Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Ikdienas dzīve “Kurzemes katlā” 1944.–1945. gadā

  • Edvīns Evarts, Juris Pavlovičs. Ikdienas dzīve “Kurzemes katlā” 1944.–1945. gadā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2011. Nr.3., 84.–111. lpp.

Lasīt visu: https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2011_files/3numurs/E_Evarts_J_Pavlovics_Ikdienas_dzive_LVIZ_2011_3.pdf


1944. gada rudenī nejaušas apstākļu sakritības rezultātā Latvijas Kurzemes apgabals uz septiņiem mēnešiem nonāca piespiedu izolācijā, pārvērsts par karaspēka nometni un atdalīts no pārējās pasaules ar frontes līniju. Karojošās puses iesaistījās ilgstošās, militāri mazsvarīgās un no kara iznākuma viedokļa bezjēdzīgās kaujas sadursmēs, kuru intensitāte vairāk nekā pusgadsimta neļāva pētniekiem skatīt šo tēmu citādi kā vien no militārvēstures un ar to saistītās problemātikas viedokļa. Ņemot vērā to vienkāršo un pierādījumus neprasošo faktu, ka bēglim līdz dzīves gaitu stabilitātes atgūšanai normāla ikdiena neeksistē, rakstā tiek apskatīta vien Kurzemes pastāvīgo iedzīvotāju vai uz turpmāku pastāvīgu dzīvi tikko pārcēlušos personu pieredze. (230 tūkstošu Kurzemes civiliedzīvotāju un aptuveni 150 tūkstošu bēgļu.)

Bēgļu atmiņas par Kurzemi apskatāmajā periodā pētījumā tiek izmantotas tikai kā avots pastāvīgo iedzīvotāju ikdienas izvērtējumam. Ikdienas gaitas palika ārpus vēsturnieku redzesloka vai labākajā gadījumā izpelnījās zemsvītras piezīmi.Ir pienācis laiks lauzt tradīciju, kad Latvijas nacistiskās okupācijas politiskās un sociālās vēstures tematikai veltītie pētījumi parasti beidzas ar padomju armijas ienākšanu Rīgā. Var rasties jautājums: kādēļ ikdienas dzīves jēdziens tiek attiecināts uz ārkārtas situācijām,kad bija apdraudēta pati iedzīvotāju eksistence? Ne mazums prominentu Otrā pasaules kara tematikas vēsturnieku un publicistu ir traktējuši šādus apstākļus kā sociālas katastrofas ar pastāvējušās sabiedrības kolapsu. Jānorāda, ka vismaz attiecībā uz “Kurzemes katlu” tik pesimistiska attieksme ir pārmērīga. Ikdienas dzīve pastāv tik ilgi, kamēr ir iespējama regulāra minimālo ikdienas sociālo funkciju, pienākumu un nepieciešamību piekopšana. Kā tiks parādīts turpmāk, pat neskatoties uz apgādes krīzes radīto sabiedriskās dzīves paradumu izzušanu, informācijas vakuumu un likuma un kārtības uzturēšanas paralīzi, vismaz Kurzemes vietējo iedzīvotāju vairākums saglabāja savus ikdienas paradumus pat šādos apstākļos, ko vislabāk pierāda straujas sociālās stabilizācijas atsākšanās reģionā tūlīt pēc kara. Jāpiebilst, ka izraudzītā perioda un reģiona specifikas dēļ rakstā netiek apskatītas parasti tik svarīgas ikdienas dzīves tēmas kā mājoklis un izklaide, jo attiecībā uz pirmo vērā ņemamu pārmaiņu kara gados nebija, savukārt kultūras pasākumi un citi kolektīvās iz-klaides veidi šai laikā gandrīz pilnībā izzuda.

…………………………..

,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,

November 25, 2017 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: