gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Atgādinājums par kādu 1940. gada jūnija padomju dokumentu

Viesturs Sprūde: Atgādinājums par kādu 1940. gada jūnija padomju dokumentu

Katru gadu, tuvojoties 17. jūnijam, ko 1940. gada vasaras notikumu dēļ piemin kā Latvijas okupācijas dienu, krievvalodīgajos medijos parādās raksti, kuros tiek apšaubīta, noliegta Latvijas padomju okupācija un padomiskā garā spriedelēts par “darbaļaužu revolūciju”, kas gāzusi “izkurtējušo Ulmaņa režīmu” vai “brīvprātīgu pievienošanos”. Tiek izgudrotas dažādas konstrukcijas, piesaukti visdažādākie iemesli, lai tikai attaisnotu faktu, ka sarkanā armija toreiz militārā operācijā iznīcināja trīs neatkarīgas valstis – Latviju, Lietuva, Igauniju. Jā, tieši militārā operācijā, kaut padomju stila vēstures piekritēji un lielkrievu šovinisti gatavi skriet ar pieri sienā, atkārtojot, ka toreiz neviens neesot šāvis, viss ritējis mierīgi, un kas tad tā vispār par okupāciju, ja neviens nešauj.

Tomēr, kā mēdz teikt, vārdus no dziesmas neizrausi, tāpat kā no vēstures nevar izraut PSRS aizsardzības tautas komisāra Semjona Timošenko un sarkanās armijas Ģenerālštāba priekšnieka maršala Šapošņikova 1940. gada 9. jūnija pavēli PSRS Baltijas jūras kara flotes komandierim viceadmirālim Tribucam. Minētā pavēle mūsdienās nav nekāds noslēpums. Tā ir pieejama internetā un iekļauta vairākos dokumentu krājumos.

Par šo dokumentu mums atgādina arī “Latvijas Avīzes” lasītājs Vecumnieka kungs. Ir pamats domāt, ka Krievijas arhīvu slepenajos plauktos slēpjas vēl citi tamlīdzīgi rīkojumi, taču, lai saprastu, kas 1940. jūnijā notika, pietiek arī ar šo gana daiļrunīgo. Tātad komisārs Timošenko un maršals Šapošņikovs pavēl Sarkankarogotajai Baltijas flotei ar 1940. gada 12. jūniju būt gatavai KAUJAS uzdevumu izpildei. Šie uzdevumi ir: “Pēc Ļeņingradas kara apgabala karaspēka komandiera rīkojuma, sagrābt Igaunijas un Latvijas kara flotu kuģus, kas atrodas bāzēs un reisos, sagrābt Lietuvas kara floti (Palangā); sagrābt Igaunijas un Latvijas tirdzniecības floti un peldlīdzekļus, pārraujot jūras sakarus starp šīm valstīm; sagatavot un organizēt desantu izsēšanos Paldiskos un Tallinā, pēc Ļeņingradas kara apgabala karaspēka komandiera rīkojuma, sagrābt Tallinas ostu un krasta baterijas Nargenas un Vulfa salā un būt gataviem sagrābt Surupas baterijas no sauszemes; slēgt Rīgas jūras līci un bloķēt Igaunijas un Latvijas krastus Somu jūras līcī un Baltijas jūrā, lai nepieļautu šo valstu valdību evakuāciju un karaspēka un īpašumu izvešanu; organizēt pastāvīgu un drošu sardžu dienestu Somu jūras līcī no Somijas puses un Baltijas jūrā no Zviedrijas un no dienvidiem; ciešā sadarbībā ar sauszemes karaspēku līdzdarboties Ļeņingradas kara apgabala karaspēka uzbrukumam Vezenbergai (Rakverei); ar iznīcinātājaviācijas darbību palīdzību nepieļaut Igaunijas un Latvijas aviācijas pārlidojumus uz Somiju un Zviedriju”. Pavēles noslēgumā norādīts, ka precīzu kaujas darbību sākumu dos Ļeņingradas kara apgabala karaspēka komandieris.

“Sagrābt”, “nepieļaut”, “pārraut” – ļoti miermīlīga retorika, vai ne? Žēl, ka vēsturnieku rīcībā vēl nav citu dokumentu, kas raksturotu padomju sauszemes karaspēka darbības. Tomēr zināms, ka iebrucēji rēķinājās ar baltiešu pretošanos un bija pat veikti priekšdarbi gūstekņu nometņu ierīkošanai. Tādas parasti nerīko, ja kādu pošas miermīlīgi atbrīvot.

June 13, 2017 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: