gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Joprojām nevar sākt VDK dokumentu izpēti

 Panorāma 19. jūlijā, 2015

LPSR VDK dokumentu izpētes komisiju izveidoja pirms gada augustā, un tā plānoja sākt darbu janvārī. Taču izpēte tā arī nav sākusies, un nav arī skaidrs, kad pētnieki beidzot varēs ķerties klāt čekas maisiem. “Es saskaitīju, ka gada laikā es biju 123 sēdēs un sanākšanās, kas ir saistītas ar komisijas darbu,” stāsta VDK dokumentu izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

“Mums nav nekā. Šo gadu esam strādājuši bez atlīdzības, bez telpām. Paši maksājām par pastmarkām un pastu,” teica Kangeris.

Finansējumu – gandrīz 250 000 eiro – valdība atvēlēja jau decembrī, taču komisija pie naudas joprojām netiek. “Šobrīd nav tāda mehānisma, kā šādu specifisku pētniecību var finansēt. Tie esošie mehānismi neparedz šādu situāciju un iespēju, tāpēc nācies izstrādāt jaunus,” skaidro IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.

Tāpēc ir nepieciešams pieņemt normatīvos aktus, kas ļautu pārskaitīt naudu Latvijas Universitātei (LU) un dotu tiesības administrēt izpētes komisijas budžetu. Lēmuma projektu par funkciju deleģēšanu universitātei IZM jau sagatavojusi. Valdība to varētu skatīt jau tuvākajā sēdē. Pēc tam būs jānoslēdz attiecīgs līgums ar LU.

Vēsturniekiem vēl nav arī skaidrs – kādā veidā viņiem būs pieejama VDK elektroniskā datu bāze, kurā ir aģentu ziņojumi un uzskaites par personām – apmēram 60 000 – 70 000 lietu. Tā glabājas Satversmes aizsardzības birojā.

“Tās ir NATO telpas, kur vajag slepenas pieejas. [SAB vadītāja Jāņa] Maizīša prasība arī bija tāda – ja kāds no mums tur strādā, tam jākļūst reizē par SAB darbinieku. Vienā reizē mēs to pārrunājām, un pētnieki nav ar mieru to darīt,” saka Kangeris.

SAB solījis ielaist vienu, divus pētniekus. Taču tas esot par maz, lai komisija paspētu divos gados izvētīt čekas maisu saturu un sagatavot pētījumus. “Jautājumi ir apspriesti, un es domāju, ka tur risinājums arī tiks panākts,” optimistiska ir Kiopa.

Savukārt Kangeris atzīst, ka darbs ne brīdi nav bijis raits. “Politiska spiediena tieši nav. Taču, ja paskatās kopumā, vienmēr rodas šķēršļi. Jau no paša sākuma,” novērojis Kangeris.

Kopš komisijas izveides to ir pavadījusi aizdomu ēna, ka politiķi vēlas iejaukties komisijas darbā, jo baidoties no čekas maisu satura. Sākotnēji komisija bija pakļauta Izglītības ministrijai, tad – Tieslietu ministrijai, kas, pēc Kangera teiktā, esot centusies vājināt komisijas sastāvu. Ar valdības lēmumu no komisijas izslēdza vairākus pētniekus. Lai novērstu jebkādu politisko ietekmi, Ministru kabinets nolēma čekas maisu izpētes komisiju nodot neatkarīgai zinātnieku institūcijai – LU Vēstures institūtam.

Jau vēstīts, ka komisija no Tieslietu ministrijas pārraudzības izgāja pēc savstarpēja konflikta.

Toreiz Kangeris pauda, ka neredz iespēju turpināt totalitārisma izpētes komisijas darbu esošajā politiskajā vadībā pēc tam, kad valdība nolēma izslēgt no komisijas sastāva vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku. Vēlāk viņš lūdza valdību VKD izpētes komisijas pārraudzību nodot zinātniskai institūcijai.

Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par “nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā”.

Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels pauda uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.

July 20, 2015 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: