gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25″

Izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25″ Gaismas pilī
Foto - LETA

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) piektajā stāvā atklāta izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25″, kas iekārtota par LNB līdzekļiem pēc Pilsoņu kongresa (PK) bijušo aktīvistu lūguma. Izstāde nav plaša un iekārtota visai neierastā formā.

Ekspozīcija nākusi ar vairāku mēnešu novēlošanos. Tai vajadzēja būt vēl maijā, kad ar konferenci Kara muzejā un svinīgu sanāksmi Lielajā ģildē tika pieminēta 25. gadskārta kopš Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa pirmās sesijas. Tomēr LNB telpās maijā tāds pasākums notikt nevarēja, jo tad tās vēl izmantoja Latvijas prezidentūra ES.

Izstādes atklāšanā apmeklētāju nebija daudz, pārsvarā paši agrākie PK organizētāji. Skanēja viedoklis, ka Latvijas valsts apzināti cenšoties mazināt PK nopelnus, kaut kongress bija atmodas laika lielākais tautas pašorganizēšanās piemērs. Raugi, Latvijas Tautas frontes (LTF) gadadienas pasākumus dāsni finansējot Latvijas valsts, bet PK atvēlēts vien nieks. Kara muzeja vēsturnieks Jānis Maurītis atzina, ka PK nozīme Latvijas valstiskuma atgūšanā tiešām vēl nav novērtēta un kongress bijis “sargsuns, kas stāvēja aiz Augstākās padomes muguras”, neļaujot LTF cīņā par neatkarības atgūšanu palikt pārāk mērenai, un raugoties, lai tiktu ieturēts kurss uz 1918. gada Latvijas Republikas atjaunošanu, nevis “jaunas” Latvijas valsts dibināšanu vai pilsonības nulles variantu. No 1989. līdz 1990. gadam padomju okupācijas apstākļos tika reģistrēti vairāk nekā 700 tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu – tie, kas tādi bija okupācijas brīdī, un viņu pēcnācēji. Kongresa aktīvisti rīkojās saskaņā ar Satver­smes principu, ka valstī varas avots ir Latvijas tautas pilsoņu kopums. PK augstākā pārstāvniecība bija Pilsoņu kongress, ko ievēlēja 1990. gada aprīļa beigās. Kongresa izpildinstitūcija “Latvijas Komiteja” pieprasīja Latvijas valsts “de facto” atjaunošanu, pamatojoties uz 1922. gada Satversmi.

Materiāli izstādei atlasīti LNB, Latvijas Nacionālā arhīva krājumos; tos devuši arī bijušie pilsoņu kustības dalībnieki. Jāsecina tas pats, kas tika runāts jau PK darbībai veltītajā konferencē maijā – ka publiski pieejamu arhīvu dokumentālu un notikumu dalībnieku atstātu liecību joprojām ir maz.

Vairākumu materiālu PK vadība tur pie sevis, daloties tikai izstādes iekārtošanas vajadzībām.

Izstāde iznākusi diezgan askētiska – fotokolāžas, īss PK darbības raksturojums, iespēja noskatīties un noklausīties PK dibināšanas sesiju un šāgada maija svinīgo sanāksmi Lielajā ģildē. Planšetes ar dokumentālām liecībām nevis izvietotas pie sienām, bet sakārtotas lielās kubveida kastēs. Apmeklētājam pašam tās jāņem ārā, ja vēlas ko izlasīt, tātad jābūt patiešām ieinteresētam, ar vēlmi iedziļināties. Sākotnēji LNB ļaudīm bijusi doma veidot divas izstādes – vienu Gaismas pils telpās, otru ceļojošo, ar iespēju parādīt to skolās, bibliotēkās vai citās kultūras iestādēs. Tomēr nācies abas apvienot vienā. Izstādes autore Maija Krūmiņa atzīst, ka drīzāk varētu būt runa par izstādes vešanu uz bibliotēkām, jo ārpus Rīgas ir daudz ļaužu, kas paši savulaik piedalījās PK nodaļu veidošanā un kam tāda tikšanās ar dokumentiem būtu pievilcīga. Skolēniem izstāde drīzāk būs par smagu. “Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25″ apskatāma LNB darba laikā līdz 23. oktobrim. Ieeja bez maksas.

September 27, 2015 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: