gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Latvijas vēsturnieki atbalsta Valsts prezidenta spriedumu par vēstures skaidrošanu


Foto - LETA

Foto – LETA

Šodien jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis Melngalvju namā tiekas ar Latvijas Vēsturnieku komisijas pārstāvjiem, lai pārrunātu iepriekšējā prezidenta laikā pieklusušās komisijas tālākos darba uzdevumus. Latvijas vēsturnieki atzinīgi uzņēmuši Vējoņa kunga viedokli, kuru viņš izteica, stājoties amatā 8. jūlijā, proti, ka Latvijas vēsture gan Latvijas iedzīvotājiem, gan pasaulē skaidrota pārāk maz, tātad tas jādara aktīvāk.

“Latvijas Avīzes” aptaujātie pagātnes jomas speciālisti vienlaikus uzsver, ka vēsture ir priekšmets, kas jāpēta un jāpopularizē nepārtraukti, nevis kampaņveidīgi, turklāt nepietiek tikai ar akadēmisko zinātni – nākotnē vairāk spēku un līdzekļu jāiegulda tajā, lai akadēmiskajā vidē augsti novērtētie pētījumi nonāktu līdz plašākai mērķ­auditorijai. Ar iesīkstējušiem stereotipiem savā vidē jācīnās arī pašiem vēsturniekiem. “Vēstures jautājumu skaidrošana plašai mērķauditorijai ne vienmēr nozīmē nolaišanos populisma līmenī, drīzāk otrādi – tā ir liela māksla paskaidrot sarežģītas lietas saprotami un interesanti,” spriež Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte. Viņa vēstures skaidrošanā saskata vismaz divas būtiskas problēmas. Pirmā ir lielai sabiedrības daļai interesantu un saistošu Latvijas vēstures grāmatu trūkums – tas attiecas uz izdevumiem kā svešvalodās, tā latviešu valodā. Otrā ir jautājums par muzeju bezmaksas apmeklējumu skolēniem, kas “iestrēdzis jau gadu desmitiem”.

LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis cer, ka Vējoņa kunga izteikums nav jāsaprot tikai kā atbalsts Valsts prezidenta Latvijas Vēsturnieku komisijai vien. Beigu beigās būtu arī jāsakārto lietas tā, lai savu darbību varētu sākt VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisija, lai vēsture tiktu atzīta par vienu no humanitāro zinātņu prioritātēm un tai ierādītu pienācīgu vietu valsts pētījumu programmās.

“Labāka vēstures zināšana un izpratne palīdzētu nepieļaut kļūdas nākotnē, kā arī nedramatizēt situāciju mūsdienu notikumos. Viens piemērs – demogrāfiskā situācija un ieceļotāji. Mūsu valsts iedzīvotāji pēdējos 150 gados bijuši vieni no mobilākajiem pasaulē, simti tūkstoši pārvietojušies ārpus robežām un arī atgriezušies dzimtenē, tāpat esam uzņēmuši un iemācījušies sadzīvot ar citu tautu pārstāvjiem, kas kā savu dzīvesvietu izvēlējušies Latviju,” uzskata vēstures doktors un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Viņaprāt, vēstures pasniegšanā sabiedrībai vajadzētu izvairīties no balts – melns kategorijām, bet dot pašai lielāku iespēju novērtēt, kas tai šķiet labs, kas slikts, un izdarīt secinājumus nākotnei. Krūmiņš ievērojis, ka pēdējā laikā atkal atjaunojas mīti par padomju laiku. Piemēram, par toreiz it kā pastāvošo sociālā nodrošinājuma augsto līmeni.

“Tikai tad, kad valsts iekšienē būsim tikuši skaidrībā ar savu pagātni, kad būsim iemācījušies to pareizi lietot – kā morālu skolotāju, nevis kā līdzekli, lai pamatotu savas darbības –, tikai tad arī mūsu vēsture būs “skaidrāka” apkārtējiem,” norāda propagandas jautājumu pētnieks, vēstures doktors Kaspars Zellis. Viņaprāt, mēģinājumi izmantot vēsturi par kultūrdiplomātijas līdzekli, respektīvi, kā “maigās varas” instrumentu savu politisko mērķu sasniegšanai, novedīs pie līdzināšanās Krievijai, “kas savas kultūrtraumas sublimē šodienas politiskajās realitātēs”. Rezultāts būs tāds, ka citi šādi pasniegtu vēsturi “nesapratīs”. Zellis atbalsta nepieciešamību skaidrot Latvijas vēsturi ārzemniekiem un pašu sabiedrībai, taču to nedrīkstot darīt politizēti, dogmatizējot. Viņa pārliecība: “Politiķiem nav jāveido konsultējošas un citu veidu komisijas, bet jāatbalsta zinātnieki un cītīgi jālasa viņu sarakstītās grāmatas, raksti, atziņas. Tas ir Vējoņa kunga galvenais uzdevums šajā jomā – raudzīties, lai tas tā notiktu, lai vēsture nepārvērstos tikai par politiskās vai ekonomiskās elites stāvokļa pamatotāju.”

Tikmēr titula “Gada vēsturnieks Latvijā 2014″ īpašnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Gustavs Strenga atgādina par nepieciešamību apzināties, kam un kāpēc vēlamies izstāstīt savu vēstures stāstu un ko gribam ar to panākt. “Lai taptu sadzirdēti, svarīgs ir stāstīšanas veids un stāsta intelektuālais līmenis. Pazīstamais amerikāņu vēsturnieks Timotejs Snaiders šobrīd ļoti veiksmīgi skaidro Ukrainas un ukraiņu tautas vēsturi. Viņā ieklausās un uz viņu atsaucas,” aizrāda vēsturnieks, kurš specializējas viduslaikos. Viņš apšauba, vai Latvijā tapušus pētījumus tikai par Latvijas vēsturi izdotos padarīt starptautiski atpazīstamus un novērtētus. Lai stāstu par Latvijas pagātni izprastu Rietumeiropā, tam būtu jābūt izstāstītam reģionālā kontekstā, stāstot par visu Baltiju. “Paralēles un analoģijas vienmēr palīdz labāk izprast vēsturi,” tā Strenga.

July 18, 2015 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: