Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

PIRMS 30 GADIEM LIEPĀJĀ…

Raimonds Belts


1987. gada vasarā Latvijā sākās plaša tautas kustība pret pastāvošo padomju režīmu. Sākās ar 14. jūniju un 23. augustu Rīgā, kad cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa Helsinki – 86 organizēja Staļina laika represiju upuru piemiņas pasākumu un protestu pret tā dēvēto Molotova – Ribentropa paktu, kura rezultātā Latvija zaudēja neatkarību. Sākās ar 18. novembri Liepājā, kad komunistu varas iestādes, izmantojot represīvos orgānus, vardarbīgi izdzenāja lielāko demonstrāciju pēckara vēsturē.

1987. gada vasarā Liepājā pēc mūzikas festivāliem „Mēs Liepājai” un „Liepājas Dzintars” jau bija notikušas vairākas jaunatnes protesta akcijas, kuras ar steku palīdzību izklīdināja padomju milicija. Kulminācija notika 18. novembrī, kad vairāk kā tūkstots liepājnieku pulcējās Ziemeļu kapsētas tuvumā, lai noliktu ziedus pie Brīvības cīņās kritušo kareivju pieminekļa un iedegtu svecītes pieminot zaudēto valsti. Visas pieejas Ziemeļu kapsētai bija slēgtas. Sarkanarmijas (tagad O. Kalpaka) iela bija nobloķēta ar milicijas automašīnām un dežurēja simtiem miliču (pārsvarā krievu tautības) un vietējie latviešu izpalīgi „družiņņiki” (kārtības sargi), kuri cilvēkus pie pieminekļa nelaida.
Tad arī radās ideja doties Liepājas centra virzienā un tālāk uz jūrmalas parku nolikt ziedus un iedegt svecītes pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem pakājē. Dziedot „Pūt vējiņus” un izsaucot lozungus: „Dievs svētī Latviju”, „Brīvību Latvijai”, „Latviju latviešiem” demonstrācijas dalībnieki sadevušies elkoņos pa Sarkanarmijas (O. Kalpaka) ielu devās uz priekšu.

Kolonām nonākot līdz Raiņa ielas dzelzceļa pārbrauktuvei tālāk ceļš bija slēgts (priekšā aizbraukts vilciena vagonu sastāvs). Kad pārbrauktuve tika atbrīvota daļa demonstrācijas dalībnieku pārgāja pāri sliedēm pēc brīža atkal pāreja tika slēgta, tādējādi sašķeļot demonstrantu kolonas. Nonākot līdz Lāčplēša ielai bija redzams, ka priekšā Raiņa iela nobloķēta ar milicijas mašīnām, autobusiem, simtiem milicijas darbinieku kā arī represīvo orgānu pārstāvjiem (ģērbtiem privātā). Represīvo orgānu pārstāvji kā zvēri metās virsū demonstrācijas dalībniekiem. Cilvēki tika sisti, spārdīti ar kājām, ar aizlauztām rokām vilkti uz automašīnām kā arī iestumti autobusos. Man blakus esošajam demonstrantam no rokām izrāva sarkanbaltsarkano karogu un viņu aizturēja. Pēc brīža pats sajutu spērienu pa kājām, pagriezos, viens milicis centās mani aizturēt, pieskrēja vēl divi privātā aizlauza rokas aiz muguras un aizveda uz autobusu.

Autobusā jau atradās vairāki desmiti aizturēto. Kāds milicijas majors pierakstīja uzvārdus, darba vietas. Kad autobuss bija piepildīts ar aizturētajiem tas devās ceļā. Ik pēc trīs kilometriem divus aizturētos izlaida… Tolaik darbojos pagrīdes grupā „Dievs, Patiesība, Tauta” un pēc šiem notikumiem kopā ar domubiedriem nolēmām, ka ir pienācis laiks darboties atklāti un 1988. Gada 25. janvārī nodibinājām jauniešu apvienību „Tēvzemei un Brīvībai”.

Toreizējais padomju varas oficiozs laikraksts „Komunists” notikumus atspoguļoja sekojoši:

„Bet ziņkārīgie pa vienam pa sīkām grupiņām tomēr bija izgājuši uz Raiņa un Sarkanarmijas ielām, pulcējās bariņos Ziemeļu kapsētas tuvumā. Liepājniekiem tas izcilu izbrīnu neradīja. Vai tad pa televīziju, radio pietiekami nav runāts un vai laikrakstos nav rakstīts par ASV senatoru un kongresmeņu provokatorisko aicinājumu. Un vai nav zināms, ka pilsētā, arī visā republikā notikušas darbaļaužu sapulces, mītiņi, kuros nosodīta tāda klaja ASV iejaukšanās mūsu republikas iekšējās lietās un tiesību sargāšanas orgāni aicināti stingri stāvēt sabiedriskās kārtības sardzē un dot pretsparu jebkurām nekārtības izpausmēm?”(sic)

November 15, 2017 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: