gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Pa represētajam katrā ģimenē?

http://www.irlv.lv/2015/11/6/pa-represetajam-katra-gimene

Gatis Liepiņš 6.novembris 2015

Precīzu represēto skaitu varēs konstatēt tikai tad, kad arhīva dokumentos esošā informācija tiks savadīta un apkopota datubāzēs

Stura_maja_restes_trifanova-media_large
Skats pa logu no Stūra mājas. Foto: Evija Trifanova, LETA

Daļā sabiedrības valda uzskats, ka padomju represiju upuri ir teju katrā Latvijas ģimenē, turpretī citi, lai arī nenoliedz represijas, tomēr uzskata, ka padomju represiju izraisītās sekas Latvijas iedzīvotāju vidū ir pārspīlētas. Represijas bija viens no padomju varas pamata līdzekļiem, lai saglabātu neleģitīmo okupācijas varu un uzspiestu absurdo politiski – ideoloģisko kārtību.

Cik kopumā Latvijas iedzīvotāju padomju vara ar Valsts drošības komitejas palīdzību ir represējusi? Izmantojot dažādus avotus, šis raksts būs mēģinājums apkopot sarežģīto padomju represiju upuru skaitu.

To, kam Latvijā piešķirams represētā statuss, nosaka 1995.gadā Saeimas pieņemtais likums „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Tas nosaka, ka par represētām personām komunistiskajā režīmā uzskatāmi pilsoņi, kuri:

1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā;

2) apcietināti, ieslodzīti cietumos, koncentrācijas, PSRS filtrācijas (pārbaudes) un labošanas darbu nometnēs vai piespiedu kārtā ievietoti iestādēs, kur viņiem tika piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

3) izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši izsūtījumā vai nometinājumā – ja viens no vecākiem vai abi vecāki bija izsūtīti vai atradās nometinājumā – pēc vecāku noņemšanas no speckomandantūras uzskaites līdz tam brīdim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā, bet ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki tika noņemti no speckomandantūras uzskaites.

Pirmā padomju okupācija un deportācijas

Latvijā Sarkanā armija ienāca 1940.gada 17.jūnijā, un jau pirmās represijas pret Latvijas iedzīvotājiem padomju okupācijas režīms sāka veikt, kad vēl formāli Latvijā nebija nodibināta padomju vara un Latvija iekļauta PSRS sastāvā. Zīmīgi, ka sākuma posmā 1940.gada vasarā represijas veica Latvijas Republikas laika institūcija – Iekšlietu ministrijas Valsts drošības pārvalde. Līdz 31.augustam arestēja 466 personas*. Iemesli galvenokārt bija piederība dažādām sabiedriskajām organizācijām vai darbošanās Latvijas Republikas tiesībsargājošo iestāžu struktūrās.

„Baigajā gadā” – no 1940.gada 18.jūnija līdz 1941.gada 14.jūnijam – tika arestētas 3307 personas, bet tā padomju represīvajām iestādēm bija tikai „iesildīšanās”.

Naktī uz sestdienu, 1941.gada 14.jūnijā, kad vislielākā iespējamība, ka cilvēki atrodas savās mājās, tika arestēti un deportēti uz attāliem PSRS apgabaliem 15 443 iedzīvotāji, no kuriem izsūtījumā vai ieslodzījumā mira vairāk kā trešā daļa – 5938. Padomju vērstais terors pret Latvijas iedzīvotājiem bija sasniedzis kulmināciju. Ja atsevišķi aresti nebija tik pamanāmi un vispārēju uztraukumu neradīja, tad šāda plaša deportācija, kuras rezultātā masveidā pazuda veselas ģimenes, radīja pamatotu satraukumu par savu un tuvinieku drošību, šokēja vairumu iedzīvotāju.

Pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma PSRS 1941.gada 22.jūnijā Latvijas PSR represīvās iestādes un cietumi ar ieslodzītajiem tika evakuēti uz PSRS iekšieni, kur turpināja savu darbību ar jau iepriekš arestētajiem un 14.jūnijā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ap 200 000 bēgļu, kuriem izdevās pamest Latviju 1944. – 1945.gadā, viens no galvenajiem šādas rīcības iemesliem bija bailes par šādu padomju režīma represiju atkārtošanos. Un tās atkārtojās.

Visapjomīgākā deportācija, kuras mērķis bija piespiedu lauksaimniecības kolektivizācijas īstenošana un nacionālās pretošanās kustības sagraušana, tika īstenota laikā no 1949.gada 25. līdz 30.martam, kad pēc PSRS ministru padomes lēmuma no Latvijas izsūtīja „kulaku un nacionālistu” ģimenes. Kopā ar nometinātajiem pēc soda izciešanas skaits ir ļoti liels – 55 570 cilvēki.

Otrās padomju okupācijas laikā īstenoja vēl vairākas masveida deportācijas. Piemēram, pēc PSRS Valsts drošības tautas komisāra Vselovoda Merkulova mutiska norādījuma naktī no 5. uz 6.februāri 1945.gadā no Rīgas un Jūrmalas izsūtīja 666 vācu tautības pilsoņus**, bezpavalstniekus un viņu ģimenes.3 Šādās salīdzinoši nelielās vairākās deportācijās no 1945. – 1953.gadam izsūtīja 2188 cilvēkus.

Latvijas Valsts arhīva datu bāze “Deportētie Latvijas iedzīvotāji. 1941-1953” rāda, ka visās padomju deportācijās kopējais izsūtīto cilvēku skaits ir 73 201 un tas patiesi šķiet iespaidīgs, tomēr tas nebūt nav viss.

Arestētie

Ļoti lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju arestēja un „tiesāja” pēckara gados. Viņi represijās cieta ļoti smagi, jo bija spiesti atrasties VDK izmeklēšanas izolatoros, piedzīvot fizisku vai psiholoģisku vardarbību pratināšanu laikā, doties pa etapu uz ieslodzījuma vietām, saskaroties ar rūdītiem kriminālnoziedzniekiem no visas PSRS, viņi cieta necilvēcīgos apstākļos GULAG labošanas darbu nometņu un cietumu sistēmā. Šos cilvēkus sodīja par to, ko viņi darījuši vai, kas bijuši neatkarīgās Latvijas Republikas laikā un vācu okupācijas laikā, par dažādām pretpadomju darbībām, kā, piemēram, „pretpadomju aģitāciju”, „pretvalstiskas” literatūras un periodisko izdevumu glabāšanu, piedalīšanos nacionālo partizānu kustībā vai to atbalstīšanu, bēgšanu uz ārzemēm, Latvijas Republikas karoga izkāršanu un citu „kaitniecību”pret padomju varu.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā glabājas vairāk nekā 52 924 „VDK par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietas” un Latvijas Komunistiskās partijas dokumenti, kas liecina, ka no Latvijas okupācijas 1940. gadā līdz 1953.gadam arestētas 46 207 personas, bet no 1954. gada līdz 1986.gadam 1011 personas – pavisam kopā 47 2184 personas***. Ir pamats uzskatīt, ka arestēto cilvēku skaits ir lielāks, jo krimināllietu ir vairāk nekā arestēto personu. Lai arī cilvēkus mēdza arestēt un tiesāt vairākas reizes, VDK bija prakse ļoti bieži veidot grupu lietas, kurās tiesāja vairākus cilvēkus vienā krimināllietā. Precīzs arestēto un tiesāto skaits būs zināms drīzumā, kad tiks pabeigta datu ievade Latvijas Valsts arhīva topošajā datu bāzē.

Filtrētie

Milzīgs represēto cilvēku skaits, kas, piemēram, pārsniedz visas deportācijas kopā, izgāja cauri filtrācijai. Filtrācijas upuri parasti bija gūstā saņemtie leģionāri un vācu militārajos formējumos dienošie Latvijas iedzīvotāji, vācu gūstā kritušie sarkanarmieši, vācu okupācijas režīma spaidu darbos ārpus Latvijas aizvestie iedzīvotāji un tie, kuri kara beigu posmā dažādu iemeslu dēļ atradās Vācijā angļu, amerikāņu vai franču okupācijas zonās un vēlējās atgriezties Latvijā.

Filtrācijas mērķis bija noskaidrot visu, ko persona darījusi vācu okupācijas laikā, vai nav veikusi kara noziegumus un kādas citas „pretpadomju darbības”. Tā kā padomju ekonomika un infrastruktūra kara laikā tika sagrauta un filtrācijā pārsvarā nonāca jauni cilvēki darbaspējīgā vecumā, tad filtrācija faktiski bija līdzeklis, lai padomju tautsaimniecības atjaunošanā spaidu apstākļos nodarbinātu vairākus miljonus Padomju savienības atbrīvoto un okupēto teritoriju iedzīvotājus. Filtrējamie nonāca speciālās nometnēs, kuras atradās visā PSRS teritorijā un tur veica dažādus darbus necilvēcīgos apstākļos.

Var uzskatīt, ka filtrāciju izgājuši 80 000 – 90 000 Latvijas iedzīvotāji, tomēr precīzs skaits nav zināms, jo Latvijā atrodas arī atsevišķas citu PSRS iedzīvotāju lietas, bet Latvijas iedzīvotāju lietas var atrasties kādā no citu bijušās PSRS valstu arhīviem.

Pie represētajiem iedzīvotājiem morālu un ētisku apsvērumu dēļ vēl varētu pieskaitīt nezināmu skaitu Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljonu čekistiskajās kaujas operācijās nogalināto nacionālās pretošanās kustības dalībnieku un viņu atbalstītāju. Sadursmēs bija iesaistīts liels skaits lauku iedzīvotāju, jo ciemus un viensētas apdzīvoja nacionālo partizānu tuvinieki, kurus regulāri mēdza terorizēt iznīcinātāju bataljonu kaujinieki, izmantojot psiholoģisko teroru, fizisku spēku, laupīšanu, nepakļaušanās gadījumā, piemēram, nodedzinot kādu saimniecības vai dzīvojamo ēku.

Kopskaits

Visās padomju deportācijās kopā uz attāliem PSRS apgabaliem izsūtīja 73 201 Latvijas iedzīvotājus, bet arestēja 47 218. Filtrāciju izgājušas līdz 90 000 personas. PSRS totalitārā režīma represēto Latvijas iedzīvotāju kopskaits varētu būt ap 210 000 vai pat vairāk****.

Interesanti būtu noskaidrot aptuveni, cik procentus Latvijas pamatiedzīvotāju padomju okupācijas režīms represējis. Pēc 1935.gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 1 950 502 iedzīvotāji (nākamā tautas skaitīšana Latvijā notika tikai 1959.gadā, kad šeit sāka ierasties migranti no citām PSRS republikām un bija dislocēts liels padomju bruņoto spēku kontingents). Ņemot vērā, ka 1939.-1941.gadā no Latvijas izceļoja ap 66 tūkstošiem vācbaltiešu, bet nacistiskās Vācijas okupācijas režīms nogalināja 70 – 90 000 Latvijas iedzīvotāju, kā arī liels skaits devās bēgļu gaitās uz Rietumvalstīm, Latvijā pēc kara varēja būt palikuši ap 1 600 000 pirmskara iedzīvotāju. Šie palikušie Latvijas iedzīvotāji un viņu pēcteči tad arī lielākajā daļā gadījumu atbilst represētās personas sociālajam portretam.

Šādi rēķinot, padomju režīma represēto personu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū varēja būt ap 13%.

Diez vai pavisam precīzu padomju upuru skaitu jelkad noskaidrosim, jo, sarkanajai armijai „atbrīvojot” Latviju 1944. un 1945.gadā, tika nošauti vai pazuduši nezināms skaits militārpersonu un civilpersonu, par ko nav apkopotas dokumentāras liecības.

Tik liels cietušo īpatsvars nevar neatstāt pēdas Latvijas tautas sociālajā atmiņā. Baigā gada represijas pārcietušie vairumā gadījumu jau ir miruši, bet lielākā daļa represēti tieši pēckara gados, no kuriem vēl daudzi ir dzīvi. Tagad par šo laiku kolektīvo atmiņu ģimenē veido represēto bērni, kuri vai nu paši ir deportēti vai bijuši spiesti augt bez tēva vai mātes, brāļa, māsas vai cita tuvinieka. Padomju vara bija vardarbīgi izšķīrusi ļoti lielu skaitu ģimeņu Tas noteikti atstāja iespaidu tālākajā dzīvē dibinot sociālās saites, apmeklējot skolu, universitāti, veidojot karjeru – šiem cilvēkiem VDK pievērsa pastiprinātu uzmanību, par ko liecina VDK virsnieku izdarītās atzīmes represēto personas lietās vēlākajās desmitgadēs.

Tagad represēto bērni ir pensijas vecumā un ir pelnījuši piedzīvot atklātību, kad visi VDK dokumenti ir brīvi un viegli pieejami. Un paldies tiem, kuri, lai arī ar grūtībām, stāsta saviem mazbērniem par pārdzīvoto. Mūsu uzdevums ir to atcerēties un pavēstīt citiem, lai vairs nekad nekas tāds neatkārtotos.

Autors ir vēsturnieks, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas loceklis

* Ērglis, Dz. u.c., Padomju represijas Latvijā 1940. gada jūnijā – augustā: struktūranalīze. Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti 13. sēj. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 2004. 99. – 101. lpp.

** Riekstiņš, J., 1949. gada 25. marta deportācija Latvijā. Aizvestie. 1949. gada 25. marts. Rīga: Latvijas Valsts arhīvs. 2007. 12. – 13. lpp.

*** Ērglis, Dz., Kangeris, K., Vīksne R., Žvinklis A., u.c., No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā 1940 – 1986. Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas personu rādītājs.Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds. 1999. 972. lpp.

**** Jāpiemin, ka represēto apjomu noskaidrot ir mēģinājuši vairāki vēsturnieki. 2005. gadā grāmatā „Latvijas vēsture 20.gadsimts” Daina Bleiere ir mēģinājusi apkopot vēsturnieku aplēses, minot, ka represiju upuru skaits varētu būt 180 – 190 tūkstoši. Kopš 2005.gada ir papildinātas un uzlabotas Latvijas Valsts arhīva datubāzes, kas ļauj noteikt nedaudz precīzāku represēto personu apjomu. Skaitot represētos, šajā rakstā izmantoti arhīva dati un katram represētajam atbilst personas lieta un/vai uzskaites kartīte. Precīzu represēto skaitu būs iespējams konstatēt tikai tad, kad arhīva dokumentos esošā informācija tiks savadīta un apkopota datubāzēs, bet paši dokumenti digitalizēti. Kamēr tas netiks izdarīts, padomju represiju apjomi būs vēsturnieku interpetācijas objekts.

November 7, 2015 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: