gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

„Psihenē” jūs iebāza pamatoti, obligāti un tiesiski

PIETIEK.com
7874
Padomju tiesas lēmums par stacionārās psihiatriskās ekspertīzes nozīmēšanu un ievietošanu stacionārā bija pamatots, obligāts, tiesisks, – šādu atbildi LR Specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokurors Sandris Zvejnieks sniedzis padomju laikā represētajam nacionālās pretošanās kustības dalībniekam Ģedertam Melngailim.

Pietiek jau nedēļas nogalē publicēja padomju laika nacionālās pretošanās kustības dalībnieka Jāņa Rožkalna vēstuli, kurā viņš aprakstīja, kā, „neskatoties uz to, ka padomju okupācijas režīms taču ir nosodīts kā represīvs, necilvēcisks un noziedzīgs, šodienas varas iestādes var atzīt tā izdarības par pamatotām vai tiesiskām”.

Melngailis, kā vēstulē minējis Rožkalns, „pēc LPSR VDK „tiesiskajiem“ lēmumiem, tika ievietots „piespiedu psihiatriskai ārstēšanai“ Blagoveščenskas psihiatriskajā slimnīcā, kas bija pasaulē plaši pazīstama kā VDK spīdzināšanas centrs”, un „pēc visa piedzīvotā saņemt tādu vēstuli no brīvās Latvijas prokurora ir spļāviens dvēselē”.

Nu Pietiek rīcībā ir nonācis arī lakoniskais LR prokuratūras atzinums, ko parakstījis Specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokurors Zvejnieks, – faktiski tā ir atbilde uz Melngaiļa iesniegumu „par to, ka vai viņa ievietošana un atrašanās psihiatriskajā ārstniecības iestādē laika posmā no 1983.gada līdz 1988.gadam bija pamatota”.

„Pārbaudes gaitā nodibināts, ka tiesas lēmums par stacionārās psihiatriskās ekspertīzes nozīmēšanu un ievietošanu stacionārā bija pamatots, obligāts, tiesisks. To apstiprina ārstu komisijas atzinums Nr. 1/2016, datēts ar 2016.gada 30.jūniju,” – šādu atbildi Melngailim sniedzis prokurors Zvejnieks.

LR Ģenerālprokuratūra jau tradicionāli pagaidām nav vēlējusies skaidrot šo dokumentu, un līdz ar to nav zināms, kāds ir bijis prokurora Zvejnieka minētās ārstu komisijas atzinums un uz ko tas balstījies. Taču neoficiāli zināms, ka runa ir nevis par kādu jaunu informāciju, bet par padomjlaiku VDK uzraudzībā sacerētajiem medicīniskajiem dokumentiem.

Melngailis ir viens no zināmākajiem padomjlaiku „citādi domājošajiem”, ar kuriem padomju vara mēģināja tikt galā, izmantojot nevis parastās ieslodzījuma iestādes, bet gan piespiedu „ārstēšanu” psihiatriskajā slimnīcā.

Interesanti, ka LR prokuratūra to, ka Melngailis padomju „psihenē” ievietots pamatoti, obligāti un tiesiski, atzinusi, pat neraugoties uz to, ka ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.novembra spriedumu ir ticis nolemts atcelt ar Rīgas pilsētas Ļeņina rajona Tautas tiesas 1986.gada 25.augusta spriedumu lietā Nr.2-617 Melngailim noteikto rīcībspējas ierobežojumu un ka šis spriedums ir stājies likumīgā spēkā jau pagājušā gada decembrī.

Melngaiļa un viņam līdzīgo liktenim mediji pievērsās pirms četriem gadiem, atklājot, ka vairāk nekā divdesmit gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijā (atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas) joprojām dzīvo cilvēki, kuri ikdienā uz savas ādas turpina izjust PSRS represiju sekas, jo, piemēram, šizofrēnijas diagnoze viņiem ir palikusi uz mūžu.

Toreiz mediji aprakstīja, ka Melngaiļa gadījums saistās ar 1983.gadu un tā saukto “Gaismas akciju”, ko aizsācis kāds rumāņu mācītājs: tās mērķis bija brīvajai pasaulei stāstīt par to, kas notiek aiz padomju Dzelzs priekškara, mudinot aizstāvēt vai kaut vai just līdzi tiem, kuri cieta no padomju režīma.

Arī Melngailis nolēmis iesaistīties un “pretpadomju raidstacijās” stāstīto pārrunājis ar darba biedriem. Gan pašam, gan politiski represētajai Lidijai Lasmanei-Doroņinai bijuši tuvinieki un draugi ārzemēs, tie dažkārt braukuši šurp, arī regulāri sazvanījušies, apmainījušies ar informāciju par dzīvi padomju okupācijā.

Viņi abi saņemti ciet vienā dienā, tikai dažādās vietās, tiesāti par pretpadomju aģitāciju un propagandu, atšķirība tikai tā, ka Melngailim sekojusi ieslodzīšana klīnikā Rīgā un pēc tam izsūtīšana uz Blagoveščensku PSRS tālajos austrumos. Vēl “Stūra” mājā viņam draudējuši, ka apstākļi tur būs briesmīgi, bet bijis vēl šausmīgāk.

Plašāk par Ģederta Melngaiļa lietu iespējams izlasīt šeit (paldies Pietiek lasītājam par atrasto saiti).

August 7, 2016 Posted by | Vēsture | 2 Comments

Starptautiskā konference «LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒRO

http://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/41434/

Starptautiskās konferences «LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒRO: VDK un tās piesegstruktūras» programma no 11. līdz 13. augustam

LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija 2015. gada decembra starptautiskajā zinātniskajā konferencē. Kristīnes Jarinovskas foto.

Zinātniskā konference «LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒRO: VDK un tās piesegstruktūras», kas veltīta 1991. gada Augusta puča izgāšanās divdesmit piektajai gadadienai un sekojošajai VDK likvidēšanai Latvijas Republikā, norisināsies no 2016. gada 11. līdz 13. augustam «Pilsētas bibliotēkā» jeb Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Kolonu zālē un Mecendorfa namā. Pieejama konferences programma.

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē «LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒRO: VDK un tās piesegstruktūras», kuru rīko LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, referēs, piemēram, starptautiskā zinātniskā centra «Memoriāls» priekšsēdētāja vietnieks, profesors Ph. D. Ņikita Petrovs (Krievijas Federācija), Moldovas Republikas Valsts prezidenta Komunistiskā totalitārā režīma izpētes un novērtēšanas komisijas loceklis, Moldovas Valsts Universitātes profesors Dr. hist. Oktaviāns Cikū (Moldovas Republika), Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta administrācijas direktors Ihors Kuļiks (Ukrainas Republika), Igaunijas Vēsturiskās atmiņas institūta vecākais pētnieks Ph. D. Mēlis Saueauks (Igaunijas Republika), Lietuvas genocīda un pretošanās centra direktors Dr. hist. Arūns Bubnis (Lietuvas Republika), Tartu Universitātes Vēstures un arheoloģijas institūta pētnieks Dr. sc. soc. Pauli Heikile (Igaunijas Republika), Krievijas Federācijas vēsturnieks Dr. habil. philol., Dr. hist. Boriss Sokolovs un citi.

Konferencē ar referātiem par Valsts drošības komitejas ar zinātniskajiem ziņojumiem referēs, piemēram, Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas locekle, Kontrole pār Baznīcu LPSR no 1950. līdz 1970. gadam, komisijas priekšsēdētājs Dr. hist., Dr. h. c. (LZA) Kārlis Kangeris, Rietumvācijas valdības reakcija uz PSRS «repatriācijas» politiku no 1955. līdz 1960. gadam, komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskās zinātnes jautājumos Dr. iur. Kristīne Jarinovska, Informācijas atklātības tiesības un totalitārā režīma represīvās iestādes: likvidētās VDK dokumentu pieejamības teorētiskie un praktiskie aspekti, pamattiesību un principu īstenošana, Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe, Sociālās atmiņas pētniecības centra (SAPC) projekts, LPSR Miera aizstāvēšanas komiteja: izveide, struktūra un darbības virzieni, Dr. hist. Ineta Lipša, Sociālās atmiņas pētniecības centra (SAPC) projekts, Ārzemju tūristi padomju Latvijā: «Intūrists» Rīgas nodaļas operatīvā vadība un uzraudzības robežas, Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns, Sociālās atmiņas pētniecības centra (SAPC) projekts, centra valdes priekšsēdētājs, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis, LPSR Galvenās literatūras pārvaldes personāls: struktūra un biogrāfijas, Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Kultūra kā instruments: VDK pieseginstitūciju iztēlotā sinerģija kultūras apmaiņā un kontrolē, B. hist. Madara Brūnava, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas sekretāre, Reliģijas kontrole LPSR: mazo kristīgo konfesiju piemērs no 1945. līdz 1953. gadam, B. hist. Marta Starostina, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studente, Padomju ideoloģijas un propagandas izpausmes Vissavienības akciju sabiedrības «Intūrists» Rīgas nodaļā darbā ar latviešu trimdas tūristiem: VDK prakse no 1971. līdz 1985. gadam, kā arī citi pētnieki.

2016. gada 11., 12. un 13. augustā no tiekošo konferenci organizē LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Komisija ir izveidota 2014. gada 20. augustā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 433, pamatojoties uz likumu Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Konferences rīcības komitejā saskaņā ar 2016. gada 4. janvāra LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas rīkojumu ir literatūrzinātniece, komisijas administratīvā sekretāre Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone, arhīvists Dr. hist. Gints Zelmenis, reliģiju pētniece Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova, komunikācijas eksperts, sociologs Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns un digitalizācijas lietpratējs M. sc. comp. Ilmārs Poikāns.

Referātu galīgās versijas iesniegšanas publicēšanai termiņš ir 2016. gada 1. septembris. Tālrunis uzziņām +37126863449.

Pilna konferences programma ir pieejama šeit.

August 6, 2016 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Prokurors ievietošanu čekas soda iestādē atzīst par tiesisku

Viedoklis: Prokurors ievietošanu padomju psihiatriskajā soda iestādē atzīst par tiesisku

 Prokurors ievietošanu padomju psihiatriskajā soda iestādē atzīst par tiesisku

Manās rokās ir nonācis neiedomājams LR Prokuratūras prokurora S. Zvejnieka parakstīts dokuments, kurā VDK represētā Ģederta Melngaiļa ievietošana piespiedu ārstēšanai padomju psihiatriskajā soda iestādē ar maksimālu pārliecību atzīta “kā pamatota, obligāta un tiesiska”.

Vai, neskatoties uz to, ka padomju okupācijas režīms taču ir nosodīts kā represīvs, necilvēcisks un noziedzīgs, kā tad šodienas varas iestādes var atzīt tā režīma izdarības par “pamatotām vai tiesiskām”? Tad jau mēs visi tad tikām ieslodzīti “tiesiski un pamatoti”.

Ģederts Melngailis, pēc LPSR VDK “tiesiskajiem” lēmumiem, tika ievietots “piespiedu psihiatriskai ārstēšanai” Blagoveščenskas psihiatriskajā slimnīcā, kas bija pasaulē plaši pazīstama kā VDK spīdzināšanas centrs.

Pēc visa piedzīvotā saņemt tādu vēstuli no brīvās Latvijas prokurora ir spļāviens dvēselē. Tā to asi izjūt arī Ģederts Melngailis. Viņš zvana man visas šīs pēdējās dienas, ir bezgala satraukts, un man ir bažas, ka šis trieciens viņam nebeidzas traģiski.

Ja Zvejnieka kungam tomēr atmostas sirdsapziņa, tad viņam būtu nekavējoši jādodas pie Ģederta Melngaiļa lūgt viņam piedošanu un paspiest roku.

Ja prokuroram ar sirdsapziņu ir problēmas, varbūt to izdarīs kāds cits LR varas pārstāvis…

Iesniegums nosūtīts LR Ģenerālprokuroram, LR Valsts prezidentam, LR Saeimas priekšsēdētājai un LR Tiesībsargam.

Foto

August 6, 2016 Posted by | Vēsture | 1 Comment

   

%d bloggers like this: