gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Prasa publicēt čekas maisus

Viss raksts: https://www.pietiek.com/raksti/izdzesiet_no_cekas_maisiem_privatas_dzives_elementus_un_publiskojiet_maizitim_nosutits_jauns_informacijas_pieprasijums
PORTĀLS PIETIEK
13.11.2017.

Pēc tam, kad Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis atteikumu publiskot VDK kartotēku oficiāli pamatoja ar to, ka tās dokumentos esot „privātās dzīves elementi”, birojam ir nosūtīts jauns informācijas pieprasījums – ja reiz aģentu kartītēs tiešām ir kādi no likumā minētajiem personas sensitīvajiem datiem, tad izdzēsiet šos atsevišķos datus un publiskojiet visu pārējo.

Kā jau ziņots, SAB nule ir radījis jaunu pamatojumu savai nevēlmei nodot atklātībai „čekas maisu” saturu. Saskaņā ar Maizīša parakstīto oficiālo atteikumu „Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkā esošā informācija skar tajā minēto personu privātās dzīves elementus”, un tāpat minēts, ka atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 11. pantam aizliegts apstrādāt (tai skaitā publiskot) fiziskās personas sensitīvos datus, izņemot likuma 11. pantā noteiktos gadījumus.

Jaunajā informācijas pieprasījumā Maizītim ir norādīts: SAB norādē uz to, ka atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 11. pantam, ir aizliegts apstrādāt (tai skaitā publiskot) fiziskās personas sensitīvos datus, izņemot likuma 11. pantā noteiktos gadījumus, nav ņemts vērā šī likuma 5. pants, kurā norādīts, ka šā likuma 11. pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām.

Tāpat Maizītim ir atgādināts, ka VDK aģenta uzskaites kartīte sniedz par personu šādu informāciju – uzvārds vārds, tēva vārds, dzimšanas gads, dzimšanas diena, dzimšanas vieta, dzīvesvietas adrese, darbavieta un ieņemamais amats, dalība Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (PSKP), tautība, pilsonība, izglītība, pseidonīms, personas lietas numurs, arhīva numurs, ģimenes stāvoklis, vervēšanas datums, vervētāja uzvārds, vervētāja VDK struktūrvienība, attiecīgās struktūrvienības vadības amats, struktūrvienība, paraksts, uzvārds, informācija par personas lietas virzību, kas ietver datumu un piezīmes, kas veicamas kā norādes uz aģenta piesaistes struktūrvienību, kā arī informācija par darba lietas un tās arhīva numuru, kas ietver datumu un piezīmes.

Tas nozīmē, ka no Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētajiem personas sensitīvajiem datiem uzskaites kartīte sniedz ziņas tikai par šādiem sensitīviem datiem – personas tautību un politisko pārliecību. „Lai neizpaustu fizisku personu sensitīvos datus, no šiem dokumentiem pirms iepazīstināšanas dzēsiet datus par personu tautību un politisko pārliecību,” Maizītim ieteikts informācijas pieprasījumā.

Kā jau informēts iepriekš, 1995.gada 13.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.151 „Noteikumi par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Valsts drošības komitejas dokumentu izmantošanas kārtību”, kuri izdoti saskaņā ar likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 10.pantu, 7. punkts paredz, ka „Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas dokumentus Centrs sāk izsniegt zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem 20 gadus pēc Valsts drošības komitejas likvidēšanas”.

Lai nevajadzētu ievērot šos MK noteikumus, SAB tad arī ir radījis jauno pamatojumu – ka VDK kartotēkā esot informācija, kas „skar tajā minēto personu privātās dzīves elementus”. Tā kā Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos nav atrodams termins „personu privātās dzīves elementi”, vēl vienā Maizītim adresētā informācijas pieprasījumā ir arī pieprasīts sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kādus tieši „personu privātās dzīves elementus” skar VDK aģentūras kartotēkā esošā informācija? Uzskaitiet visus šos „elementus”.

2) kādos tieši normatīvajos aktos (nosaukums, pants, punkts), ko Jūsu iestāde ņem vērā, atsakoties publiskot informāciju, kas satur „personu privātās dzīves elementus”, šādi „personu privātās dzīves elementi” ir minēti kā sensitīvi dati, kuru apstrāde nav pieļaujama?

„Tā kā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijai nesniedz pilnīgu pieeju VDK dokumentiem, katram pilsonim ir faktiski pienākums interesēties par šajos dokumentos ietverto, lai, stājoties spēkā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, būtu sagatavoti visi nepieciešamie tiesību akti, kas ļauj pētīt brīvi un atbilstoši sabiedrības interesei vēsturi, lai Latvijas Republikas simtgadē būtu pieņemts atklātību nodrošinošs tiesību akts un arī reāli būtu pieejami visi šobrīd valsts rīcībā esošie VDK dokumenti, nevis nobēdzināti, kā tas izdarīts, piemēram, ar Latvijas Policijas akadēmijas dokumentiem,” – tā pašreizējo situāciju vērtē LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pārstāve Kristīne Jarinovska.

November 13, 2017 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: