gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Pavēli par uzbrukumiem deva Pugo

Bijušais Rīgas omonietis: Pavēli par uzbrukumiem muitas posteņiem 1991.gadā deva PSRS iekšlietu ministrs Pugo

Bijušais Rīgas omonietis Česlavs Mliņņiks, kuram aizmuguriski piespriests mūža ieslodzījums par noziegumiem pret cilvēci saistībā ar Lietuvas amatpersonu slepkavību Medininku kontrolpunktā 1991.gadā, savu vainu neatzīst un procesu dēvē par politizētu.
Vienlaikus viņš paziņojis, ka pavēli par uzbrukumiem muitas punktiem Baltijas valstīs deva toreizējais Padomju Savienības iekšlietu ministrs Boriss Pugo, bet operāciju personīgi apturēja PSRS Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Krjučkovs. Pašlaik Krievijā dzīvojošais Mliņņiks intervijā ziņu aģentūrai Rosbalt, komentējot prāvu Lietuvā, paziņoja, ka “es pret šo procesu nekad neizjutu pilnīgi nekādu interesi, starp citu – tāpat kā pret šo spriedumu”. “Es zinu, ka ne es, ne mani padotie pat ne vismazākajā ziņā nav saistīti ar šo noziegumu,” viņš piebilda.

Uz jautājumu, vai tomēr morāli šāds sods neatstāj nekādu ietekmi, Mliņņiks atbildēja “labi, piekritīšu, ka tas nav patīkami. Viena lieta, kad kaut kur Lietuvā notiek pilnībā politizēts un baltiem diegiem šūts process, kas balstīts baumās, minējumos, mākslīgos krimināllietas izdomājumos. Pavisam cita lieta ir tad, kad pa visiem Krievijas federālajiem kanāliem tevi pēkšņi apsūdz kā noziedznieku, kam kaimiņvalstī piespriests mūža ieslodzījums. Katram paziņam taču nevar paskaidrot, ka tas nav tavs grēks, ka tu ar to pilnīgi neesi saistīts”.

Viņš norādīja, ka stāsts sākas ar to, ka 1991.gada aprīlī Lietuva, kas tikko bija pasludinājusi neatkarību no PSRS, “noteica preču izvešanas no republikas ierobežojumus, izveidoja robežsardzes un muitas posteņus uz administratīvajām robežām”.

Tādu lēmumu padomju varas iestādes esot atzinušas par nelikumīgu un aprīļa beigās saņemts rīkojums par robežu bloķēšanu.

“Šajā laikā mūsu apakšvienībā notika vairāki nepatīkami gadījumi: 2.maijā nodaļā mēģināja sarīkot apvērsumu un mani nomainīt komandiera amatā. Latvijā tobrīd jau bija paralēlās Iekšlietu ministrijas un prokuratūras struktūras, kas bija pakļautas Latvijai un PSRS. Rīgas OMON dienēja daudz latviešu, jā, un to vidū naidnieku netrūka. Ne visiem patika, ka mēs ziņojam uz Maskavu un izpildām pavēles no centra,” viņš klāstīja.

Mliņņiks esot ziņojis Pugo par neveiksmīgo viņa nomaiņas mēģinājumu, bet vēl pēc divām dienām 4.maijā uz mājas sliekšņa Mliņņikam esot ieraidītas trīs lodes krūtīs un viņš nonācis reanimācijā, tādēļ nelikumīgā muitas bloķēšana turpinājusies līdz maija beigām bez viņa iesaistes, likvidējot vairāk nekā 200 muitas posteņu.

Jūnija sākumā Mliņņiks esot izsaukts uz Maskavu pie Krjučkova, kurš vadīja PSRS Valsts drošības komiteju. Lai gan oficiālo viņš devies uz Maskavu ārstēties, viņu nogādāja komitejas galvenajā mītnē, kur Krjučkovs un vairāki ģenerāļi jautājuši, kas viņam deva pavēli par muitas posteņu likvidāciju Baltijas valstīs.

Uzzinot, ka pavēli deva Pugo, Krjučkovs paziņoja, ka visas muitas bloķēšanas darbības ir jāizbeidz un apakšvienībām jāatgriežas dislokācijas vietās. “Un tu vairāk šajās lietās neiejaucies,” Krjučkovs sacījis Mliņņikam.

Kāds Krjučkovam pietuvināts ģenerālis atklājis, ka PSRS Iekšlietu ministrijas 42.divīzijas, kuras pakļautībā bija arī Rīgas OMON, komandieris ģenerālis Aleksandrs Žitņikovs neoficiālā sanāksmē, kas notikusi medību laikā, ar Lietuvas Republikas vadību uzzinājis, ka, tās vērtējumā, vēršanās pret muitas kontrolpunktiem izskan Rietumvalstīs, kas pret to protestē un tādā veidā palielina atbalstu Baltijas valstu neatkarības centieniem.

“Pēc šī brauciena uz Maskavu es devu rīkojumu vairs neaiztikt muitniekus. Bet vēl pēc pāris dienām pie mums bāzē ieradās Žitņikovs un deva rīkojumu nolikt visus OMON ieročus divīzijas bāzē” Rīgā, atminējās Mliņņiks, kurš paziņoja, ka no Žitņikova naidīguma saistībā ar muitas posteņu likvidācijas pārtraukšanu ir cietis vēl kādu laiku.

Vēlāk jūlija beigās esot saņemta operatīvā informācija, ka Viļņas OMON plāno apvērsumu un pāriet republikas pusē, kas Latvijā neizdevās. Tomēr viņam tika dots rīkojums braukt uz Viļņu plānotā apvērsuma laikā. Viļņā viņš ieradies 30.jūlijā, kur sarunājies ar Viļņas OMON apvērsuma plānotājiem, kas ļāva novērst apvērsumu. Pēc tam viņš atgriezies Rīgā, lai svinētu savu dzimšanas dienu.

Kad pēc svinībām izsaukts uz bāzi, lai gan neviens ārkārtas pārbaudes nepaskaidroja trauksmes iemeslu. Par Medininkos notikušo viņš uzzinājis tikai vairākas stundas vēlāk. Esot pārbaudīta gan ieroču, gan personāla atrašanās vieta, kas apliecinājusi, ka visi Rīgas omonieši uzbrukuma brīdī atradās savā dislokācijas vietā.

Jau vēstīts, ka Viļņas apgabaltiesa 28.oktobrī aizmuguriski piesprieda mūža ieslodzījumu trim bijušajiem Rīgas omoniešiem par noziegumiem pret cilvēci saistībā ar Lietuvas amatpersonu slepkavību Medininku kontrolpunktā 1991.gadā.

Notiesātie Andrejs Laktionovs, Česlavs Mliņņiks un Aleksandrs Rižovs ir Krievijas pilsoņi. Krievija šajā lietā ir atteikusies sadarboties ar Lietuvu un neizdod savus pilsoņus, kas tajā apsūdzēti, tādēļ viņi tiek tiesāti aizmuguriski.

Tiesa arī nolēma, ka notiesātajiem jāsamaksā valstij 653 850 eiro kompensācija par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī kompensācijas noslepkavoto tuviniekiem.

Iepriekš prokurors Sauļus Versecks tiesā sacīja, ka bijušais Rīgas milicijas specvienības OMON komandieris Mliņņiks deva rīkojumu uzbrukt robežkontroles punktam uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, bet Laktionovs un Rižovs šo rīkojumu izpildīja. Prokurors pieprasīja apsūdzētajiem piespriest mūža ieslodzījumu.

Tiesā lieta tika izskatīta kopš 2013.gada decembra.

Šī ir otrā prāva Lietuvā saistībā ar Medininku slaktiņu. 2011.gada pavasarī mūža ieslodzījums tika piespriests bijušajam Rīgas omonietim Latvijas pilsonim Konstantīnam Mihailovam (Ņikuļinam).

1991.gada 31.jūlijā OMON kaujinieki Medininku kontrolpunktā uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas nošāva septiņus Lietuvas muitas darbiniekus un policistus, bet viens tika smagi ievainots, taču izdzīvoja. Omoniešu uzbrukumā tika nogalināti Lietuvas Policijas departamenta ātrās reaģēšanas vienības Aras policisti Mindaugs Balavaks un Aļģimants Jozaks, Policijas departamenta ceļu policijas darbinieki Jozs Janonis un Aļģirds Kazlausks, Muitas departamenta Viļņas muitnīcas inspektori Antans Musteiķis un Stanislavs Orlavičs. Uzbrukumā tika smagi ievainots un 2.augustā nomira Viļņas muitnīcas inspektors Ričards Rabavičs. Izdzīvoja tikai smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns.

November 14, 2016 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: