gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Par aizvestajiem un par aizbraukušajiem

Šā gada kalendārā Lielā Piektdiena ir 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kad pieminam un atceramies traģiskos notikumus Latvijas vēsturē, to, ka padomju režīms 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku.

Lielās Piektdienas koncertā, kas Rīgas Svētā Pētera baznīcā notiks 25. martā plkst. 17, orķestris Rīga muzicēs kopā ar kopkori, kurā diriģents Andris Veismanis pulcējis Rīgas kamerkori Ave Sol, kamerkori Fortius un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas jaukto kori Frekvence. Programmu vainagos vērienīgs, jau oriģinālā pūtēju orķestrim ar kori sacerēts romantisma laikmeta mūzikas šedevrs – Hektora Berlioza Sēru un triumfa simfonija. Īpašs notikums būs jaunā latviešu komponista Jēkaba Jančevska tieši šim notikumam radītās kantātes Klusiņām jūra tek pirmatskaņojums.

“Skaņdarbs ir par tiem, kurus pirms aptuveni 70 gadiem aizveda lopu vagonos, un par tiem 300 000, kuri ir ārpus Latvijas šodien,” atklāj autors. Jančevska jaunais darbs balstīts latviešu tautasdziesmā, un tajā savīsies orķestra, lielā kopkora, koklētājas Andas Eglītes un Aijas Veismanes soprāna skanējums.

Šis ir jaunā komponista pirmais skaņdarbs pūtēju orķestrim. Jēkabs Jančevskis ir nācis no kordiriģentu vides un neslēpj, ka viņam tas ir bijis liels izaicinājums. “Bet vēl lielāks izaicinājums bija pūtēju orķestra skanējumam pievienot kokles skaņas: skanīguma atšķirības ir diezgan lielas, taču koklei skaņdarbā ir vairāk simboliska nozīme. Kokle kā latviskā simbols.” Šādi, kā simbolietilpīgu zīmi, komponists kokli izmantojis jau iepriekš kora skaņdarbā Ar zvaigžņu kluso gaismu, kas komponēts ar Ojāra Vācieša tekstu. Tajā kokle simbolizēja cilvēka dvēseles ceļu aizmūža pasaulē.

“Es vienmēr esmu gribējis izrādīt cieņu represētajiem upuriem, uzrakstīt skaņdarbu par to. Izsūtījumā aizveda arī visu manas mammas ģimeni, izņemot vecmāmiņu. Abas vecāsmammas māsas vēlāk atgriezās, bet viņu tētis tur aizgāja bojā. Kad biju mazs, viņas daudz par to stāstīja. Savukārt šobrīd vairāki mani draugi un arī tuvi radinieki jau ir aizbraukuši dzīvot ārpus valsts, un no mūsu sarunām es saprotu: ja Latvijā nekas ļoti neuzlabosies, viņi atpakaļ nebrauks,” stāsta Jēkabs Jančevskis. Viņu satrauc tas, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aizbraukušo cilvēku skaits ir milzīgs – ap 300 000. Vairāk nekā 1941. un 1949. gadā uz Sibīriju deportēto. “Tendence ir ārkārtīgi bīstama, un mēs varam cerēt, ka atgriezīsies varbūt trešdaļa, ja apstākļi Latvijā jūtami uzlabosies,” Jančevskim skaidrojuši viņa aptaujātie demogrāfijas eksperti. Par to domādams, komponists sākumā meklējis tēmai atbilstošu, emocionāli rezonējošu tautas dziesmu intonatīvos kodolus, bet atradis vienu ārkārtīgi spilgtu tautas dainas tekstu: Klusiņām jūra tek miglainā rītiņā,/ Ejam, māsas, skatāmies, vai ir visi bāleliņi… Dziesmas divpadsmit zīmīgās rindas viņš atminas no galvas un var norunāt jebkurā brīdī. Diemžēl izrādās, ka bezmaksas ielūgumi uz Lielās Piektdienas koncertu beigušies vienā stundā, jo vietu Sv. Pētera baznīcā ir maz.

March 24, 2016 - Posted by | Vēsture

1 Comment »

  1. šajā dienā vajadzētu ikvienam iedegt svecīti logā

    Comment by Jānis | November 17, 2016 | Reply


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: