gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Nožēlojami mazas pensijas Latvijas brīvības cīnītājiem

Pensijas Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri izturēja mocības lēģeros, cietumos un psihenēs savas Tēvzemes labā, ir nožēlojami mazas. Taisnīgums Latvijā jāatjauno, būtiski palielinot šo pensiju apmēru. Lūgums dalīties ar šo vēstuli, lai Latvija kļūtu labāka, taisnīgāka valsts, un lai mēs visi varētu atdot godu brīvības cīnītājiem Latvijas okupācijas laikā. https://www.facebook.com/liana.langa/posts/495839330610914

Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim
Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei
Ministru prezidentam Mārim Kučinskim
LR Saeimas deputātiem
Politiskajām partijām
Latvijas Republikas pilsoņu grupas
IESNIEGUMS

Par speciālajām valsts pensijām Latvijas brīvības cīnītājiem
Lūdzam panākt izmaiņas normatīvajos aktos, lai cilvēka cienīgu dzīvi varētu dzīvot brīvības cīnītāji, kuri sniedza būtisku ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā un par savu pretdarbību PSRS okupācijas režīmam tika sodīti ar brīvības atņemšanu. Par kritēriju apzinātai cīņai par Latvijas brīvību – pret PSRS okupācijas režīmu var kalpot attiecīgie notiesājošie spriedumi, PSRS cietumos pavadītais laiks un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss. Šiem cilvēkiem ir jāsaņem speciālās valsts pensijas – līdzīgi, kā tās saņem bijušie Augstākās Padomes (AP) deputāti, kuri balsoja “par” 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” vai „par“ 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Šiem AP deputātiem valsts piešķir Speciālo valsts pensiju 80 % apmērā no Saeimas deputātu mēnešalgas.
Šo speciālo valsts pensiju saņem arī daudzi bijušie LPSR varas un represīvo orgānu darbinieki, kuri „īstajā brīdī paspēja nostāties īstajā pusē“. Šiem cilvēkiem jau okupācijas laikā bija visas iespējamās privilēģijas, iespēja iegūt izglītību, veidot savu karjeru un domāt par labi nodrošinātām vecumdienām.
Turpretim cilvēki, kas apzināti iestājās pret okupācijas varu, kuru pārliecinoši pārstāvēja arī daudzi bijušie AP deputāti, tika diskreditēti, ieslodzīti, spīdzināti un pazemoti. Viņi un viņu tuvinieku loks tika izslēgts no sabiedrības un pasludināts ārpus likuma. Viņiem bija ierobežotas iespējas iegūt izglītību, dabūt labi apmaksātu darbu, nemaz nerunājot par profesionālās karjeras veidošanu un nodrošinātām vecumdienām. Nepilnvērtīgais uzturs, aukstums, spīdzināšanas atstājušas graujošu iespaidu uz šo cilvēku fizisko un garīgo veselību un šodien izmaksā simtus un tūkstošus eiro, kurus nav iespējams segt no niecīgajām pensijām un nacionālās pretošanās kustības dalībieka pabalsta.
Gunāra Astras cīņubiedrs, Trīszvaigžņu ordeņa Lielvirsnieks, Jānis Rožkalns (dzimis 13.08.1949.), viens no Latvijas Neatkarības Kustības dibinātājiem un vadītājiem, grupas „Helsinki-86″ dalībnieks, pašlaik saņem pensiju – 90,35 EUR un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu – 71,14 EUR mēnesī. Par savu nacionālpolitisko darbību un reliģisko pārliecību kā “sevišķi bīstams valsts noziedznieks” viņš no 1983. līdz 1987. gadam pavadījis Permas speciālā režīma tā saucamajā „darba labošanas nometnē”, pēc atgriešanās Latvijā viņš drīzumā tika izsūtīts ārpus PSRS. Latvijā kopā ar ģimeni viņš atgriezās tikai 2003. gadā, jau pirmspensijas vecumā.
Nav iedomājams, kā par 161,49 EUR var paēst, apmaksāt īri, komunālos maksājumus un ārstniecības izdevumus, kas viņam kā cilvēkam ar ieslodzījumā iedragātu veselību ir patiešām ievērojami. Lai nopelnītu iztiku, Jāņa Rožkalna sieva Gunta Rožkalne – arī Latvijas neatkarības kustības cīnītāja, savā cienījamā vecumā šobrīd strādā par apkopēju – tīra un kārto mājokļus cilvēkiem, kas mūsu atjaunotajā valstī ir pratuši labāk iekārtoties.
Labākā situācijā ir leģendārais Latvijas Centrālās padomes sadarbnieks Ēriks Tomsons (dzimis 31.12. 1918.) bēgļu transporta organizētājs, kas pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi pārveda ap 1000 bēgļu un pēdējā braucienā tika notverts un notiesāts uz 25 gadiem PSRS soda nometnēs. Ēriks Tomsons šobrīd dzīvo Smiltenē un saņem pensiju ap 400 EUR mēnesī. 2009. gadā viņam bija vajadzīga operācija abiem ceļiem, kas izmaksāja ap 10 000 Ls. Tikai pateicoties Latvijas Ordeņu brālības un citu biedrību aktīvai rīcībai izdevās savākt naudu operācijai.
Mums nav iespējams uzzināt, kā dzīvo visi – aptuveni 390 Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, taču pietiek šo divu piemēru, lai saprastu, ka daudzi no cilvēkiem, ar kuriem mums visiem vajadzētu lepoties un kuru nopelnus pieminēt un atalgot, šobrīd atrodas pazemotā stāvoklī.
Mums ir kauns par to, ka cilvēki, kas uzturēja dzīvu ticību Latvijas valstij un apzināti riskēja ar savu dzīvību nākotnes paaudžu dēļ, šobrīd, kad Latvija ir atkal brīva un pat plaukstoša, dzīvo zem iztikas minimuma un nabadzībā. Šāda mūsu valsts attieksme grauj sabiedrības morāli un neveicina patriotisma audzināšanu bērnos un jauniešos.
Ir būtiska atšķirība starp viņiem un citiem pensionāriem, kas saņem tikpat niecīgas pensijas un mūža lielāko daļu strādāja okupētājas valsts labumam, vai represētajiem, kas sodīti „nevainīgi”, nevis par mērķtiecīgu pretošanos okupācijas režīmam.
Brīvības cīnītāji ir paraugs pilsoniskai drosmei un varonībai, kas ir katras valsts pastāvēšanas pamatā un tādēļ īpaši godināmi.
Mēs ticam, ka mūsu valsts, kurā Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, var atļauties cienīt savus varoņus, maksājot tiem atbilstošas pensijas. Aicinām uz aktīvu rīcību, lai novērstu netaisnību un valsti apkaunojošo attieksmi pret mūsu valsts atjaunotājiem.

PARAKSTI:
Nr. Vārds, uzvārds: Paraksts: Amats, nodarbošanās: Tālruņa numurs:
1. Lidija Doroņina Lasmane;
2. Guntis Kalme, mācītājs;
3. Vineta Poriņa, valodniece;
4. Vilis Vītols;
5. Jānis Vanags, LELB arhibīskaps;
6. Mārtiņš Barkovskis (Otto Ozols), rakstnieks;
7. Gunārs Nāgels, Latvijas Okupācijas muzeja direktors;
8. Ivars Redisons, jurists, bij. LTF priekšsēdētāja vietnieks 1990. – 1991.g.;
9. Pēteris Sproģis, LBDS bīskaps;
10. Dagmāra Beitnere – Le Galla, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece;
11. Liāna Langa Bokša, literāte;
12. Vija Beinerte, kinorežisore, žurnāliste;
13. Pēteris Apinis, ārsts;
14. Ivars Kalviņš, zinātnieks, OSI;
15. Nora Ikstena, rakstniece;
16. Inese Krūmiņa, 3×3 priekšsēde, skolotāja, folkloriste;
17. Konstantīns Pupurs, vēsturnieks, grupas Helsinki-86 biedrs;
18. Dainis Geidmanis, uzņēmējs, zinātnieks, LUFI;
19. Andrejs Mežmalis, „Daugavas vanagu“ Centrālās valdes priekšsēdis;
20. Andris Tomašūns, vēsturnieks, novadpētnieks, bij. AP deputāts.

Rīgā, 2016.gada 28.aprīlī
Koordinatore:
Ieva Dāboliņa, tālr. 26521645,
e-pasts: ievadabolina@gmail.com

May 2, 2016 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: