gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Deputāts tiesājas ar vēsturnieku

Ogres deputāts tiesājas ar vēsturnieku, kurš atmasko padomju represīvo pagātni

Viss raksts: http://www.irlv.lv/2016/12/12/ogres-deputats-tiesajas-ar-vesturnieku-kas-atmasko-padomisko-pagatni

Savu pētījumu dēļ prāvā ierauts VDK izpētes komisijas loceklis vēsturnieks Gatis Liepiņš
Itr_14915943-media_large
Gulaga vēstures muzejs Maskavā. Foto: Yuri Smityuk, ITAR-TASS/ LETA
Ieva Cielava 12.decembris 2016 

Viedokļa paušana par grāmatu, kuras tulkojumam no krievu valodas naudu piešķīrusi Ogres novada dome, VDK izpētes komisijas loceklim Gatim Liepiņam izvērsusies tiesas procesā. Pēc iebildumiem, ka grāmatā nekritiski slavināts PSRS Iekšlietu sistēmas darbinieks Vladislavs Laizāns, vēsturnieku Liepiņu tiesā iesūdzējis Laizāna dēls – Ogres novada domes deputāts un partijas “Saskaņa” biedrs Juris Laizāns.

Strīds ir par grāmatu “Pilsēta Ogre. Cilvēki. Likteņi. Laikmeti”, ko sarakstījusi krievu valodā iznākošā laikraksta „Nedēļa Ogrē” redaktore Natālija Ketnere. Vēsturnieks norādījis, ka autores izmantotie avoti un no tiem iegūtā informācija nav izvērtēta kritiski, tajā skaitā sadaļa par bijušo Ogres kriminālās nodaļas priekšnieku Vladislavu Laizānu.

Ketnere aprakstījusi, ka Laizāns no 1949. gada strādājis Iekšlietu tautas komisariāta kriminālajā meklēšanā, un ar sadales norīkojumu vēlāk nosūtīts uz Komsomoļsku pie Amūras, „kuru cēla ieslodzītie, brīvlīguma pilsoņi, kā arī komjaunieši aktīvisti no visdažādākajiem Padomju Savienības reģioniem”.

Vēsturnieks Liepiņš internetā publicētā rakstā norādījis, ka Laizāns pēc PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolas beigšanas strādājis kā Iekšlietu ministrijas (IeM) operatīvais pilnvarotais izmeklētājs. Savukārt Komsomoļskā pie Amūras, kur vēlāk nosūtīts, atradies GULAG nometņu tīkls, kurā ieslodzījumu izcieta arī daudzi padomju represijās cietušie latvieši.

Informāciju, kas iekļauta grāmatā, Ketnere ieguvusi no sarunas ar Jāni Laizānu, faktus nav pārbaudījusi – to autore pati vēlāk atzinusi portālam “LA”. “Neesmu vēsturniece, vienkārši mīlu savu pilsētu Ogri un cilvēkus, kuri tur dzīvo. Vai tagad pēc katras intervijas ar kādu senioru man jālūdz veikt pārbaudi “čekas” maisos, lai mani neapvaino kolaborantu slavināšanā,” sacijusi Ketnetre.

Tiesāšanās sākās pavasarī, kad Juris Laizāns kopā ar savu māti Veru Laizāni vērsās Ogres rajona tiesā, iesniedzot prasību pret vēsturnieku Gati Liepiņu un portālu “daugavasbalss.lv”, kur viedoklis tika publicēts. No katra atbildētāja tiek prasīta 2000 eiro liela kompensācija. Liepiņa viedokli publicēja arī portāli “LA” un “Ir”, taču pret šiem medijiem deputāts nav vērsies.

Prasībā par goda un cieņas aizskaršanu deputāts norāda uz vairākām, viņaprāt, nepatiesībām, kas atrodamas Liepiņa rakstā. Juri Laizānu neapmierina, ka mirušais tēvs nodēvēts par kolaborantu un kā vēsturnieka publikācijā minēta Vera Laizāne.

Ketnere rakstījusi, ka abi laulātie iepazinušies „pavisam neromantiskā gaisotnē un ļoti nepatīkamu cilvēku klātbūtnē – kriminālnoziedzinieku nometnē”, kur Vera Laizāne strādājusi par ārsti, uzreiz pēc medicīnas institūta beigšanas. Vēsturnieks komentējis: “Grūti pateikt, cik uzticīga padomju režīmam bija Vera Laizāne, bet katru tikko institūtu beigušo sadalē uz šādu slepenu objektu pie “tautas ienaidniekiem” diezin vai sūtīja.”

Līdzīgi Juris un Vera Laizāni iebilst pret citiem rakstā minētajiem faktiem un vēsturnieka spriedumiem. Arī pret secinājumu, ka “Latvijā par Ogres pašvaldības līdzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu – Staļina laika iekšlietu sistēmas virsnieku, kurš strādājis analogā nometnē PSRS un visticamāk tieši piedalījies nevainīgu cilvēku represēšanā, kā arī vēlāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavību.”

Šādu secinājumu vēsturnieks balstījis Vladislava Laizāna LKP CK nomenklatūras kadru personas lietā atrastā dokumentā. 1959. gada 25. septembrī Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas kadru daļas priekšnieks Karpačs ziņojis komunistiskās partijas vadībai, ka milicijas kapteinis Laizāns ticis sodīts ar diviem gadiem brīvības atņemšanas nosacīti par to, ka 1959. gada 24. jūnijā izdarījis sava dienesta biedra slepkavību „aiz neuzmanības”.

Liepiņš ir pārsteigts par tiesas procesu un atklāj, ka viņam nav zināmi iemesli, kādēļ prasītāji pauž šādu nostāju – aiz nezināšanas, jo radinieks slēpis savu biogrāfiju, vai arī prasības pieteikumā ir apzināti paustas nepatiesas ziņas. Visu dokumentu kopijas, kurās balstījis savus spriedumus, vēsturnieks gatavojas iesniegt tiesā.

Juris Laizānu gan šie skaidrojumi nepārliecina. “Rakstā publicētās ziņas un izteiktie apgalvojumi neatbilst patiesībai, turklāt būtiski aizskar manas ģimenes godu un cieņu. [..] Viss raksts kopumā uzrakstīts aizskarošā un neslavu ceļošā veidā, jo raksts neapšaubāmi ir radījis neitrāliem lasītājiem negatīvu priekšstatu par manu tēvu un viņa, tai skaitā arī manu, ģimeni, ko apliecina pie raksta publicētie lasītāju komentāri. Nodarītais kaitējums mūsu ģimenes reputācijai faktiski ir neatgriezenisks,” rakstiskā atbildē “Ir” skaidro Laizāns.

Ogres novada dome Ketneri ir atbalstījusi ne vien ar 1950 eiro lielu naudas summu grāmatas tulkošanai no krievu uz latviešu valodu, bet arī ar apbalvojumu “Gada ogrēnietis 2014” nominācijā “Sabiedriskais darbs”. Ketneres kandidatūru balvai atbalstīja Laizāns, kolēģiem norādot, ka arī pats personīgi atbalstījis grāmatas tapšanu.

Portāls “daugavasbalss.lv“, kurā Liepiņa viedoklis publicēts, pēc Laizānu ģimenes pretenzijām publikāciju dzēsis. Kopš pavasara medijam mainījies īpašnieks – tagad tas ir bijušais Ogres novada domes deputāts Rolands Millers (ZZS). Viņš telefona sarunā atklāja “Ir”, ka portālam ar Laizānu ģimeni izdevies noslēgt izlīgumu – abi ar deputātu Laizānu par to vienojušies mutiski. Medija īpašnieks neslēpj, ka Laizānu ģimeni pazīst personīgi, jo Millera sievastēvs savulaik strādājis kopā ar Vladislavu Laizānu Ogres trikotāžas fabrikā.

Uz jautājumu, kāpēc piekritis izlīgumam, Millers skaidro: “Mēs esam mainījuši politiku portālam – negribam jaukties ģimenes lietās. Skatāmies uz politiķu darbiem, nevis ģimenes rakstiem. [..] Ar Laizāna kungu noslēdzām mierizlīgumu, jo viņš ir diezgan pazīstamas dzimtas loceklis, neredzu jēgu tiesu darbiem. Protams, var cīnīties un pierādīt, ka tā tas ir bijis, bet diez vai mēs varētu atbildēt par saviem vecākiem, ko viņi ir darījuši. Tas būtu stulbi.”

Pirms neilga laika “Daugavas balss” slēdza izlīgumu ar vēl kādu Ogres novada domes deputātu – Egilu Helmani (NA). Portālā publicētā rakstā bijusi aprakstīta viņa ģimenes ballīte – cik tā izmaksājusi un kādi viesi ieradušies. Šādus rakstus Millers uzskata par iepriekšējo īpašnieku kļūdu – “Man ir cita politika un domāšana.”

Pec pirmās tiesas sēdes Liepiņš “Ir” atklāj, ka izlīgumu ar Laizānu ģimeni nav gatavs slēgt, jo neuzskata, ka būtu savā viedokļa rakstā pieļāvis kādas kļūdas. Ja “daugavasbalss.lv” vienosies ar Laizānu, tiesas process turpināsies tikai starp Laizānu ģimeni un Gati Liepiņu. Nākamā tiesas sēde gaidāma nākamgad – 11. janvārī.

 

December 12, 2016 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: