Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Trīs latviešu kareivji, kas bēga no vācu armijas

 http://www.la.lv/tris-latviesu-kareivji-kas-bega-no-vacu-armijas-noskaidrot-liktenus/

Trīs latviešu kareivji, kas bēga no vācu armijas: Autore lūdz palīdzību noskaidrot likteņus

Foto - LETA
Foto – LETA

“LA” ir saņēmusi Čikāgas latviešu biedrības vadītāja vietnieces Daces Ķezberes pārsūtītu vēstuli  no Helgas Meritas – igauņu izcelsmes dokumentālo filmu režisores, kura dzīvo Nīderlandē, interesējas par Baltijas valstu vēsturi un filmās atainojusi Otrā pasaules kara laiku un pēckara gadus. H. Meritas filmas: “Kallis Paul”, “1943. gada klase” (Class of 1943) un “Baltijas Universitātes stāsts” (The Story of the Baltic University), kas izrādītas Eiropā, Austrālijā, Kanādā un ASV. Publicējam vēstuli.

1945. gada janvāra sākumā trīs latviešu karavīri atstāja savu vienību vācu armijā un devās uz mazu ciematu De Heurne Holandes austrumos. Viņi ļoti vāji runāja vāciski, taču kaut kā viņiem izdevās ciemata iedzīvotājiem likt manīt, ka meklē, kur paslēpties.

Tobrīd viņi ļoti baidījās, ka varētu tikt nosūtīti uz fronti, kur tad būtu jākaro pret britiem, amerikāņiem un kanādiešiem. Pirms tam viņi Vācijas lidlaukos bija veikuši remontdarbus un līdz pat savām bēgļu gaitām frontē vēl nebija bijuši. Savukārt Holandē viņi, iespējams, strādāja motociklu remontdarbnīcās par mehāniķiem.

Viens no kareivjiem Jānis Dāvids rakstīja dienasgrāmatu. Viņš ir dzimis 1910. gadā Rīgā. Vācu armijai viņu piespieda pievienoties 1944. gada vasarā un ieskaitīja gaisa izpalīgu vienībā. Šī vienība ar kuģi atstāja Rīgas ostu 1944. gada 24. augustā. Pavisam uz kuģa toreiz bija ap 200 J. Dāvida vienības biedru un arī kara bēgļi. Vispirms viņi devās uz Gotenhafenu un tad tālāk uz Oldenburgu. Holandē viņi, pavisam kopā 25 latvieši, apmetās netālu no ciematiem Lichtenvoorde, Zieuwent, Varsseveld un De Heurne. Tie atrodas Holandes un Vācijas robežas tuvumā. Jaunā gada sagaidīšanas svinībās Jānis ar abiem līdzbiedriem vēl bija kopā ar savu vienību, taču jau 1945. gada janvāra pirmajās dienās viņi to atstāja.

Jāņa Dāvida dienasgrāmatas apraksts beidzas, kad slēpšanās sākas. Kā gan viņi atrada Holandes lauku saimniecību, kurā toreiz apmetās? Un kā gan viņi zināja, ka drīkst uzticēties fermas īpašniecei un kā gan arī viņa izlēma uzticēties šiem kareivjiem?

Šie kareivji tomēr toreiz tika nodoti un jau tika vesti uz Vāciju nāves soda izpildīšanai, taču viņiem izdevās izbēgt. Tas ir interesants un arī intriģējošs stāsts, taču joprojām vēl nav pilnīgi izzināts. Es patiesi ceru, ka spēšu atrast vēl dažas atbildes par to, kā viss toreiz notika, jo vēlos izveidot dokumentālo filmu par šiem latviešu kareivjiem.

Ar Okupācijas muzeja palīdzību Rīgā esam atklājuši, ka Jānis Dāvids vēlāk devās atpakaļ uz Rīgu, bet uz kurieni gan devās abi pārējie kareivji? Un vai kāds zina viņu vārdus un viņu dzīvesstāstus?

Tolaik vienību atstāja arī Eduards Nikolajs Porga, kurš dzimis 1921. gada 23. martā un kas pirms kara strādāja par grāmatvedi, kā arī Alfrēds Vilis Kalniņš, kas dzimis 1910. gada 8. maijā un pirms kara strādāja Rīgā par atslēdznieku. Citu personu vārdi no J. Dāvida gaisa izpalīgu vienības ir Gridukovs, Alberts Cīrulis, G. Brūs, Kārlis Oitolius, Alberts Gulbis, Tērauds, Egle un Lizdens.

Ceru, ka vēl nav par vēlu, lai varētu uzzīmēt pilnīgu ainu tam, kas toreiz notika, un gūt atbildes uz jautājumiem, kas vēl ir neskaidri. Ja par kādu no šiem cilvēkiem jums ir kas zināms, tad, lūdzu, rakstiet man elektroniski hmerits@xs4all.nl vai vēstuli – Tollensstraat 62, 1053 RW Amsterdam, Holland.

Helga Merita 
Amsterdamā

Iesaki šo rakstu citiem!

September 27, 2016 Posted by | Vēsture | 1 Comment

Stūra mājā lekcija par čeku un sportu

Stūra mājā notiks Daumanta Znatnaja lekcija par čeku un sportu

http://okupacijasmuzejs.lv/aktualitates/stura-maja-notiks-daumanta-znatnaja-lekcija-par-ceku-un-sportu

Okupācijas muzejs aicina interesentus uz Latvijas sporta veterānu-senioru savienības prezidenta Daumanta Znatnaja lekciju “Čeka un sports”, kas notiks ceturtdien, 29. septembrī plkst. 17.00 Stūra mājā, Brīvības ielā 61.

Daumants Znatnajs pagājušā gadsimta 80. gados strādāja par LPSR fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju, vēlāk arī Valsts Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju. Kā lektors pauž, tolaik visus šīs komitejas lēmumus akceptēja čeka. Tā kontrolēja arī visu sporta sistēmu kopumā. Sportisti uz ārzemēm varēja doties tikai izejot Drošības komitejas pārbaudes sistēmu, kas bija atspoguļota kartotēkās. Lekcijā Znatnajs stāstīs arī par čekas aģentu līdzdalību Kalgari un Seulas olimpiskajās spēlēs, kurās viņš bija PSRS izlases piecu sporta veidu delegācijas vadītājs. Tāpat būs iespēja uzzināt par daudzo Latvijas sportistu, treneru un sporta darbinieku likteņiem, kuri cietuši no čekas represijām. Līdz šim izdevies apzināt ap 200 represēto personu.

Šī būs 4. lekcija Stūra mājas lekciju cikla ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Aicināti visi interesenti! Ieeja bez maksas.

sm_lekc_cikls_4_majaslapai_0

September 27, 2016 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Viestura ordeni rosina piešķirt nacionālajiem partizāniem

Foto - Agnese Gulbe/LETA
Foto – Agnese Gulbe/LETA       Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze  http://m.la.lv/viestura-ordeni-nacionalajiem-partizaniem/

Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes. Kura no tām pozitīva atzinuma gadījumā pienāktos bijušajiem nacionālajiem partizāniem, jau ir Ordeņu kapitula ziņā.

 Viestura ordenis ir militāro nopelnu apbalvojums, tāpēc to būtu pelnījuši arī bruņotās pretošanās kustības dalībnieki, uzskata iniciatīvas grupa, kas ar priekšlikumu tuvākajā laikā vērsīsies pie Valsts prezidenta administrācijas Ordeņu kapitula. Nacionālo partizānu kustības pētnieks Jānis Vasiļevskis lēš, ka to šobrīd būtu pelnījuši vairāk nekā divdesmit vēl dzīvie bijušie nacionālās bruņotās pretošanās kustības dalībnieki, kuru vidū ir arī vairākas sievietes.

Kā teikts ieteikuma vēstulē, kas septembra beigās vai oktobra sākumā tiks nosūtīta Ordeņu kapitulam: “Viņi ir veikuši varoņdarbu, jo ņēma ieroci rokās, lai aizstāvētu savu valsti, cīnoties pret svešo okupantu varu, mežabrāļu grupās piedaloties kaujās un bruņotās sadursmēs ar iznīcinātāju bataljonu kaujiniekiem, NKVD Iekšlietu karaspēka vienībām un citām čekas struktūrām, kamēr daļa iedzīvotāju tai apzinīgi kalpoja, bet lielākā daļa centās piemēroties, lai izdzīvotu.” Iniciatīvas grupas pārstāvis J. Vasiļevskis uzsver, ka runa ir nevis par tiem, kas toreiz kaut kādā veidā sadarbojušies ar nacionālajiem partizāniem, bet tikai tām personām, kuras patiesi dzīvoja mežā un bija bruņoto partizānu grupu sastāvā. Kas attiecas uz sievietēm, tad apbalvojums pienākas tām, kuras “ne tikai šad tad aiznesa maizīti, bet bija kopā ar vīriem nometnēs, bunkuros, piedalījās kaujās, tika apcietinātas”.Valsts apbalvojumu likums paredz Viestura ordeņa piešķiršanu par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem ne tikai šā brīža militārpersonām, bet arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā. “Šajā gadījumā mēs viņus nosacīti pielīdzinām militārpersonām, jo uzskatām, ka Viestura ordenis būtu piemērotākais šiem kaujas vīriem un sievām, kas bruņoti pretojušies,” skaidro Vasiļevskis.

Ordeņa statūti paredz apbalvošanu arī pēc nāves, tomēr tagad ir runa tikai par mūsu vidū esošajiem partizāniem. Daudziem no viņiem veselības stāvoklis nav tas labākais. Līdz šim vienīgā no bruņotās pretošanās kustības cīnītājam, kura saņēmusi Viestura ordeni, ir Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas vadītāja, bijusī partizānu sakarniece Biruta Rodoviča. Apbalvošana notika 2008. gadā.

“Neviens jau viņus nespieda izdarīt šo izvēli, nemobilizēja. Bet, izdarot izvēli, viņi jau bija nolemti: vai nu nošaus, vai labākajā gadījumā saņems gadus Sibīrijas lēģeros. Tur alternatīvas nebija,” spriež Vasiļevskis. Tādi gadījumi, kad bijušie partizāni pēc iznākšanas no meža un legalizēšanās nav tikuši apcietināti, bijuši ārkārtīgi reti – kādi trīs vai četri visā Latvijā, un šiem ļaudīm vienkārši paveicies. “Pret 1918. – 1920. gada brīvības cīnītājiem mēs izturamies ar lielu godu, bet ar ko tad šie ir citādi? Varbūt tikai ar to, ka kādiem, kuros joprojām sēž vārds “bandīts”, viņi nepatīk,” viņš piebilst.

Partizānu kustības pētnieks uzsver, ka informācija par potenciāli apbalvojamajiem saziņā ar vēsturniekiem un novadpētniekiem vākta gadiem, tāpat visas attiecīgās personas, kas padomju laikā tikušas apcietinātas un tiesātas, pēc Latvijas valstiskuma atgūšanas ir reabilitētas, tātad nav vainojamas kādos noziegumos pret “nekombatantiem”, tas ir, neapbruņotām civilpersonām.

Vasiļevskis vairās nosaukt, kādas konkrētas personas iesaistījušās nacionālo partizānu apbalvošanas iniciatīvas grupā, taču teic, ka tajā ir vairāki vēsturnieki: “Mēs meklējām domubiedrus visdažādākajās aprindās – bijušajos un esošajos politiķos, bijušajās un esošajās militārpersonās, sabiedrībā pazīstamos kultūras cilvēkos. Ja cilvēks būs izteicis piekrišanu, viņa vārds būs minēts vēstulē Ordeņu kapitulam. Vēlamies parādīt, ka šo lietu atbalsta pietiekami liels sabiedrības spektrs. Process vēl nav beidzies, tādēļ es nevienu konkrēti nesaukšu.”

Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs pilnībā atbalsta apbalvošanas ideju: “Būtībā tas ir jautājums valstij, vai jau sen nevajadzēja darīt ko tādu, un, ja jā, tad šis ir pēdējais laiks.” Līdzīgi uzskati ir LU Latvijas vēstures institūta vēsturniekam, nacionālo partizānu kustības Vidzemē un Latgalē pētniekam Zigmāram Turčinskim: “Protams, viņiem vajadzētu kādu valstisku apbalvojumu! Viņi bija pēdējie, kas cīnījās par Latvijas neatkarību pat tad, kad pārējiem cerības jau bija zudušas. Mūsu vidū vēl ir patiešām unikāli cilvēki – tie, kas cīnījās no pirmās līdz pēdējai dienai. Mikalīna Supe mežā bija no 1945. līdz 1954. gadam, Leon­tīne Augustāne – no 1945. līdz 1953. gadam. Mūsu vidū tāpat vēl Pēteris un Valija Logini – tie, kas izdeva pēdējo partizānu avīzi “Dzimtene”. Es domāju, ka viņiem ir vērts dot apbalvojumu.”

UZZIŅA

No Valsts apbalvojumu likuma:

III nodaļa. Viestura ordeņa un tā goda zīmes statūti

20. pants. (1) Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938. gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu.

(2) Ordeņa devīze ir “Confortamini et pugnate” (“Esiet stipri un cīnieties”).

21. pants. (1) Ar Viestura ordeni apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

(2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.

(5) Ar Viestura ordeni var apbalvot arī pēc nāves, pieņemot Ordeņu kapitula lēmumu par personas atzīšanu par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri.

 

September 27, 2016 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: