gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Salaspils nometnes vēsture jāattīra no padomju propagandas

Elita Veidemane, NRA

Vēsturnieks Neiburgs: Salaspils nometnes vēsture jāattīra no padomju propagandas

NOZIEGUMS. «Pat viena cilvēka nogalināšana ir noziegums, bet padomju propagandas garā uzpūst bojāgājušo skaitu līdz simtiem tūkstošu, kā to dara krievvalodīgie mediji – tas ir absurds,» uzskata Uldis Neiburgs / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Latviešu sabiedrībai pret Salaspils nometnes memoriālu jau pasen ir izveidojusies alerģija, jo daļa krievvalodīgās publikas šo vietu, nekrietna politiskā savtīguma vārdā padarot to par savveida «svēto govi», izmanto vēsturisko falsifikāciju izplatīšanai un padomju okupācijas attaisnošanai. Salaspils nometne bija moku vieta, taču Kremļa «vēsturnieki» un viņu propagandas apmātie «dzird» tikai stāstus par ebrejiem un baltkrievu bērniem, neņemot vērā to, ka nometnē atradās arī latviešu leģionāri, Latvijas Centrālās padomes locekļi, tostarp Konstantīns Čakste un citi vācu okupācijas laika varas likumpārkāpēji.

Tieši tāpēc ir radusies vajadzība atjaunot memoriāla ekspozīciju, padarot to vēsturiski patiesu. Pie šī darba ķērās vēsturnieki, un vienu no viņiem – Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāju, vēstures doktoru Uldi Neiburgu – iztaujā Neatkarīgā.

Uldis Neiburgs: – Jā, patlaban notiek Salaspils memoriāla restaurācija. Memoriāls atklāts 1967. gadā – nu jau 50 gadi pagājuši, tāpēc jāveic tehniski un arhitektoniski uzlabojumi, jo gadu desmitu laikā sniegs un lietus ir daudz ko sabojājis. Salaspils pašvaldības aicināti, sadarbībā ar Okupācijas muzeju un Daugavas muzeju mēs pilnveidojam Salaspils memoriāla ekspozīcijas saturu. 60. gadu bukletos redzami deviņi stendi, kuros bija nepilnīga informācija par ieslodzītajiem. Vēlāk, Atmodas laikā, šajos stendos parādījās sešdesmitajos gados radītie bijušā Salaspils ieslodzītā Kārļa Buša zīmējumi, kas sakāpinātā veidā – kā jau padomju laikos pieņemts – vēstīja par nometnē notikušo. Bet tas arī viss. Mūsu uzdevums ir izstāstīt par visa veida ieslodzītajiem Salaspilī. Tie bija ebreji, darba kavētāji, padomju aktīvisti, nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, sodītie leģionāri… Vēl pāris planšetes būs par to, kāda bija nometnes pārvalde un apsardze, kā notika nometnes likvidēšana, pārvietojot ieslodzītos uz okupētās Polijas un Vācijas nometnēm. Rādām to, kā bijušās nometnes teritorijā darbojās LPSR Valsts ārkārtējā komisija, noskaidrojot reālos zaudējumus nacistu okupācijas laikā, rādām arī to, kā ar padomju propagandas palīdzību tas viss tika pārspīlēts ar falsificētiem, nesamērīgiem skaitļiem.

– Vai memoriālā būs tikai faktoloģiski atjaunotās planšetes?

– Būs arī jauni, lielāki objekti. Runas par to, ka memoriālu kardināli pārveidos, ka mūžīgo uguni izdzēsīs un ka skulptūras nojauks – ir muļķības. Mēs aktīvi sadarbojamies ar arhitekti Līgu Gaili un mākslinieku Ģirtu Boronovski, lai memoriāls saglabātos kā spilgts tā laika brutālisma stila paraugs. Papildināsim vien dažas detaļas, piemēram, būs koka barakas atveidojums: apmeklētāji varēs iepazīties ar ieslodzīto dzīves apstākļiem. Būs informācija par uzturu, par dienas režīmu un apģērbu, kā arī par Salaspilī nonākušo bērnu ikdienu. Būs pieejams arī multimedijs: dažādu dzīvi palikušo ieslodzīto atmiņas videoierakstos. Uzsvars būs likts tieši uz cilvēciskiem pārdzīvojumiem, jo, muzeoloģiski vēstot par šiem notikumiem, varam atļauties to darīt ne tik akadēmiski, kā tas bija monogrāfijā Aiz šiem vārtiem vaid zeme, kuras autori bijām mēs – Kārlis Kangeris, Rudīte Vīksne un es. Vairāk nekā 100 metru garajā memoriāla ejā būs izvietotas 15 stikla vitrīnas, kas vēstīs par dažādiem cilvēkiem, piemēram, būs stāsts par rakstnieku Miervaldi Birzi. Citā stendā būs Čehoslovākijas ebreja Jozefa Gertnera foto, zem tā – apsveikumi no citiem ieslodzītajiem, kuri Salaspilī viņu sveica 37. dzimšanas dienā. Būs kreisi noskaņotā dzejnieka Jāņa Poguļa dzejoļi, kurus viņš rakstīja Salaspilī. Būs Artūrs Neparts, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, būs Jāņa Deigeļa foto, viņš rakstīja vēstules mātes māsai, klāstot savus komunistiskos uzskatus. Kāds ieslodzītais padomju aktīvists sūtīja telegrammu dēlam, lai apsveiktu viņu dzimšanas dienā. Mēs rādīsim cilvēkus, kuri ir ļoti dažādi savos uzskatos. Būs Leons Visuns, kuram no mājām ir sūtītas pakas ar pārtikas un saimniecības precēm: pakās bija maize, sviests un gaļa, zirņi, sēnes un saimniecības ziepes. Protams, ne jau visiem tā veicās: piemēram, no Baltkrievijas atvestajiem cilvēkiem neviens neko nevarēja atsūtīt. Materiāli jaunajai ekspozīcijai ir ņemti no Kara muzeja, Okupācijas muzeja, Nacionālās bibliotēkas un citiem krājumiem. Cēsu valsts ģimnāzijas direktors Jānis Jansons, kurš bija nacionāli noskaņots, tika ieslodzīts Salaspilī, pēc tam Štuthofā, kur arī mira. 1942. gadā viņš nofotografēts izlaidumā, savu audzēkņu vidū, aizmugurē ir Hitlera bilde un kāškrusti. Fotografējoties gadu vēlāk, viņš licis noņemt bildi un kāškrustus. Par to Jansonu nosūdzēja, viņš nonāca Salaspilī. Tur ieslodzīja arī profesoru Paulu Galenieku, Jelgavas Lauksaimniecības universitātes rektoru – pirms tam viņš bija ieslodzīts Centrālcietumā. Viņš rakstīja sievai vēstulē, ka ir nosūtīts uz Salaspili; viņš bija pārliecināts, ka viņu nenogalinās un ka Salaspilī ir gaiss un gaisma, var pastaigāties un apstākļi tur labāki nekā Rīgas Centrālcietuma kamerā. Salaspilī bija ieslodzīta arī Ieva Birgere (Lase), vēlāk tā dēvētās Franču grupas dalībniece. Viņa Salaspilī rakstīja dienasgrāmatu un 1944. gada 1. janvārī jautāja: «Ko lai es sev novēlu jaunajā gadā? Brīvība liekas kā tāls, neaizsniedzams sapnis…» Starp citu, leģiona ģenerālinspektors Rūdolfs Bangerskis centās palīdzēt viņai, nacionāli noskaņotai jaunai sievietei, atbrīvoties no ieslodzījuma. Viņš gan necentās palīdzēt komunistiski noskaņotiem indivīdiem…

– Prosovjetiskos medijos nereti lasāmi šausmu stāsti par bērniem, kas atvesti no Baltkrievijas, ieslodzīti Salaspils nometnē, pēc tam pārdoti verdzībā vietējiem latvju budžiem…

Pilna intervija 29.novembra NRA.

November 29, 2017 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: