Ievēlēts jauns Politiski represēto apvienības vadītājs

Viss raksts: http://www.la.lv/neesmu-runatajs-esmu-daritajs/

Ar divu balsu pārsvaru ievēlēts jauns Politiski represēto apvienības vadītājs

Jaunais politiski represēto līderis Ivars Kaļķis apņēmies LPRA valdē pastiprināt demokrātiskumu un konstruktīvismu, veidot ciešāku saikni ar fondu “Sibīrijas bērni”, Latvijas Okupācijas muzeju, kā arī partizānu un leģionāru organizācijām. Fonā saviem vēlētājiem pateicas līdzšinējais apvienības priekšsēdis Gunārs Resnais.

---

Ar niecīgu balsu pārsvaru pār līdzšinējo Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) vadītāju Gunāru Resno apvienības ārkārtas konferencē par jauno LPRA valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ogres politiski represēto kluba vadītājs Ivars Kaļķis. Pirms ievēlēšanas savā uzrunā Kaļķis uzsvēra, ka līdzšinējais organizācijas vadības stils viņam šķiet autoritatīvs, nepieņemams. “Neesmu runātājs pēc savas dabas, esmu darītājs,” sacīja I. Kaļķis, uzsverot, ka vēlas apvienībā ieviest konstruktīvismu un izskaust tukšvārdību.

LPRA ārkārtas konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā no 302 delegātiem bija ieradušies 242 biedri. Iepriekš decembra vidū notikušajā konferencē pie jauna biedrības vadītāja neizdevās tikt, jo nebija sagatavots revīzijas komisijas ziņojums, kas vakar beidzot tika publiskots. No tā redzams, ka 2016. gada beigās LPRA finanšu līdzekļu atlikums bija 3681 eiro. Biedrība pērn ieņēmusi 39 619 eiro, no kuriem lielākā daļa jeb 32 843 eiro saņemta kā valsts dotācija, 6010 eiro – kā pašvaldību dotācija, bet 766 eiro iekasēti biedru naudās. Tēriņi bijuši lielāki, sasniedzot 46 090 eiro, no kuriem 15 611 eiro izmaksāti valdes locekļiem un citiem LPRA darbiniekiem algās, bet 4500 eiro – motivācijas prēmijās. Pārkāpumi biedrības finanšu atskaitē nav konstatēti, taču daudzi apvienības biedri izteica neapmierinātību par neskaidro prēmiju sadali. Viņi aicināja par šādiem jautājumiem lemt visiem kopīgi, nevis atstāt tikai valdes ziņā. “Klusa naudas piešķiršana pašiem sev nešķiet pareiza, tam būtu jābūt kaut cik kolektīvam lēmumam,” sacīja LPRA Ādažu novada nodaļas vadītājs Jānis Graudiņš. Arī jaunievēlētais LPRA līderis I. Kaļķis pirms Ziemassvētkiem savā kontā bez kāda paskaidrojuma saņēmis 300 eiro no apvienības, taču atskaitījis tos atpakaļ, jo, kā pats sacīja, – tas neesot taisnīgi.

Debates pirms priekšsēža vēlēšanām izvērtās spraigas un emocionālas. Biedri izteica pārmetumus LPRA valdei par tās vadības stilu, vairākkārt nodēvējot to gan par autoritatīvu, gan par totalitāru un pat diktatorisku. Lai gan ar apvienības biedru vairākuma atbalstu tika pieņemts 28. konferences aicinājums Saeimai un valdībai, arī tas tika pamatīgi kritizēts. To vairāki biedri nodēvēja par bezpersonisku, bez sirdsbalss, bet pārlieku piesātinātu ar vispārīgiem lozungiem. “Šie desmit punkti nav adresēti nevienam. Tas ir tāpat, kā lūgt Dievu par kaut ko un cerēt, ka tas piepildīsies,” dokumentu kritizēja LPRA biedrs Andrejs Ermuiža. Arī viņš vērsa uzmanību uz nepieciešamību pēc pārmaiņām valdes darbībā, norādot, ka tā nedarbojas pēc statūtiem, bet pēc principa “skaldi un valdi”.

J. Graudiņš atsaucās uz līdzšinējā LPRA vadītāja G. Resnā iepriekš sacīto vairs nekandidēt uz biedrības līdera amatu un aicināja viņu atsaukt savu kandidatūru. Šis aicinājums izraisīja aplausu un emociju vilni auditorijā, taču Resnā kungs savu kandidatūru neatsauca. Toties intrigu radīja trīs izvirzīto kandidātu atteikšanās no savas balotēšanās. Biļetenos sākotnēji bija četri kandidāti – G. Resnais, I. Kaļķis, Vilis Ieviņš un Astrīds Freimanis, bet debašu laikā tika izvirzīts arī piektais – Ogres novada represēto kluba pārstāvis Edmunds­­ Būmanis. Taču gan viņš, gan V. Ieviņš un A. Freimanis pēcāk savu kandidatūru atsauca, aicinot balsot par I. Kaļķi. “Mūsu valdē ir vajadzīgas jaunas asinis, jo redzams, ka slīgstam totalitārismā. Beidzot jāsaved kārtībā biedrības statūti, kuros daudz caurumu. Patlaban viss notiek pēc principa – valdība ir solījusi, ja būs, tad būs, ja ne – ne. Mēs iekšā nejaucamies. Bet vajadzīgs cīnīties, nevis pasīvi gaidīt, jo, piedodiet, zem guloša akmens ūdens netek,” kritizējot esošo vadību un aicinot balsot par Kaļķi, sacīja A. Freimanis.

Resnais savu lēmumu kandidēt skaidroja ar daudzajiem biedriem, kas viņam uzticas un vēloties viņa palikšanu amatā arī nākamos divus gadus. Tāpat viņš apelēja pie iestrādēm, kuras citiem būšot grūti turpināt.

Par G. Resno nobalsoja 111 biedri, bet 113 – par I. Kaļķi. Sešpadsmit iesniegtie biļeteni tika atzīti par sabojātiem vai nederīgiem, bet divi netika iesniegti vispār.