“Iespēja ikvienam bez īpašas samaksas fotografēt Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva glabāšanā nodotos PSRS represīvo institūciju un okupācijas laika iestāžu dokumentus ir nepieciešama, lai visā Latvijas sabiedrībā iedzīvinātu Satversmes ievadā nostiprināto totalitāro režīmu nosodījumu,” norādīja Jarinovska.

Pēc viņas teiktā, pašlaik iedzīvotāju tiesības izmantot Satversmē nostiprināto informācijas atklātības principu, lai iepazītos ar savu represēto radinieku un draugu lietām okupācijas represīvo institūciju fondos, liedz nesamērīgi finansiāli šķēršļi par dokumentu kopēšanu vai fotografēšanu.

Jarinovska atsaucās arī uz komisijas pieredzi: laikā no 2014. gada līdz 2017. gada janvārim nav izdevies pārliecināt visus arhīva darbiniekus, ka Ministru kabineta rīkojums ir pietiekams pamats, lai visiem komisijas locekļiem brīvi ļautu fotografēt arhīvā.

Grozījumi arhīvu nozares normatīvajā regulējumā nepieciešami arī tāpēc, lai vēsturniekiem un visiem citiem zinātniekiem dotu plašākas iespējas strādāt ar pašu, individuāli digitalizētiem vēstures avotiem.