad vācietis pakārs krievu cilvēku un apkaunos krievu sievieti. Ja esi nogalinājis vienu vācieti, tad nogalini citu – mums nav nekā jautrāka par vāciešu līķiem. Neskaiti dienas. Neskaiti verstis. Skaiti tikai vienu: paša nogalinātos vāciešus. Nogalini vācieti! – to lūdz vecenīte māte. Nogalini vācieti! – to kliedz dzimtā zeme. Nekļūdies. Nepalaid garām. Nogalini!” (“Krasnaja zvezda”, 1942. gada 24. jūlijs).

1944. gada rudenī Ērenburgs, kurš, kā paudis angļu korespondents Maskavā Aleksandrs Verts, bija apveltīts ar “ģeniālu talantu izraisīt naidu pret vāciešiem”, sludināja: “Mēs esam uz vāciešu zemes, un šajos vārdos ir visas mūsu cerības: nepietiek sagraut Vāciju, to vajag piebeigt” (“Veļikij ģeņ”, 24.10.44.). Bet pēc mēneša parādījās vēl viena rasu naida “pērle”: “Mums nav vajadzīgas blondās hiēnas. Mēs ejam uz Vāciju citā nolūkā: pēc Vācijas. Un šai gaišmatainajai raganai neklāsies labi” (“Gaišmatainā ragana”, 25.11.44.).

Lūk, un tagad šī “nolādētā”, “gaišmatainā” un turklāt vēl visnotaļ labiekārtotā, budziski stiprā Vācija atvērās kara, degvīna un propagandas apreibinātā, līdz zobiem bruņotā padomju kareivja priekšā…

plakats
1168_middle
884_middle

Kad 1944. gada oktobrī Trešā reiha teritorijā ienāca padomju armija, raksta vācu vēsturnieks Jorgs Frīdrihs, sākās laupīšana, slepkavības un slaktiņi, un pat visbezkaislīgākajiem novērotājiem radās iespaids, ka uzdarbojas senās mongoļu ordas. Tiesa, tieši Austrumu frontei slepkavības un slaktiņi nebija nekāds īpašais jaunums. Patiesības labad jāpiebilst, ka Otrā pasaules kara laikā no vācu okupācijas īpaši cieta tieši krievu tauta. Piemēram, tikai Ļeņingradas blokādes laikā gāja bojā tikpat mierīgo iedzīvotāju, cik Osvencimas nometnes ieslodzīto. Taču tagad sarkanarmieši šo karu noveda līdz jaunam, šaušalīgam apogejam.

Aculiecinieki vēsta, ka Mēmeles upes ielejā netālu no Haiderkūgas ciemata, kurā 1944. gada oktobrī iegāja 1. Baltijas frontes 43. armijas karaspēks, vienā zemnieku saimniecībā ieraudzījuši piecus bērnus, kuru mēles bija pienaglotas pie galda. Mazliet tālāk jau bijušas piecas meitenes, kuras sasietas kopā ar striķiem, faktiski kailas, ar spēcīgi nobrāztām mugurām. Viss liecinājis, ka viņas ilgstoši vilktas ar muguru pa zemi.

Tamlīdzīgas ainas nākamajos mēnešos atkārtojās daudzos Austrumprūsijas un arī rietumdaļas ciematos. Kēnigsbergas piepilsētu Methenu padomju armija ieņēma 1945. gada 29. janvārī. Taču drīz to atkal atguva vācu karaspēks. Un vācu kareivju acīm pavērās ainas, kādas nespētu iedomāties izdomas visbagātākie šausmu rakstnieki. Adjutants Karls Augusts Knors ziņoja, ka kādā atklātā laukumā redzējis divas aptuveni 20 gadus vecas sievietes, kuras, visdrīzāk, bijušas ar kājām piesietas pie divām automašīnām, kas viņas sarāvušas gabalos. Bet tuvējā villā bija savestas aptuveni 60 citas sievietes, no kurām puse jau bija sajukusi prātā. Viņas bija seksuāli izmantotas 60–70 reizes dienā. Tajā pašā vietā kapteinis Hermanis Zommers aiz mājas atklāja vairāku kailu sieviešu un bērnu līķus. Bērniem bija ielauzti galvaskausi, un to mazie ķermenīši vairākkārt caurdurti ar durkļiem.

Kad sarkanarmietis Ļevs Kopiļevs, kurš vēlāk kļuva par disidentu, kopā ar pārējiem iegājis Austrumprūsijā, pirmais, ko tur redzējis, bijis vecas sievietes līķis: “Viņas apģērbs bija saplēsts, starp kalsnajiem gurniem bija novietots tālruņa aparāts, bet tā klausule iesprausta vagīnā.” Vēlāk par centieniem pasargāt civiliedzīvotājus no savu biedru izdarībām majors Kopiļevs samaksāja ar deviņu gadu ieslodzījumu Gulaga nometnēs…

Arī Kēnigsberga bija pārvērtusies drupās, izņemot varbūt tikai filosofa Imanuila Kanta mūžīgas atdusas vietu. Mēļo, ka to licis pasaudzēt pats Staļins, kurš savulaik Marksa un Engelsa darbos lasījis, ka Kants patiešām esot bijis lielizmēra personība.

Turklāt 1945. gada ziema atkal bija neparasti auksta. Uz ielām gulēja nosalušo līķi. Pēc tam, kad loks ap Austrumprūsiju bija noslēdzies un ceļš uz rietumiem nogriezts, cilvēki devās uz piekrasti, lai glābtos pa Baltijas jūru. Mācītājs Pauls Bernekers liecinājis, ka kādai sievietei, kura jau bija nokļuvusi līča tuvumā, nosala divi bērni, kurus viņa bija spiesta vienkārši atstāt uz zemes. Viņa turpinājusi ceļu ar atlikušajiem diviem bērniem, bet tad, kad jau sasniegta piekraste, arī tie divi jau bija nosaluši.

Vācu ģenerālpulkvedis Hanss Georgs Reinhards jau bija paredzējis šo bēgļu traģēdiju, tāpēc lūdza Hitleram atļauju pārcelt civiliedzīvotājus uz drošāku vietu. Hitlers atteica. Iespējams, viņš labi saprata: ja arī kaut kas vēl spēj puslīdz pagarināt viņa paša dienas, tad tās ir tieši šīs “padomju šausmas”.

Tie, kuri nespēja bēgt, pārcieta pilnīgi visas okupācijas šausmas: izvarošanu, laupīšanu, izvešanu. Padomju okupanti tostarp uz atjaunošanas darbiem Padomju Savienībā deportēja tūkstošiem vīriešu darba spējīgā vecumā. Genocīda priekšrocības labi novērtēt spējīgais Staļins vadījās tikai atbilstoši ģeopolitiskajiem motīviem, un viņa karavīru personiskā atriebības kāre viņu īpaši nesatrauca, vēl vairāk – viņš pat atklāti to atbalstīja. Savukārt pašus karavīrus iedvesmoja jau minētā tribūna Ērenburga un viņam līdzīgo propagandistu pamudinājumi.

Vēsturnieks Volfs Zīblers paudis, ka padomju karavīru naidu pret Vācijas civiliedzīvotājiem ievadīja “naids uz ģeogrāfiskās kartes”. Jaltas konferences laikā 1945. gada februārī Staļins un viņa pārrunu partneri galīgi izlēma to, kā pēc kara mainīsies Eiropas robežas. Ienākot Austrumprūsijā, padomju karavīri jau skaidri zināja, ka šī zeme un Polija “piederēs viņiem”. Un, kā bija apsvēris Staļins – jo lielākas šausmas iedvesīs sarkanarmieši, jo lielāks daudzums vāciešu vēl pirms kara beigām metīsies bēgt. Atbildot uz argumentiem, ka tādējādi samazinātā Vācija izrādīsies pārapdzīvota, Kremļa valdnieks teica, ka pāris miljoni vāciešu jau ir beigti, un, kamēr viss beigsies, nebūs vēl vismaz miljons.

Austrumprūsija Staļinam izrādījās visnotaļ “tukša” zeme. Un šeit viņš izrādījās nokļuvis šaušalīgi tuvu savam mērķim, patiešām. Amerikāņu diplomāts Džordžs Kenans rakstījis, ka katastrofai, kas sekoja līdz ar padomju karaspēka ienākšanu, mūsdienu Eiropā nav analoga. “Es pats amerikāņu lidmašīnā nelielā augstumā pārlidoju šai provincei, un skatienam pavērās drupās ieskauta pilnībā tukša teritorija. No viena gala līdz otram nevarēja saskatīt ne mazāko dzīvības pazīmi.” No iepriekš Austrumprūsijā dzīvojošajiem 2,38 miljoniem iedzīvotāju pāri nebija palicis faktiski nekas. 1950. gada iedzīvotāju skaitīšanā tādus saskaitīja aptuveni 160 000…

 

April 20, 2015 - Posted by | 2. pasaules karš, kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: