gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Genocīda piemiņas laiks. Grāmata par Krievijas latviešiem

Pagājuši 79 gadi kopš pirmajām visbriesmīgākajām un asiņainākajām represijām, kādas jebkad tikušas vērstas pret latviešu tautu. 1937.gada decembrī Padomju Savienībā sākās masveida aresti. Vairāk nekā 70 tūkstoši latviešu tika nošauti vai nobendēti Gulaga lēģeros.

Decembra pirmā svētdiena ir šīs traģēdijas atceres diena. Šogad tā noris līdzīgi, kā citus gadus – pie dažiem namiem baltā sniegotā klusumā redzami obligāti izkaramie valsts karogi ar sēru lentām. Labi, ka vēl tā. Mūsu mietpilsoniskā prese par to mēdz klusēt. Mūsu neglaimojošā atšķirība no ebrejiem, vai armēņiem, kas genocīdu pret savējiem nekad neaizmirsīs. Šogad atrodams laikam jau tikai viens vienīgs viedokļraksts http://nra.lv/viedokli/igors-pimenovs/193255-decembra-pirma-svetdiena-neerta-pieminas-diena.htm


Bet nu vēl viena ziņa šajā sakarā – genocīda atceres priekšvakarā grāmatu apgāds LIETUSDĀRZS ir izdevis grāmatu “Ingvars Leitis, Uldis Briedis. Latviešus Sibīrijā meklējot. Veloekspedīcija Rīga-Vladivostoka”.

attēls

Divi pētnieki dziļajos Brežņeva laikos aizliegto Krievijas latviešu izpēti veiksmīgi nomaskējuši ar velobraucienu, pirmo reizi pēc 1937.gada genocīda apzina tautiešus.

Apgāda “Lietusdārzs” informācija medijiem

Latviešu ceļš pie latviešiem

Grāmatu apgāds “Lietusdārzs” izdevis unikālu grāmatu “Latviešus Sibīrijā meklējot”. To veido 1975.gadā Ingvara Leiša sarakstītā dienasgrāmata un Ulda Brieža uzņemtās fotogrāfijas. Abi autori latviešus Sibīrijā meklējuši, ar velosipēdiem no maija līdz novembrim virzīdamies no Rīgas uz Vladivostoku.

Vai tas ir jaunības neprāts, dēkaiņu gars, kas mudina divus jaunus cilvēkus ar padomjlaiku plīstošajiem velosipēdiem, bez piemērota ekipējuma braukt tūkstošiem kilometru pa brīžam katastrofiski sliktiem ceļiem, riskēt ar veselību un, iespējams, pat dzīvību apvidos, kur cilvēks netiek uzskatīts par lielu vērtību, jo bezgala daudzi tur nevis vienkārši gājuši bojā, bet nogalināti, iznīcināti? Nē, tas nav brauciens, kura mērķis ir iekļūšana Ginnesa rekordu grāmatā. Velobraucējus virza misijas apziņa. Dziļos stagnācijas laikos, kad Staļina šausmu darbi vairs netiek veikti, toties tos nav ieteicams atcerēties, jaunie vīrieši dodas meklēt savējos.

Šī ekspedīcija nav grūta tikai fiziski. Tas nav tikai sports, tās nav tikai jauneklīgas dēkas. Ceļotāji atrod latviešus – viņu atsevišķos likteņus un kopējo vēsturi. Un tas ir smags atradums.

Tagad, kad katrs ir vismaz dzirdējis Lejas Bulānas vai Arhangeles vārdu, kad skolā stāsta par latviešu iznīcināšanu PSRS 1937.-1938.gadā un vārdu “gulags” cilvēki nebaidās skaļi izrunāt, šī dienasgrāmata ir īpaši iedarbīga. Tā noplēš apraduma plēvīti, ar ko normāla ikdienas dzīve pārklāj brūces tautas atmiņā.

Dienasgrāmatai un fotogrāfijām ir vēsturisku dokumentu svars. Tās apliecina apbrīnojamu spēju sekot savam aicinājumam, pildīt misiju, kas ir pašu itin kā nejauši atrasta, bet nozīmīga visai tautai. Un ir lieliski, ka šis milzīgais saturs atklājas spurainā, nenogludinātā tekstā, kādu nerakstītu ne profesionāls vēsturnieks, ne rakstnieks. Ceļotāji sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem, ēd makaronus, dzer šņabi, lāpa velosipēdu riepas, sulīgi raksturo sādžas un to iemītniekus… Šis dzīvīgais, gandrīz neapstrādātais stāstījums vienā mirklī iegremdē laikos, kuros ir daudz baismu, netīrības un… smieklīgā. Kad grāmata galā, gribas atviegloti uzelpot: tā, paldies Dievam, ir pagātne! Un tūlīt neviļus nākas saspringt: bet ja nu…

Ir grūti ārzemniekam un arī latvietim, kurš nav piedzīvojis padomju laikus, izstāstīt, kā bija, kad nebija iespēju redzēt pasauli aiz dzelzs priekškara, atcerēties savas tautas vēsturi, galu galā – veikalā nopirkt kaut ko vairāk par sauso zupu un polšu… Šī grāmata ir kā laika mašīna, kurā aicināti iekāpt gan tie, kuri šo laiku paši piedzīvojuši, gan tie, kuri netic, ka tāds ir bijis.

Padomju sadzīves detaļas un latviešu tautas liktenis, dabas varenums un divu neprāšu vajadzība tikt līdz mērķim… Grāmatā – kā dzīvē. Viens pret vienu.


Fragments no grāmatas:

No divu Krasnojarskas apgabala latviešu ciemu Borisovas un Taimenskas nošauto un uz gulagiem aizvesto latviešu saraksts. No šī simta atgriezās tikai četri. Sarakstu pēc atmiņas uzrakstīja un atsūtīja Balajas latvieši, bet ne visi represētie tajā ir iekļauti.

Jūlijs Ābeltiņš, Pauls Ābeltiņš, Ernests Ābeltiņš (3 brāļi), Alfrēds Ābeltiņš, Jānis Ābeltiņš, Otto Ābeltiņš, Edgars Apsītis, Hugo Apsītis (2 brāļi), Jānis Auziņš, Pēteris Avotiņš, Pēteris Balodis, Kārlis Balodis, Jānis Balodis (3 brāļi), Jānis Baltais, Antons Baltais, Artūrs Brižinskis, Otto Cukurs, Jūlijs Cūra, Jānis Deglavs, Ludvigs Deglavs, Jēkabs Deglavs, Alberts Deglavs (4 brāļi), Jēkabs Dille, Jānis Duks, Jānis Gailis, Pēteris Gailis (2 brāļi), Nikolajs Gailīts, Augusts Galle, Āris Galle, Alfreds Galle (3 brāļi), Ernests Gruntmanis, Osvalds Greibergs un viņa dēls, Gruntmanis, Jānis Jančis, Žanis Kalns, Andris Karitāns, Jūlijs Kārkliņš, Pēteris Kravalis, Jānis Krēvics un viņa brālis, Ādolfs Krīviņš, Kārlis Krīviņš (2 brāļi), Aleksandrs Ķikuts, Valdemārs Ķikuts un viņa brālis, Arnolds Liepiņš, Pēteris Lizinskis, Otto Martinovs, Pēteris Ozoliņš, Jēkabs Ozols, Kārlis Pencelis, Pēteris Pencelis, Jānis Pencelis (3 brāļi), Aleksandrs Priede, Ādolfs Priede (tēvs un dēls), Jānis Puzulis, Eduards Puzulis, Teodors Rabe, Jānis Rabe (2 brāļi), Jānis Rauda, Andris Rauda (2 brāļi), Kārlis Raibais, Jānis Rudzītis, Rempis, Aleksandrs Salmanis, Alberts Salmanis, Jānis Salmanis (3 brāļi), Jūlijs Sirmanis, Otto Sirmanis (2 brāļi), Rūdolfs Steps, Aleksandrs Steps, Valdemārs Šmits, Ādolfs Timermanis, Aleksandrs Timermanis, Alberts Timermanis (2 brāļi), Alfreds Ugrēvičs, Pēteris Ugrēvičs, Rūdolfs Vanags, Andris Vildovs, Jēkabs Zelčs un viņa brālis.

Skolotāji: Pāvils Kiršs, Osvalds Sīlis, Ernests Puzulis, Alksnis, Riekstiņa, Irbiņš, Pētersons, Emīlija Goldberģe, Marta Vindece.

Latviešu sarkanie strēlnieki: Otto Rakšs, Ādolfs Priede, Rūdolfs Peterss.

Latviešu baltie strēlnieki: brāļi Apsīši, Jēkabs Jēgermanis, Augusts Kamperhauzs, Jēkabs Ozols, Alfrēds Zakss, Alfrēds Zars (nošauti Kanskas čekā)


Raksts Dienā: http://www.diena.lv/raksts/kd/gramatas/ingvars-leitis.-uldis-briedis.-_latviesus-sibirija-meklejot_-14160937

Krievijas latviešu iznīcināšana:  http://lpra.vip.lv/krievilatviesi.htm

December 4, 2016 - Posted by | Vēsture

1 Comment »

  1. 7.decembrī portālā “Ir” parādījās arī G.Nāgela raksts: http://www.irlv.lv/2016/12/7/noziegums-latvietis

    Comment by gulags | December 7, 2016 | Reply


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: