gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Kārļa Lībmaņa liecība

Fragments no grāmatas “Velobrauciens no Rīgas uz Vladivostoku
latviešus meklējot”

Baložciemā (Baškīrija). Dibināts 1885.g.

Vēl ir 1975.gads un Solžeņicina Gulaga Arhipelāgs tikai nesen uzsācis ceļu pie lasītājiem. Bija laimējies tikt pie šīs aizliegtās grāmatas un to pārfotogrāfēt. To lasot, brīžiem uzmācās šaubas, vai tiešām kaut kas tik drausmīgs varētu būt noticis realitātē. Grāmatās jau visu ko var sarakstīt.

Bet pēc Baložciema vairs nav nekādas šaubas par Solžeņicina rakstītā patiesību. Kārlis Lībmanis bija gājis tam cauri un viņam nebija bailes par to runāt. Viņa stāstījums ar asarām acīs bija tik iespaidīgs, ka mums caur kauliem skaudri un tieši izgāja gulaga šausmas.

Bez magnetafona ieraksta stāstījumu nav iespējams atainot visā dramatismā, uz papīra pierakstītais ir tikai tāds pelēcīgs faktoloģisks konspekts:

– Pirmos ņēma 1937.gada decembrī kā kulakus. 1938.gada februārī no Baložciema paņēma 40 vīriešus. Ar zirgiem aizveda uz Igļinu. Tad 2-3 dienas kamerā. Neviens nebēga, jo domāja, ka noskaidros un laidīs mājās. Tie arī teica, ka jānoskaidro. Nu par ko lai baidītos.

Kad mani saņēma, man bija 32 gadi, sieva bija stāvoklī un bija divi bērni. Saklapēja mājai jumtu, lai vairs tur nevar dzīvot. Tautas ienaidnieki. Bet Emmai Osis bija vēl sliktāk – viņa palika viena ar visiem pieciem bērniem, un kā tautas ienaidnieka ģimenei, viņas māja tika pilnīgi nopostīta.

Cietumā daudzi nomira gaisa trūkuma dēļ. 200 cilvēku viens pie otra kā siļķes mucā, cementa grīda slapja sviedru dēļ. Līdz 60 grādu karstums. Uz Vladivostoku veda 45 dienas. Daudzi arī ceļā nomira.

Kolimā nokļuvu 1939.gada septembrī. Kolimā bija kādi 100 latvieši. Latvieši turējās kopā. Тенькинский район Магаданской области. Tur sadzina latviešus. 1940.gadā visi gāja bojā. Zeltraktuves. 7 cilvēkus pats pazinu.  Tajā priiskā, kur strādājām 1941, no 50 palika dzīvs tikai viens – grāmatvedis Legzdiņš. To mēs paši redzējām 1942.gadā, kad atgriezāmies tur.

Pirmajā laikā aukstas barakas, daudzi nosala. Ārā ziemā 40-50 grādi visu laiku. Tikai 2-3 brigādēm labi apavi. Magadanā izdeva kamašas, daudzi apsaldēja kājas, vaļenkus iedeva tikai janvārī.

Darba laiks 12 stundas, kara laikā 14 stundas. Visi, kas nebija fiziski strādājuši, aizgāja bojā. Cinga, pašam uz kājām izpuva miesa līdz kaulam. 1942.gadā izmainījās, kļuva drusku labāk.

Kas švaks un nepilda normu – sabotāža, šāva nost. Daudzus nošāva. Šāva arī it kā par bēgšanu – lika iet pie žoga un nošāva. Vai arī lika skriet un uzrīdīja suņus.

Savējie atnesa mājās nosalušos. 100 reizes nāvei acīs skatījos. Pa visu to laiku atļāva tikai vienu vēstuli.

Ja kāds tika pie invalīdiem, tur labāk deva ēst. Daudzi paši spridzinājās, bet tos tiesāja – čļenovrediteļstvo. Daudzi izdarīja pašnāvības. Viens dabūjis ieroci, devās augšā uz sopkām glābties. Izšāva visas patronas, pats nošāvās. Lēģera vadību par to tiesāja veselu mēnesi. Priekšnieks dabūja 3 gadus.

Daudzus konvojus bēgļi nožmiedza. Izbēgušos meklēja ar lidmašīnām. Daudz sargsuņu bija.

Kompensācija? Prokuratūra teica, ka kolhozniekiem kompensācija nepienākas.

No Ulda pierakstu klades par Kārli Lībmani:

“Viņš bija bez kājām, rumpis tikai uz plikas zemes, it kā ieaudzis zemē… Mājas pagalmā remontēja savu invalīda autiņu. Vēl tagad, kad kādam stāstu, man nāk raudiens. Tas bija īsts genocīds, tevi iznīcināja tikai tāpēc, ka esi latvietis. Viņš tika aizvests uz Kolimu, strādāja drausmīgos apstākļos, zelta raktuvēs. Stāstīja, kā savu draugu glābis. Gāja uz darbu astoņus kilometrus ziemā, 45 grādu salā. Atgriežoties nometnē, nerakstīts likums bija, ka katram jāatnes malka. Citādi tevi nelaida iekšā. Daudzi kā mušas krita, vienkārši nosala. Bija ieviesies termins kuriļščik – tāds, kas pakrīt sniegā, dziestot vēl elpo un viņam krājas lāsteka pie deguna, it kā viņš pīpētu.

Viņš ar draugu iet mājās, tas vairs nevar paiet, saka: “Ej, es palieku!” Bet viņš draugu neatstāja, ar vilkšanu aizvilka uz nometni. Sargs draugu ielaida iekšā, teica: “Bet tu nē, tev vēl jāiet pēc malkas!” Astoņus kilometrus viņš rāpoja atpakaļ pēc malkas! Kad atvilkās nometnē, pēdējiem spēkiem sabruka. Nosaldēja kājas, tās amputēja. Domā, ka viņu laida mājās? Viņu aizsūtīja uz lēģeri invalīdiem, viņš sēdēja pie konveijera, rotaļlietas gatavoja.”  

11.jūnijs
Baložciemā toreiz bija kādas 50 saimes. Palika tikai kādi 10 vīrieši darbspējas vecumā. Arī tiem nācās doties uz Tāliem Austrumiem, bet jau kā mobilizētiem kara laikā. Kad iznāca pavēle par latviešu divīziju, tad uz Gorohovecku. Alfreds Mihelsons stāsta, ka viņa trīs jaunākie brāļi krituši pie Staraja Ruses. Pašam lode iekšā vēl atrodas.

Baškīru vēsturnieki 2013.gadā publicēs pētījumu “ЛИКВИДАЦИЯ ЛАТЫШСКИХ ХУТОРОВ В БАШКИРИИ В ГОДЫ СОВЕТСКОЙ ВЛАСТИ: ПРИЧИНЫ, УСЛОВИЯ И ПОСЛЕДСТВИЯ” (Latviešu viensētu likvidēšana padomju varas gados, iemesli, apstākļi un sekas), kurā būs precīzas ziņas par Baložciemu: 1940.gadā tur bija 44 latviešu ģimenes, no kurām divdesmit piecām ģimenes galvas bija sievietes, un astoņām vīrieši, kas vecāki par 60 gadiem.

– Vīriešu gan te maz, stāsta kāda runīga tante. Ir grāmatvede  latviete, viena latviete biteniece, četras slaucējas. Ir vecenītes, kas prot skaitīt dievvārdus. Bērni latviski nerunā. Viena čuvašiete, precējusies ar latvieti, labi runā latviski. Stelles sazāģēja malkā. Tēvs bija ļoti stipras uztaisījis, zāģis pat neņēma.

Apkārtne šeit ļoti skaista, bet, par to nepriecājamies, esam satriekti no Kārļa Lībmaņa stāstījuma. Drūmā noskaņā dodamies uz nākošo latviešu ciemu. Uldis domā, vai viņam nebūtu labāk kaut kur pagaidīt, kamēr es apmeklēju kārtējo latviešu ciemu. – Es pēc tam vairs nevaru pabraukt, viņš saka.

December 5, 2015 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: