gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Saldū atceras Latvijas nacionālos partizānus

ANDRA VALKĪRA, Saldus Zeme

Saldū notika atceres pasākums, pieminot pēdējās ielu cīņas starp nacionālajiem partizāniem un čekistiem, kas notika 1950. gada 24. februārī.

Piemiņas pasākums sākās ar dievkalpojumu Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā, kuru vadīja prāvests no Talsiem Arnis Suleimanovs. Tā dalībnieki gājienā devās uz Striķu un Lauku ielas krustojumu. kur atrodas vēsturiskajiem notikumiem veltīta piemiņas vieta.

Pasākuma dalībniekiem vēstuli bija atsūtījis Valsts prezidents Raimonds Vejonis. Viņš tajā raksta:
‘Nacionālo partizānu kustība Baltijas valstis Ir unikāla pasaules 20. gadsimta vēstures kontekstā. Tās cīnītājiem nebija iespēju pāriet robežu, lai atpūstos. izārstētu ievainojumus, vai papildinātu Ieroču krājumus. Katru dienu un nakti tā bija gadiem ilga ciņa par izdzīvošanu pret pārspēku.

Nacionālie partizāni ticēja brīvas un neatkarīgas Latvijas idejai, lai gan bija skaidri redzams. ka pastāvošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad Eiropu jau bija sadalījis ‘dzelzs priekškars’, tas bija faktiski neiespējami. Tomēr viņi bija gatavi turpināt ciņu šīs idejas vārdā.

Četrdesmit gadus vēlāk, Latvijai atgūstot neatkarību, nacionālo partizānu pārliecība tomēr kļuva par realitāti. Šodien, kad pasaulē runā par ‘ideju kariem’, mums ir svarīgi atcerēties par tām idejām, kas pastāvēja šķietami bezcerīgās cīņas laikā.

Nacionālo partizānu cīņā liela nozīme bija ne tikai pārliecībai. bet ari plašajam Iedzīvotāju atbalstam. Lai cik labi bruņoti būtu partizāni, tikpat svarīga bija viņu atbalstītāju ticība —Jo sevišķi Latvijas unikālajā gadījumā, kad tas bija vienīgais pieejamais atbalsts. Tas apliecina, ka nacionālo partizānu Idejas nebija tikai nelielas grupas pārliecība, bet gan plašas sabiedrības daļas uzskats.

Kā tas redzams Saldus notikumos un ir pierādījies arī citur, tieši partizānu atbalstītāji cieta visvairāk — tika arestēti, tiesāti, deportēti vai krita apšaudēs bez iespējas sevi aizstāvēt.

Pieminot bojā gājušos, mums jādara viss, lai Latvijas vēstures drūmākās lappuses nekad vairs neatkārtotos, lai varam savu brīvo un neatkarīgo Latviju pilnveidot un attīstīt. Aicinu ikvienu lūkoties plašāk un ceļā uz Latvijas simtgadi izvirzīt savu mērķi mūsu valsts izaugsmes veicināšanai!”

Zemessardzes 45. Nodrošinājuma bataljona komandieris Andris Rieksts uzsvēra: cik mēs katrs būsim stiprs, cik dedzīgi būsim gatavi aizstāvēt savu valsti, tik stipra un droša tā būs. Viņš pateicās majoram Imantam Raļļam, kas šajā piemiņas vietā sāka organizēt atceres pasākumus, un turpina tajos piedalīties arī šodien. Viņa iesākto turpina zemessargs Jānis Rudzītis.

Klātesošos Aizsardzības ministrijas vārdā uzrunāja jaunsargu vadītājs Atvars Tērauds.

Pasākumā piedalījās Latvijas Nacionālo partizānu apvienības. Latvijas Karavīru apvienības. Daugavas vanagu Saldus organizācijas un Saldus represēto biedrības pārstāvji. Ziedus nolika zemessargi, jaunsargi. Saldus 1.vidusskolas skolēni, apkārtnē dzīvojošie cilvēki. Noslēgumā izskanēja “pateicība” Saldus novada pašvaldībai par nepiedalīšanos piemiņas pasākumā.

 

 

March 1, 2016 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: