gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Mežabrāļi CIP slepenajos arhīvos

Mežabrāļi CIP slepenajos arhīvos – partizānu kustības rašanās, organizācija un pārvalde

Milzīgā Aukstā kara laika dokumentu klāstā, kuru nesen atslepenoja ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP), atrodami arī lielākā vai mazākā mērā latviešu mežabrāļiem veltīti dokumenti, kas atspoguļo partizānu aktivitātes, pēckara gados cīnoties pret padomju varu. Vairākos dokumentos ziņots arī par lomu, kuru pretošanās kustībā spēlēja gan CIP, gan PSRS Valsts drošības komiteja (VDK), vēsta rus.lsm.lv.

Daļa no šiem 40. un 50. gadu dokumentiem ir visnotaļ vispārīgas analītiskas atskaites, savukārt citos atrodamas aģentu liecības vai to pārstāsti. Lapas ar atzīmi “Pilnīgi slepeni” Rus.lsm.lv uzgāja reti, un lielākā daļa dokumentu bija atzīmēti kā “Slepeni” vai ar zemāku slepenības pakāpi. Tomēr gandrīz visos dokumentos izņemts informācijas iegūšanas datums, kā arī avota vārds. Dažos izņemtas veselas lappuses, savukārt citos piezīmēts, ka iegūtā informācija nav atzīta par uzticamu.

Pretošanās kustības attīstība Latvijā no 1945.gada.

Slepeni. 1952.gada 16.jūnijs. 

“1. Partizānu kustība plašā nozīmē sākās Latvijas PSR 1945.gadā, pēc [Nacistiskās Vācijas] kapitulācijas. Latvijas Leģiona dalībniekiem bija izvēle vai nu ierasties [padomju organizētajos] pulcēšanās punktos un kļūt par karagūstekņiem, vai arī doties mežos un turpināt cīnīties. Šādā veidā parādījās dažādu apmēru partizānu grupas.

2. Grupas sastāvēja no bijušajiem frontes karavīriem, kas viens otru labi pazina. Tajās bija virsnieki, instruktori, citu pakāpju karavīri, policisti, aizsargi, kā arī patriotiski noskaņoti inteliģences locekļi un citi iedzīvotāji. Dažiem bija stingra ideoloģiska pārliecība; citi bija neorganizēti noziedznieki.

3. Sākumā nevienam nebija nolūka atgriezties pie dzīves zem likuma. Visiem šķita, ka tūlīt sāksies karš pret Padomju savienību. Tomēr karš nesākās, un to nevarēja sagaidīt tuvākajā nākotnē. Padomju vara sāka ķemmēt mežus, meklējot partizānus, no kuriem daudzi tika nogalināti, pretojoties arestam, un daudzi tika sagūstīti. Padomju vara nostiprināja savas pozīcijas. Dzīve mežos, it sevišķi pēc pirmās ziemas, kļuva grūtāka. Starp partizāniem bija gadījumi ar veselības problēmām, it sevišķi vecāku vīriešu vidū. Sāka kļūt skaidrs, ka šiem [vīriešiem] nebūs pa spēkam turpināt cīņu. Daudzi zaudēja dūšu, kad dzirdēja par smagajiem zaudējumiem, kas bija rezultāts neapdomīgām rīcībām, nepietiekamiem drošības mēriem, kā arī uzticībai neuzticamiem cilvēkiem. Daudzi no partizāniem ieklausījās iekšlietu ministra [Augusta] Eglīša aicinājumā nākt ārā no mežiem un padoties. Tādējādi daudzi no partizāniem padevās, it sevišķi tie, kuri uzskatīja, ka nav iesaistījušies kompromitējošās aktivitātēs.

4. Līdz 1949.gadam šie bijušie partizāni netraucēti dzīvoja un strādāja. Daži tika pie diezgan labām vietām, un citi atrada iespēju sadarboties ar komunistiem. Daudzas no šīm legalizētajām personām, kas tika turētas aizdomās par turpināšanu sadarboties ar mežu partizāniem un informācijas sniegšanu par varas iestāžu gaidāmajām darbībām, tika deportētas 1949.gadā kopā ar tiem, kam neizdevās noslēpt savu neapmierinātību ar padomju režīmu.

5. Visi legalizējušies partizāni tika nopratināti par citu partizānu atrašanās vietu, viņu identitātēm, kur viņi ieguva ēdienu, viņu aktivitātēm, ko viņi gaidīja un kā plānoja rīkoties pret padomju valdību. Legalizētajiem partizāniem tika ieteikts doties satikt savus bijušos draugus un prasīt nākt ārā no mežiem. Taču ļoti reti gadījās, ka kāds no grupām devās satikt partizānus, un tas notika tikai tad, ja tie bija radinieki. Bija vairāki gadījumi, kad bijušie, legalizētie partizāni tika spiesti strādāt Valsts drošības ministrijas labā.

6. Līdz ar to partizānu skaits saruka slimību (nebija iespējams tikt pie ķirurģiskas palīdzības vai ievainojumu apārstēšanas), pašnāvību, krišanas kaujā un sagūstīšanas rezultātā. To liktenis, kuri tika dzīvi ieslodzīti un sagūstīti mežos, nav zināms, taču tiek pieņemts, ka viņiem tika piespriests 25 gadu cietumsods. Tika arestēti arī vadoņi un atbalstītāji, un atbalstītāji parasti tika ieslodzīti uz pieciem gadiem. Ir saņemti ziņojumi, ka pēc soda izciešanas šie indivīdi atgriezās mājās.

7. Kā jau minēts augstāk, partizānus var iedalīt divās galvenajās kategorijās.

a) Ideoloģiskās grupas, kuru mērķis bija sevi saglābt Latvijas atbrīvošanai un sniegt morālu atbalstu citiem patriotiem.

b) Demoralizētas, taču citādi labas [labi trenētas] kaujas grupas, kuru mērķis bija bandītisms un visa veida nelegāla rīcība, neņemot vērā savu upuru morālos vai patriotiskos uzskatus. Šīs grupas kopumā tika ienīstas un meta ēnu uz ideoloģiskajiem partizāniem. Tika pievērsta varas iestāžu uzmanība, un pret šīm grupām bieži vērsa kaujas akcijas, kurās iesaistījās arī daudzas ideoloģiskās grupas, kuras arī cieta. Ideoloģiskās grupas brīdināja savus atbalstītājus (t.i., legāli dzīvojošus bijušos partizānus) nestāties kontaktos ar citām grupām un drošības apsvērumu dēļ nekādi ar tām nesaistīties. Draudzīgas grupas centās savā starpā uzturēt kontaktus.

8. Šie apstākļi un centrālas organizācijas trūkums radīja nemieru legāli dzīvojošajos patriotos, kuri jau 1946.gadā bija noformējuši slepenas organizācijas pagrīdes darbībai. Lai gan nav iespējams kopumā raksturot reorganizācijas procesu, kas norisinājās Latvijas pretošanās kustībā, ir iespējams iezīmēt vispārīgas tendences, vadoties no tā, kas notika kādā visnotaļ lielā reģionālā grupējumā, kas sastāvēja no vairākām atsevišķām partizānu grupām. Legāli dzīvojošu patriotu organizācijas pārstāvis, kāds [vārds dzēsts], uzņēmās nodibināt kontaktus ar ideoloģiskajām grupām mežos. Kopš 1948.gada pavasara ar viņa sadarbību norisinās darbs, lai organizētu un konsolidētu partizānus pēc ideoloģiskiem nosacījumiem, no organizācijas atšķeļot visus partizānu grupējumus, kuriem trūka disciplīnas un kuri gandēja partizānu labo slavu. Šādu ideoloģisku grupu daudzums nav liels, taču viņu eksistence ir svarīga iedzīvotāju morālajam stāvoklim. Trīsarpus gadu laikā ar zināmiem panākumiem tika īstenots grūtais uzdevums reformēt dezorganizētos, nedisciplinētos un demoralizētos partizānu spēkus mazos, taču tīri nacionāli noskaņotos kodolos. Ir izrādījies iespējams organizēt partizānus ideoloģiskā cīņā, nepiedāvājot viņiem materiālu atbalstu. Tādējādi ideoloģiskās un pasīvās pretošanās kustības ir organizētas un lēnām un uzmanīgi tiek paplašinātas, lai nākotnē tiktu galā ar konkrētiem un reālistiskiem uzdevumiem.

9. Pašreiz pretošanās kustības morāle ir laba, un tās locekļi ir ļoti sagatavoti, taču neko tādu nedrīkst izrādīt uz āru. Partizāni un legāli dzīvojošie atbalstītāji veica atklātas darbības pirms tika veikta kolektivizācija, proti, [tika veikta] propaganda pret kolektivizāciju un sabotētas zemnieku saimniecības, to aprīkojums. Aktīvākie komunisti tika noķerti un piekauti. Komunistiem tika sūtītas draudu vēstules, un tie, kuri tām nepievērsa uzmanību, tika nošauti. Tomēr šādas aktivitātes izraisīja vietējo iedzīvotāju un pašu partizānu apspiešanu. Savukārt teroristu grupas, un it sevišķi bandītu grupējumi, kas darbojās paši par sevi un īpaši nedomājot, nogalināja daudzus nevainīgus, nesvarīgus cilvēkus, nošaujot pat vairākus, kuri atbalstīja kustību, taču tajā pat laikā bija nodarbināti padomju iestādēs. Sekojošās deportācijas un krasā rīcība pret partizāniem bija tādā līmenī, kādu varēja sagaidīt. Tad tika saprasts, ka pašreizējos apstākļos labāk nedot pierādījumus par jebkādām aktivitātēm, un kopš 1949.gada partizānu darbības princips ir saglabāt savus spēkus, līdz nāk palīdzība, un līdz tam iemācīties būt noderīgiem.”

Tālāk dokumentā seko puse lapas, kas izdzēsta, to atslepenojot. Dokumenta noslēgums savukārt veltīts metodēm, kuras padomju iekārta – Valsts drošības ministrija, iznīcinātāju bataljoni, vietējā milicija utt. – pielieto pret mežabrāļiem.

Ziņojums beidzas šādi: “Cīņa starp partizāniem un drošības iestādēm turpinās.”


Mežabrāļi CIP slepenajos arhīvos – palīdzība no Rietumiem

Jau vēstīts, ka daļa no šiem 40. un 50. gadu dokumentiem ir visnotaļ vispārīgas analītiskas atskaites, savukārt citos atrodamas aģentu liecības vai to pārstāsti. Lapas ar atzīmi “Pilnīgi slepeni” Rus.lsm.lv uzgāja reti, un lielākā daļa dokumentu bija atzīmēti kā “Slepeni” vai ar zemāku slepenības pakāpi.

Tomēr gandrīz visām atskaitēm un memorandiem, kas attiecas uz 50.gadu pašu sākumu, kad ar Zviedrijā un Vācijā dzīvojošo latviešu emigrantu palīdzību CIP sāka dibināt kontaktus ar pretošanās kustību Latvijā, ir augstākās slepenības zīmogs. Tāpat pirms publikācijas dokumenti izgājuši cauri “sterilizācijai” – izņemts informācijas iegūšanas datums, kā arī avota vārds, bet no citiem izņemtas veselas lappuses.

Seko gandrīz pilns vairāku šīs sērijas dokumentu tulkojums. Slepenības līmenis visos norādīts sākotnējais – kāds tas bija brīdī, kad dokuments tika izveidots.

«Apraksts projektam Nr. __. Koda vārds ZRLYNCH. Veids — tiek īstenots.
Pilnīgi slepeni. 1950.gada 16.augusts.

 

 

1. Norādes.

а. Programmas pamata apstiprinājums:

(1) NSC 10/2 (Saskaņā ar atšifrējumu CIP vietnē, ar NSC apzīmē ASV prezidenta Nacionālo drošības padomi – Rus.lsm.lv)
(2) NSC 58/2
(3) OPC (Politikas koordinācijas birojs — Rus.Lsm.lv) 1949.gada 29.novembra memorands; tēma – “Pagrīdes pretošanās kustību organizēšana Austrumeiropā.”

b. Saistītie dokumenti:

(1) Atskaite no (vārds dzēsts) 725-CHOWU, 1950.gada 26.jūlijā; tēma: “Tikšanās ar Alfrēda Launaga kungu” (sk. pielikumu B)
(2) 1949.gada 26.augusta atskaite, ko CIP iesniedzis Alberts Kalme Latvijas pretošanās kustības ģenerālštāba vārdā: Pirmā daļa, “Latviešu pretošanās krievu okupācijai,” Piektā daļa, “Pieteikums, lai [sniegtu] palīdzību Latvijas pretošanās kustībai” (sk. pielikumu C)
(3) ЕЕ-2. 1950.gada 26.janvāra slepenais memorands; tēma: “Pirmā saruna ar Albertu Kalmi” (sk. pielikumu D)
(4) 1949.gada 12.novembra atskaite, kuru CIP iesniedza Alberta Kalmes kungs. Tēma: “Latviešu pretpadomju organizācijas”

2. Piedāvātais projekts

а. Mērķis:

Sagādāt līdzekļus, lai izmantotu un paplašinātu Latvijas pretošanās kustību.

b. Apspriešana:

(1) Latvijas pretošanās kustība, kas tika dibināta pirms 1944.gada jūlija, kad padomju spēki atkārtoti ienāca Latvijā, dod Politikas koordinācijas birojam iespēju izvērst slepenu aktivitāti Padomju savienībā. Šī pretpadomju pretošanās kustība darbojas kopš kara beigām, un tās aktīvie pretošanās spēki kopskaitā ir vairāk nekā 5000 cilvēku.

(2) Otrā pasaules kara noslēguma fāzē un laikā, kas sekoja kara beigām, Latvijas pretošanās kustība aktīvi un klaji pretojās Latvijas atkārtotai okupācijai no padomju puses. Padomju represīvās aktivitātes, piespiedu deportācijas un vērā ņemamas ārējas palīdzības trūkums samazināja Latvijas pretošanās kustības efektivitāti. Saprotot šo situāciju, kustības vadītāji cenšas nostiprināt iekšējo drošību un uzturēt atlikušos spēkus dzīvus un neskartus, cik vien tas iespējams, lai tos liktu lietā piemērotākā brīdī. Tomēr Latvijas pretošanās kustība ir iesaistījusies graujošās aktivitātēs pret Iekšlietu ministrijas un Valsts drošības ministrijas spēkiem, kā arī vietējiem latviešu informatoriem un komunistisko varu.

(3) Kustība tiek pārvaldīta no Rīgas. Pagrīdes grupas pārsvarā sastāv no cilvēkiem, kurus plānots deportēt, bet kuri izvēlējušies slēpties mežos. Lai gan Rīgas ģenerālštābam ir sakaru pārstāvji sabiedroto kontrolētajās zonās Vācijā, galvenā pārstāvniecība ārzemēs ir kontrolēta no Kontaktu grupas, kas atrodas Stokholmā, Zviedrijā. Šī grupa tika izveidota, lai iegūtu morālu un fizisku atbalstu no ārpuses. Šai grupai savukārt ir pārstāvji Vācijā, Lielbritānijā un ASV.

(4) Kontaktu grupa Zviedrijā ir izvēlējusies savu apjomu ierobežot līdz cieši saistītai 20 cilvēku grupai. Visi biedri ir izdevīgi nodarbināti Zviedrijā. Viņiem ir pietiekami daudz naudas, lai vadītu “normālu” (pēdiņas oriģinālā-red.) dzīvi. Grupai ir trīs atzītie līderi: Alfrēds Launags, līderis, atbildīgais par politiskajām lietām; Linde, atbildīgais par militārajām lietām; kā arī Šintahnieks, atbildīgais par ekonomiskajām lietām (oriģinālā ‘Szintahnieks’, bez norādīta vārda-red.).

(5) 1945.gadā tika nodibināti radio sakari starp Kontaktu grupu Stokholmā un Rīgas ģenerālštābu. Stokholmas raidītāja neatbilstības dēļ radio sakari tika pārtraukti. Tomēr Kontaktu grupa uzskata, ka radio instalācija Latvijā vēl joprojām pastāv. Kontaktu grupa aprīlī uz pagrīdi nosūtīja kādu pārstāvi. Gaidāms, ka viņš atgriezīsies septembrī. Papildu šim cilvēkam kontaktu grupa 1950.gada 15.augustā uz pagrīdi nosūtīs [vēl vienu] vēstnesi. Vācijas [CIP] rezidentūra sniedza zināmu atbalstu pēdējai operācijai.

(6) [CIP] Politikas koordinācijas biroja atbalstīta, Latvijas pretošanās kustība var izrādīties ar lielu operatīvo vērtību.

Adekvāta finansiāla palīdzība un aprīkojums ļautu kustībai nostiprināt eksistējošās pagrīdes telpas un izvērst slepenās darbības. Šāda paplašināšanās atvieglos veiksmīgu iekļūšanu Padomju Savienības iekšienē.

(7) Tiek uzskatīts, ka šī pagrīdes organizācija, ja tā iegūs atbalstu un ekipējumu no Politikas koordinācijas biroja, varētu nodarboties ar šāda veida aktivitātēm:

(a) Komunikācijas kanālu izveide ar pretošanās spēkiem Latvijas iekšienē;
(b) Pagrīdes kontaktu izveide Padomju Savienības iekšienē;
(c) Slepena propagandas izplatīšana, no kuras daļa tiktu drukāta pašā apvidū;
(d) Radio apraide no valsts iekšienes vai citām tuvējām vietām, taču stādīta priekšā kā tāda, kas nāk no [valsts] iekšienes;
(e) Sabotāža un ekonomiskais karš;
(f) Bēgšanas un izvairīšanās ceļu izveide;
(g) Gatavošanās partizānu kara darbībām.

(8) Darbojoties ar Latvijas pretošanās kustību, jābūt ļoti piesardzīgiem, lai nodrošinātu pietiekamu drošību un kontroli. Tikai pats minimums noteiktu indivīdu [Kontaktu] grupā zinās par mūsu atbalstu. Grupas fiziskā atrašanās vieta Zviedrijā rada drošības apdraudējumu, kas jāņem vērā.

(9) Mērķa datums. Ņemot vērā, ka pirmais iepazīšanās kontakts jau nodibināts un ka pagrīdes pārstāvim būtu jādodas prom no Latvijas kaut kad septembrī, mūsu iesākuma interese būtu jāizrāda ne vēlāk kā 1950.gada 1.septembrī. Paredzēts, ka šis ir ilgtermiņa projekts.

с. Secinājumi:

Politikas koordinācijas birojs, izmantojot rezidentūru Minhenē, kontaktēsies ar Dr. Alfredu Launagu, Kontaktu grupas vadītāju, kaut kur Vācijā. Saziņas mērķis būs iegūt precīzāku operatīvo informāciju, kā arī novērtēt šīs struktūras relatīvo drošību. Ja tiks secināts, ka šo struktūru izmantošanai ir praktiska vērtība, Politikas koordinācijas birojs tās sāks izmantot mazāk svarīgiem projektiem.

d. Ieteikumi:

(1) Uzskatāms, ka ASV interesēs ir sniegt finansiālu un materiālu atbalstu Latvijas (iepriekš svītrots-Lietuvas, red.) pretošanās kustībai.

(Ieteicams, lai šis atbalsts nepārsniedz 30 000 dolāru kopā ar pietiekamu radio un operatīvā aprīkojuma klāstu pirmajam gadam.)

(2) Pēc vajadzības tiks atsūtīts labots budžets, kas pielāgots gaidāmajām operatīvajām Latvijas pretošanās kustības darbībām.

3. Operatīvā kontrole

а. Vašingtonas [CIP] ģenerālštābs centralizēti koordinēs visas ar šo projektu saistītās darbības.

b. Lauka operatīvā kontrole tiks īstenota no Minhenes rezidentūras.

4. Darbības teritorija

Sākotnēji slepenas operācijas notiks Latvijā. Atbalsta operācijas, arī slepenas, notiks Vācijā un, ņemot vērā projekta attīstību, iespējams, arī Zviedrijā un Somijā.

5. Aizsegs

Politikas koordinācijas biroja aģents izmantoja tūrista aizsegu, lai tiktos ar Launagu. Turpmākajām tikšanās reizēm biroja aģents izmantos aizsegu ar [dzēsta pusotra rindiņa-red.].

6. Drošība

Tiks ņemti talkā vislielākie piesardzības mēri, lai panāktu, ka [zināšanas par] jebkādu līgumu būtu pieejamas tikai atbildīgajiem kustības vadītājiem, kurus mēs esam pārbaudījuši. Latvijas pretošanās kustības pārstāvis noteikti tiks informēts, ka jebkāds drošības pārkāpums, kas radīs problēmas biroja turpmākajām darbībām vai radīs iespaidu, ka organizāciju atbalsta ASV valdība, rezultēsies tūlītējā finansiāla atbalsta pārtraukšanā.

7. Personāls

а. Operatīvais darbinieks — Viljams P. Rokvuds
b. Apstiprināšanas darbinieks – EE vadītājs (EE – Austrumeiropas nodaļa – red.)

8. Saziņas plāns

Tiks izmantoti esošie Politikas koordinācijas biroja objekti.

9. Ģenerālštāba sniedzamais atbalsts

Nav vajadzīgs, izņemot konfidenciālu finansējumu birojam saskaņā ar pievienoto formu Nr. 404. Tas var mainīties, ja tiek atsūtīts labots budžets.

10. Atbalsts, sniedzams struktūrām ārpus Politikas koordinācijas biroja 

No OSO (Īpašo operāciju biroja – red.) tiks prasīta pretizlūkošanas operācija Latvijas pretošanās kustībā.

11. Koordinācija:

Īpašo operāciju birojs – tie aspekti, kuros nepieciešama OSO palīdzība, tiks koordinēti ar šo biroju.

12. Atskaišu sniegšana

Tiks izmantota standarta procedūra

13. Katastrofas plāns

Katastrofas gadījumā biroja personālam tiks pielietots Minhenes rezidentūras plāns.

[..]

15. Pašreizējais statuss

1950.gada janvārī Alberts Kalme vispārīgi apsprieda Latvijas pretošanās kustību ar Politikas koordinācijas biroju un Īpašo operāciju biroju. 1950.gada 20.jūnijā [vārds dzēsts] tikās ar Launaga kungu Hamburgā, Vācijā.

[Vārds dzēsts] tika piešķirta mutvārdu atļauja (1950.gada 3.augusts) iedot Latvijas pretošanās kustībai 10 000 rubļu, lai palīdzētu sakariem ar pagrīdes grupu un liecinātu par mūsu labajiem nodomiem.

(Pēdējā dokumenta lapa ir jau minētais 404. pielikums, kurā operācijas mērķiem pieprasīti kopā 30 tūkstoši dolāru.)

Ikmēneša atskaite par ZRLYNCH projektu, 1951.gada jūlijs
Pilnīgi slepeni. 1951.gada 3.augusts. Projekts turpinās.

 

Plāna raksturs: Politisks, paramilitārs.
Finansējuma veids: Subsīdijas.
Finansējums: Līdz šim — 9 000 dolāru. Saistības uz šo mēnesi — 867 dolāri. Ar saistībām nesaistītā bilance — 8 133 dolāru.

a. Iepriekš sasniegtā kopsavilkums:

Šī projekta mērķis ir atbalstīt Latvijas pretošanās kustību ar mērķi sakontaktēt vai izveidot pretošanās kustību Latvijas iekšienē. Latvijas operatīvā grupa, kuru veido Alfreds Launags un Arturs Linde – abi ir no Latvijas kontaktu grupas Latvijas pretošanās kustībā – ir ieradusies Vācijā. Ir nodibinātas vietas, lai sāktu trenēt vietējos (t.i., latviešu – red.) aģentus. Konkrētās plāna fāzes īstenošanai vēl nepieciešams vētīt potenciālos aģentus, kas jau atlasīti. Trešais pretošanās kustības kontaktu grupas loceklis, [vārds dzēsts], meklē kandidātus Zviedrijā un, kā prasīts, informē savus Vācijas kolēģus.

b. Pēdējā mēneša laikā sasniegtais:

Trīs perspektīvi aģenti, kas tiks apmācīti kā radiooperatori, tika instruēti pārvākties no Zviedrijas uz Vāciju. Kamēr viņi gaida pieeju, viņi izies apmācības neslepeno daļu.

Tāpat tiek apsvērts ierobežots mēģinājums sazināties ar pretošanās kustības locekli, zināmu kā Valdemāru. Viņš atrods Latvijā. Valdemārs ir tuvs Artūra Lindes draugs un 1948.gadā tika iefiltrēts savā dzimtenē ar Zviedrijas izlūkdienesta palīdzību.

Kopš tā laika viņš ir uzturējis kontaktus ar zviedriem un netieši arī ar Īpašo operāciju biroju [dzēsts vārds]. Pirms pamest Zviedriju 1948.gadā, Valdemārs ar Launagu izdomāja visnotaļ elementāru kriptogrāfisku sistēmu, ar kuru pagrīdes organizācijas pārstāvis varētu sazināties ar Valdemāru pa tiešo, apejot zviedru kontroli. Tika arī nolemts, ka, ja kāds šādā veidā sazinātos ar Valdemāru, viņš nodotu šo kontaktu kādam citam Latvijā esošam pretošanās kustības dalībniekam. Lai izveidotu tiešu saziņas līniju ar Latviju, Īpašo operāciju birojs un Politikas koordinācijas birojs pašlaik apsver izvietot latviešu radiooperatoru Vācijā [..], kas censtos sazināties ar Valdemāru. Šī priekšlikuma izpildei nepieciešama tālāka izpēte un diskusijas starp abiem birojiem, kas, cerams, pārliecinās Īpašo operāciju biroju, ka saziņa ar Valdemāru no Vācijas ir iespējama, nepakļaujot briesmām biroja [vārds dzēsts] kontaktu ar viņu vai viņu kopīgās attiecības ar Zviedrijas izlūkdienestu.

Turpinās diskusijas par iespēju pārvērst operācijas Latvijā par kopēju Īpašo operāciju biroja un Politikas koordinācijas biroja projektu. Īpašo operāciju birojs ir noturējis sagatavošanās sarunas ar Alfredu Bērziņu, bijušo kabineta locekli [Kārļa] Ulmaņa valdībā, kā arī augsti stāvošu Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienības (LPKDA) biedru. Bērziņš izpētīs iespēju izveidot plaši pārstāvošu Latvijas emigrantu organizāciju, kas bāzēta ASV. Ja tiks panākta pozitīva atbilde no latviešu līderiem, sākotnējais plāns paredz sniegt šādai emigrantu organizācijai noteiktas subsīdijas, tai pat laikā strādājot tieši ar atsevišķu emigrantu grupas operāciju komponentu, kas, visticamāk, tiks bāzēts Vācijā un sastāvēs no latviešiem, kas savervēti no emigrantu organizācijas.

Ikmēneša atskaite par ZRLYNCH projektu, 1951.gada oktobris
Pilnīgi slepeni. Projekts turpinās.

Plāna raksturs: Paramilitārs, .
Finansējuma veids: Subsīdijas.
Finansējums: Līdz šim kopā — 18 000 dolāru. Saistības šomēnes — 7 567,04 dolāri. Kopā saistības līdz šim — 11 749,76 dolāru. Ar saistībām neapliktā bilance — 6 250,24 dolāru.

А. Mērķis: Projekta ZRLYNCH mērķis ir nodibināt kontaktu, atbalstīt un izmantot Latvijas pretošanās kustību Latvijā. Šis projekts tika apstiprināts 1950.gada 24.augustā.

В. Organizācijas nosaukums un tips:

Politikas koordinācijas biroja pārstāvji ir nodibinājuši darba attiecības ar pretošanās kustības Kontaktu grupu. Deviņu cilvēku Kontaktu grupa sākotnēji bija izvietota Zviedrijā; trīs Kontaktu grupas locekļi šobrīd ir tieši nodarbināti Politikas koordinācijas birojā; viens ir palicis Zviedrijā, lai pamanītu operatīvos vervējamos, bet divi ir devušies uz Vāciju, lai darbotos kā operatīvā komanda.

C. Locekļi:

1. Latvijas pretošanās kustības Kontaktu grupa, sk. sadaļu B augstāk.
2. Pretošanās kustība Latvijas iekšienē — datu nav.

D. Darbības zona: Operāciju bāze nokļūšanai Latvijā atrodas Vācijā.
Turklāt vervēšana notiek arī Latvijas emigrantu vidū Zviedrijā, sk. sadaļu B augstāk.
E. Biedru skaita palielināšanās vai samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — datu nav.
F. Operāciju veidu palielināšanās vai samazināšanās — datu nav.
G. Reakcija — datu nav.

Memorands.
Pilnīgi slepeni. 1952.gada 5.novembris.

Kam: P&P vadītājs (P&P – “politiskās un psiholoģiskās aktivitātes” – red.)
No: SR vadītāja p.i. (SR – “Padomju nodaļa” – red.)
Temats: AECOB projekts (AE apzīmē CIP operācijas pret PSRS, savukārt kriptonībs COB apzīmē Latviju kā operāciju veikšanas vietu – red.)

1. Jūsu apstiprināšanai atsūtīts AECOB projekts, kas darbojas ar politiski-psiholoģiskām operācijām, kā arī FI (lauka izlūkoperāciju-red.) aspektiem Latvijas darbību zonā. Vēršu jūsu uzmanību, ka šī projekta FI fāze ir tikusi apstiprināta no vajadzīgā uzrauga.

2. Kā sākotnēji gaidīts, šī projekta sākotnējie izdevumi bija 134 950 dolāru 1953. plānošanas gadam. Šī summa iekļauj 82 500 dolāru FI aspektiem, kā arī 52 540 dolāru politiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem. Projekta sākotnējā iesniegšanas laikā politiskie un psiholoģiskie aspekti iekļāva aukstā kara rezervju veidošanu un paramilitārās aktivitātes. [..] nepieciešams veikt sekojošās izmaiņas finansiālajā kopsavilkumā [pēc izdevumu tipa], kā norādīts 9. paragrāfā [..]:

b. Gaidāmās politiski-psiholoģisko darbību izmaksas šim projektam: (a. punkts iztrūkst – iespējams, drukas kļūdas vai atslepenošanas rezultātā-red.)

(1) Turpināt atbalstīt Vācijā izdoto avīzi “Latvia” (atbalsts sākts ZRLYNCH programmas ietvaros) — 3 750 dolāru

(2) Ceļošanas izdevumi līguma aģentam, lai kopā ar emigrantu līderiem apspriestu starptautisku konferenci, kam vajadzētu kalpot par pirmo soli kopējai, globālai Latvijas emigrantu apvienošanai — 2 500 dolāru.

(3) Ceļošanas izdevumi uz ASV un atpakaļ priekš latviešu emigrantu līderiem, kā arī sākotnējas apvienošanās konferences organizēšana — 7 500 dolāru.

(4) Latvijas emigrantu frakciju apvienošana un vienotas struktūras atbalsts — 30 000 dolāru.

(5) Operatīvie izdevumi (aizsega nodrošināšana, slepeno aģentu braucieni, sākotnējās proklamācijas drukāšana) — 4 000 dolāru.

(6) Alga līguma aģentam (vārds dzēsts) — 4 700 dolāru.

Kopējie izdevumi psiholoģiskajām un politiskajām operācijām: 54 450 dolāru. [..]

Memorands lauka operāciju vadītājam izlūkinformācijas iegūšanā. 
Slepeni. 1955.gada 9.februārī

Temats: Labojumu ieviešanas lūgums AECOMB projektam

1. Tiek lūgts labot AECOMB projektu, lai tajā piešķirtu papildu 60 000 dolāru. Šo summu plānots izmantot kā operatīvos līdzekļus, kurus kopā ar operatīvo aprīkojumu ieliks konteinerā, kas no lidmašīnas tiks nomests Latvijas PSR teritorijā.

Konteiners ar operatīvajiem līdzekļiem un aprīkojumu tiek sniegts kā atbalsts mūsu iekšienē savervētajiem un legalizēti dzīvojošiem aktīviem, no kuriem tiks izveidots mūsu ilgtermiņa mehānisms, lai vāktu informāciju no Latvijas PSR ar REDSOX operatīvajām metodēm. (REDSOX ietvaros PSRS teritorijā tika nogādāti – galvenokārt ar lidmašīnu un izpletni – kādreiz uz Rietumiem aizbraukuši aģenti, arī bijušie mežabrāļi-red.)

2. Ja šie papildu līdzekļi tiks piešķirti, Finanšu pārvaldei tiks pieprasīts izsniegt 400 000 rubļu. Tā kā rubļi Latvijā tiks saslēpti AECOB aģentu vajadzībām, nebūs iespējama ierasta grāmatvedība. Tāpēc Finanšu pārvaldei tiek prasīta autorizācija pieņemt lūgumu norakstīt [līdzekļus] saskaņā ar projekta vadītāja atļauju, kuru apstiprinātu pārvalde, kad šie līdzekļi tiks iztērēti. [..]

August 3, 2017 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: