gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Aprit 75 gadi kopš pirmajiem čekas nošautajiem Rīgā

Melna gadadiena – aprit 75 gadi kopš pirmajiem čekas nošautajiem Rīgā


 Foto - Karīna Miezāja

Foto – Karīna Miezāja

Šī gada 15. janvārī aprit 75 gadi, kopš Latvijā Padomju Savienības okupācijas varas galvenais represīvais orgāns – čeka – veica pirmos politiski motivētos Latvijas pilsoņu nāvessodus, LA.lv uzzināja Okupācijas muzejā.

1941. gada 15. janvārī parakstīti desmit akti par nāves soda izpildi. Nošaušana notika čekas galvenajā ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61 ierīkotajā šautuvē.

Līdz šim zināms, ka 1941.gadā no janvāra līdz jūnija beigām Rīgā čekisti izpildījuši nāvessodus 285 cilvēkiem. 186 cilvēku mirstīgās atliekas tika atrastas Baltezerā, Babītē, Dreiliņos un Ulbrokā, bet 99 cilvēki nošauti Rīgas Centrālcietumā un apraksti 4.korpusa pagalmā, pastāstīja Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Strazda.

Pēc fotogrāfijām, kas uzņemtas 1941. gada vasarā vai rudenī, var noprast, ka čekā ierīkotās šautuves sienas bijušas izklātas ar koka apšuvumu, kam pāri pārvilkts melns, gumijots audums. Grīdā bija ierīkota noteka asinīm, kuras pēc nāves soda izpildes aizskaloja. Lai slāpētu šāvienu troksni, šautuves durvis no abām pusēm bija trīskārtīgi polsterētas ar filcu un pārvilktas ar dermatīnu. Nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas ielika kravas automašīnā, kas stāvēja līdzās šautuvei ierīkotajā garāžā. Nošautos aizveda un apraka mežos. Lielu daļu šo apbedījuma vietu kara laikā atrada un mirušos pārapbedīja. 1941.gada jūlijā šautuvē atrada ap 240 izšautas patronu čaulītes un 94 šāvienu pēdas sienās un griestos.

Latvijā kopumā pirmajā padomju okupācijas periodā nošauti 400 cilvēku. Tomēr noziegumu izpēte pilnībā vēl nav notikusi, tāpēc skaitlis vēl varētu tikt precizēts.
Pašlaik ēkā Brīvības ielā 61 var apskatīt Latvijas Okupācijas muzeja veidoto izstādi par čeku un kopā ar gidu iziet ekskursijā pa ēkas telpām, tai skaitā, apskatīt šautuves vietu. Pērn Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Latvijas Institūtu izveidoja virtuālu izstādi “Izstaigā stūra māju”, kurā fiksēti ēkas iekšskati un ārskati, kādi patlaban vairs nav ieraugāmi.

Paralēli apmeklētāju uzņemšanai muzeja veidotajā izstādē, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam, muzejs nodarbina arī vēsturnieku, kas veic 1941.gadā okupācijas varas (čekas) veikto represiju izpēti, stāsta Strazda: “Ir izdevies noskaidrot faktus, kas līdz pat nesenam laikam vēsturniekiem bija nezināmi. Tomēr lielāko izpētes darbu prasa nošauto, bet līdz mūsdienām neidentificēto čekas upuru personību noskaidrošana.”

1941. gada 15. janvārī čekā nošautie:

– Fadejs Bernarčiks (1912)
– Pēteris Dāvis (1901)
– Laimonis Donis (1916)
– Ādolfs Jozeps (1895)
– Arvīds Levans (1916)
– Augusts Nuķis (1892)
– Aleksandrs Paškovskis (1901)
– Artūrs Rekšāns (1900)
– Jēkabs Silarājs (1898)
– Sigizmunds Vasiļevskis (1902).

January 14, 2016 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: